Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Krišjānis Rēdlihs – visu laiku lietderīgākais dinamietis

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Hokejā pirmais, uz ko parasti skatās statistikas sadaļā, ir gūtie vārti un rezultatīvās piespēles. Tā ir spēlētāju maize, bet sviesta kārtas biezums atkarīgs arī no lietderības koeficienta. No spēlētājiem, kas Rīgas “Dinamo” kreklā KHL regulārajā turnīrā aizvadījuši vismaz simts spēles, vispozitīvākais ir Krišjānis Rēdlihs (+20).

Labs un stabils

Uzreiz jāsaka – tas automātiski nenozīmē arī vērtīgākā spēlētāja godu. Piemēram, Sandis Ozoliņš 182 Rīgas kluba sastāvā aizvadītajās spēlēs iekrājis negatīvu lietderību (-8), bet vai tad tas kaut ko pasaka par viņa vērtību un ieguldījumu komandas rezultātos? Diez vai. Tāpat kā par antirekordistu Kristapu Sotnieku (-41) un nu jau treneri Aleksandru Ņiživiju (-39).

Hokeja komandā ir vairāk kā 20 spēlētāji un katram ir savs darbs, stiprās puses. Vieniem jāorganizē spēle vairākumā, citiem jābloķē ripas mazākumā. Spēlēt pirmajā maiņā pret oponentu triecienmaiņu ir kas cits nekā ceturtajā un piedot enerģiju komandai. Krišjānis Rēdlihs ir universāls un stabils – tas ļāvis izcelties šajā rādītajā. Turpat blakus gan ir Miks Indrašis (+18), mazliet tālāk Jānis Sprukts (+13), kurš KHL visus gadus bijis pozitīvs.

Vai “Dinamo” spēlētāji zina, kuram ir labākā lietderība? “Es minēšu – manam brālim,” šauj Miķelis Rēdlihs. “Ir pareizi? Krišjānis ir labs aizsargs, stabils, strādā pie meistarības un ar katru gadu ir arvien lielāka “Dinamo” daļa.” Miķelis spriež, ka otram brālim Jēkabam varētu būt neitrāls koeficients, un nav tālu no patiesības (-3). Pats par sevi pārliecināts, ka ir mīnusos, arī tiesa (-2). “Pa vidu starp bračkām, nav tik traki,” pasmejas uzbrucējs.

“Nezinu, nav nekādu ideju,” Marsels Hosa, pētot spēlētāju sarakstu, rausta plecus. Krišjāni Rēdlihu viņš raksturo kā mierīgu spēlētāju, kurš ripu kontrolē ar vēsu galvu un spēlē labi. “Statistika ir viena lieta, bet svarīgākais ir tas, ko tu dari uz ledus un ko dod komandai,” uzsver Marsels, atzīstot, ka savai statistikai nesekojot līdzi. Slovāku uzbrucējs ir gandrīz neitrāls (-1).

“No aizsargiem labākie ir Krišs, arī Arvīdam Reķim varētu būt labs (-1), Guntim Galviņam (+2),” spriež Oskars Cibuļskis. Uzzinājis īstos datus, viņš teic, ka Krišjānis pozicionāli spēlē pareizi, pieļauj mazāk kļūdu, atrodas pretinieku metienu līnijās. “Viņš arī var pieturēt savā zonā ripu – neatmet uzreiz, pagaida, kamēr pretinieks uzsēžas un atdod labu piespēli, līdz ar to mēs normāli uzsākam uzbrukumu. Tas ir ļoti svarīgi,” piebilst Cibuļskis. Viņa lietderība ir -12, esot jāsaņemas. Aizsargs pasmejas, ka diezgan regulāri gadās situācijas, kad spēlētāji uzlec laukumā “uz mīnusu”. “Treneris par to daudz aizrāda, komandā ir sodi, ja kāds tā nomainās,” atklāj Oskars.

Īpašas sajūtas

“Man ir paveicies, esmu spēlējis ar labiem partneriem,” Krišjānis Rēdlihs, pieklājīgs cilvēks būdams, vispirms paslavē komandas biedrus.

“Pēc zaudēta mača, lai cik tev būtu plusu, tāpat ir škrobe. Pēc uzvarētas it kā vajadzētu būt gandarījumam, jo uzvārds ir tikai uz krekla muguras, priekšā ir komandas emblēma. Taču, ja tev ir mīnus divi, kļūdas un vēl tieši beigās – tas iespiežas (galvā). Ziemeļamerikā ir cita filosofija – sataisi sūdus vai nesataisi, ej uz priekšu. Latvieši to bagāžu par daudz ņem līdzi.”

Vislielāko iespaidu Krišjāņa spēles manieres veidošanā atstājis bērnības dienu treneris Gints Bikars. “Viņš ļoti daudz uzticējās. Mums bija divas komandas, katrā pa divām maiņām. Tur es biju uzbrūkošais aizsargs, līdz ar to bija goli, piespēles. Daudzi treneri vēlāk gribējuši, lai esmu agresīvāks, taču agrāk vai vēlāk jau nonāc līdz savam kodolam.”

Vai Krišš pats arī izjūt to, ko saka Miķelis – ka katru gadu viņš ir arvien lielāka “Dinamo” daļa? “Ir ļoti patīkami jau septīto sezonu būt Rīgas “Dinamo” spēlētājam – tas man liek justies īpašam. Te pavadīti karjeras labākie gadi. Domāju, ka šobrīd esmu virsotnē. Iepriekšējā sezona varbūt bija nedaudz uz leju, taču pēdējos četros gados fiziski esmu ļoti daudz pielicis, līdz ar to laukumā jūtos komfortablāk,” skaidro 33 gadus vecais aizsargs, kuram arī šajā sezonā ir labākais koeficients komandā (+7).

Pirms trim gadiem, kad Rīgā bija Pekas Rautakallio laiki, Krišjānis ar Galviņu veidoja pirmo aizsargu pāri un kopā ar Miķeli, Spruktu un Mārtiņu Karsumu bija viena no līgas labākajām vairākuma brigādēm. Uz pāreju perioda beigām runāja, ka Krišu savās rindās grib redzēt kāds no KHL biezajiem. “Domāju, ka tuvu pārejai es nekad neesmu bijis. Runas un baumas – jā, bija, taču esmu priecīgs spēlēt mājās. Paldies liktenim vai Jurim Savickim, ka šāda iespēja ir dota. Lai arī kas pasaulē notiek, cerams, ka viss turpināsies,” tā Krišjānis Rēdlihs.

Labākie lietderības koeficienti

1. K. Rēdlihs +20

2. M. Indrašis +18

3. J. Sprukts +13

4. R. Laviņš +7

5. L. Dārziņš +6

6. Ģ. Ankipāns +4

7. G. Galviņš +2

8. M. Karsums +1

*no spēlētājiem, kas Rīgas “Dinamo” aizvadījuši vismaz simts spēles (nav ieskaitīta Gagarina kausa un Cerību kausa statistika).

Vienā sezonā labākie rādītāji:

1. M. Robinsons + 19 (2013./14.)

2. G. Pujacs +19 (2013./14.)

3. P. Šekura +18 (2013./14.)

4. M. Indrašis +17 (2013./14.)

5. K. Rēdlihs + 17 (2011./12.)

6. R. Laviņš +14 (2009./10.)

7. G. Galviņš +12 (2009./10.)

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+