Ekonomika
Darbs un nauda

Kristaps Pētersons: Neattīstīti ierēdņi mums izmaksā dārgāk par teologa Rubeņa lekcijām2


Kristaps Pētersons, prezentāciju aģentūras “Nimega” biznesa attīstības vadītājs
Kristaps Pētersons, prezentāciju aģentūras “Nimega” biznesa attīstības vadītājs
Publicitātes foto

Kristaps Pētersons, prezentāciju aģentūras “Nimega” biznesa attīstības vadītājs

Nupat skaļi izskanējusi ziņa, ka valsts ierēdņiem apmaksātas pazīstamā teologa Jura Rubeņa lekcijas. Pārdomas par šo tematu vēlētos iedalīt trīs daļās.

Pirmā ir par to, ka mēs, nodokļu maksātāji, vispār apmaksājam ierēdņiem mūžizglītību, otrā – par konkrēto “apzinātības” lekciju un tās saturu, bet trešā – par tās izmaksām.

Manuprāt, visa diskusija par “apzinātības” lekcijām valsts pārvaldes darbiniekiem ir stāsts par ierēdniecības zemo reputāciju jau otro gadu desmitu. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēkus privātajā sektorā, kas katru dienu cīnās par ikvienu centu, šāda diskusija var viegli aizkaitināt. Varu saprast šo nostāju.

Taču tai pašā laikā jāapzinās, ka ierēdņi ir cilvēki no mūsu pašu vidus un viņu uzdevums un sūtība ir kalpot mums – sabiedrībai.

Ja sūkstamies par to, ka mums par pašizglītošanos ir jāmaksā pašiem, bet ierēdņi visu saņem uz paplātes par mūsu naudu, tad, manuprāt, tā ir nenobriedušas sabiedrības pazīme un tā zara zāģēšana, uz kuru paši sēžam.

Tas ir tikai normāli, ka ierēdņi izglītojas, attīsta savu personību, apgūst kompetences, smeļas pieredzi un tas tiek darīts par budžeta līdzekļiem. Un uz visu pārējo izdevumu fona tas tiešām nav dārgi. Daudz dārgāk mums ilgtermiņā izmaksātu, ja ierēdņi sevi neattīstītu.

Nākamais jautājums ir stāsts par Juri Rubeni un viņa lekciju. Pirmais priekšstats cilvēkiem noteikti ir tāds, ka šajās lekcijās Rubeņa kungs, kā jau teologs, stāsta par Dievu, ka tur droši vien “potē” garīgumu, māca meditēt un tās visas ir muļķības.

Kā cilvēks, kurš ir apmeklējis Jura Rubeņa lekcijas, varu apgalvot, ka visu, ko tur stāsta, var praktiski izmantot dzīvē un darbā. Pieļauju, ka to var apstiprināt arī pārējie, kuri klausījušies lekcijas Integrālās izglītības institūtā.

Atceros, ka, klausoties šīs lekcijas, tieši nodomāju – kaut šo visu dzirdētu tie, kuri vada un pārvalda mūsu valsti!

Un noslēgumā par naudu. Pieņemu, ka valsts pārvaldes iepirkumos joprojām uzvar zemākās cenas piedāvājums. Un, būdams prezentācijas metožu pasniedzējs, varu apliecināt, ka summa ir patiešām adekvāta.

Otrkārt, lielāko daļu izdevumu sedz Eiropas fonda līdzekļi un tikai aptuveni trešdaļu – valsts budžets.

Ja kāds vēlas argumentēt par to, ka Eiropas nauda ir arī mūsu nauda, lai paskatās, cik lielu daļu Latvija iemaksā kopējā Eiropas budžetā. Pateikšu priekšā – tie ir aptuveni 0,2%.

Mums kā sabiedrībai ir jādod ierēdņiem iespēja uzlabot reputāciju un, pat ja man pašam dzīvē nav bijusi laba pieredze ar vairākām valsts un pašvaldību institūcijām, es nebūšu tas, kurš metīs akmeni pirmais.

Esmu pārliecināts, ka, soli pa solim, spējot domāt “ārpus kastes”, piedzīvosim labākus valsts pakalpojumus un izjutīsim citādāku attieksmi saskarsmē ar ierēdņiem.

Valsts pērn apmaksājusi apzinātības treniņus 20 valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem. Mācības vadīja divi apzinātības prakses pārzinātāji – teologs Juris Rubenis no “Integrālās izglītības institūta”, ko izveidojušas Rubeņa un uzņēmēja Ulda Pīlēna ģimenes, un izziņas, atjaunotnes un kultūras centra “Miervidi” pārstāvji Sandis Kristars Dūšelis, Evija Apine un Indra Majore-Dūšele.

Saistītie raksti

Apmācību vadītāji izvēlēti atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajai iepirkuma procedūrai – cenu aptaujā. Pēc trīs pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas gan kvalitātes, gan cenas aspektā tikuši noslēgti divi līgumi ar diviem dažādiem pakalpojuma sniedzējiem.

Pakalpojumu kopējās izmaksas bija 6000 eiro plus PVN, līguma summa – 3000 katram no minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Katrā apmācību grupā bija 20 cilvēki, tātad semināru izmaksas katram cilvēkam veidoja 150 eiro plus PVN par visu lekciju ciklu.

Tā kā apmācības ilga desmit dienas, vienas dienas izmaksas bijušas 15 eiro plus PVN vienam cilvēkam

LA.lv