Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. jūnijs, 2015
Drukāt

Kristas un Pētera Silenieku Jāņu siera recepte, kas saņemta mantojumā no vecāsmammas

Foto - Juris ĢigulisFoto - Juris Ģigulis
Gatavošanas gaita:

Pienu maisot karsē. Karsējot piens kļūst mīksts, parādās maigas putiņas – tas nozīmē, ka piens drīz vārīsies. Jāsagaida pirmais burbulis, tad jāliek iekšā biezpiens un jāsamaisa. Kad parādās sūkalas, piespiež citronu, lai skābums palīdz labāk tām atdalīties, kad masa paceļas – visu izkāš sietā, to ātri liek atpakaļ katlā uz lēnas uguns un atkal maisa. Pievieno ķimenes, sviestu, olas, sāli. Kulšanu beidz, kad siera masa kļūst vijīga un viendabīga. Tad to ieliek marlītē vai lina audumā, veido formu, vēlams, noslogo un kādu laiku notur. Kad siera ritulis gatavs, to var apziest ar sviestu, lai tas būtu spīdīgs un smuks. No visa minētā iznāk 1,2 – 1,4 kg siera.

Mūsu tautas saknēs noteikti ir iekodētas zināšanas par Jāņu sieru. Gatavots ar ķimenēm, apziests ar sviestu, spīdīgs, dzeltens kā pati saulīte, kuras siltumu vasarā tik ļoti gaida un sveic ikviena dzīvā radībiņa, – tas svētku galdā tradicionāli ieņem goda vietu.

Krista Aire un Pēteris Silenieks ir Ventspils tehnikuma ēdināšanas pakalpojumu specialitātes otrā kursa studenti. Gatavojoties biedrības “Siera klubs” rīkotajam konkursam “Mans lepnums – mans Jāņu siers”, viņi, klātesot ēdināšanas tehnoloģijas pasniedzējam Aivaram Varņeckim, rosās virtuvē. Mīksto biezpiena sieru var gatavot ar dažādām piedevām, taču, pēc jauniešu domām, tieši ķimenes dod Jāņu siera garšu un smaržu, kā arī to vārdos nenosaucamo vasaras garākās dienas un īsākās nakts burvību. Lai arī sieru tradicionāli gatavo no biezpiena, lauku piena, olām, pievienojot sviestu, sāli un jau pieminētās ķimenes, katrai saimniecei, jā, nu jau jāsaka – arī saimniekam, tas garšo citādi.

Pēteris siera recepti saņēmis mantojumā no vecāsmammas: – Mana Ugāles omīte Mārīte Silarāja, lai riktīgi izgaršotu jāņusieru, to sāka gatavot jau mēnesi pirms Jāņiem. Mazs būdams, pie omes laukos pa vasarām dzīvojoties, stāvēju klāt, kad viņa gatavoja. Siera masas maisīšanu pašās beigās viņa uzticēja man – tad pa to katlu sitos atspēries.

Arī Kristai zināšanas par siera siešanu nākušas no omītes Brigitas Runikas Īvandē: – Gatavojot sieru, biezpiena masa sarec, kādā mirklī tas kļūst staipīgs kā košļene. Tad omīte vienmēr sauca mani – nāc nu, mums ir košļene. To mirkli es ļoti, ļoti gaidīju, es nekad neaizmirsīšu bērnības košļenes garšu.

Kamēr, smaržojot saldi un maigi, lielajā katlā karsējas piens, jaunieši atvēl brīdi arī nelielai sarunai. Viņi runā, viens otru pārtraucot un papildinot. Interesējos, vai sieru var pagatavot pusstundas laikā.

Foto - Juris ĢigulisFoto - Juris Ģigulis

– Noteikti nepieciešama vismaz stunda. Un tad vēl var ļaut sieram kādu diennakti nostāvēties. Taču tas būs gatavs lietošanai arī pēc dažām stundām.

Pieņemts, ka sieru sien sievietes…

– Es laužu stereotipus. Vai ir kāda starpība, kas to pienu katlā maisā? Galvenais – darāmajā ielikt rūpību un mīlestību.

Un tomēr – varbūt siers, kuru sējuši puiši, garšo citādi nekā tas, ko sien meitenes?

– Jāņu siers iet kopā ar papardes ziedu, tur jau droši vien tā garša rodas.

Taču Krista domā, ka varbūt puišu gatavotais siers patiešām garšo citādāk:

– Puišiem ir vairāk spēka, tādēļ viņi siera masu var labāk samaisīt. Varbūt tāpēc tas iznāk vijīgāks.

Tautasdziesmās apdziedāts Jāņu siers deviņiem stūrīšiem. Kā var sasiet stūrainu sieru?

– Siers jau valdās, iesiets marlītē, tas ir kā plastilīns – veidojams.

Arī skolotājs papildina jauniešu teikto:

– Sieru sien apaļu kā saule. Masu ieliek marlītē vai lina drāniņā, bet locījuma vietas izkārto, cik un kā vēlas – tā jau tie stūrīši veidojas. Savukārt siera saulītes viducītī, kur audums saņemts kopā un savirpināts, pēc noslogošanas izveidojas iedobīte. Tajā vietā ieliek sviestiņu – nogriežam siera gabaliņu, mērcējam sviestā un cienājamies.

Sasiet Jāņu sieru ir fiziski smags darbs, secina jaunieši. Kad sūkalas ir atdalītas un siera masa notecināta, ilgi un rūpīgi jāmaisa, līdz siera masa atlec no katla malām. Arī katla cilāšanai vajag vīra spēku.

Senos laikos saimnieki, dodoties līgt kalpus, kabatā lika siera gabalu. Ļaudis pēc šā cienasta ātri noteica, kāda būs saimniece. Ja sieram nebija žēlots sviests, krējums, tas bija sulīgs un mīksts – tātad saimniece būs devīga. Ja siers gadījās ciets un negaršīgs – saimniece gaidāma skopa.

Visgaršīgākais siers iznākot no īstiem lauku produktiem, gatavots čuguna katlā ar apaļu dibenu un uz malkas plīts, taču ne sliktāks tas būs arī siets mūsdienīgā virtuvē – galvenais to darīt labā garastāvoklī, gaišas domas domājot.

Jāņu sieram, kā to gatavo Krista un Pēteris, vajadzīgs: 5,5 l piena, 1 kg biezpiena, 3 olas, 100 g sviesta, 8 g ķimeņu, puses citrona sulas (ja biezpiens svaigs, tad citrons vajadzīgs, ja biezpiens ieskābis – citronu nevajag).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+