Kristīgā baznīca svin Vasarsvētkus 0

Šodien kristīgā baznīca svin Vasarsvētkus jeb Svētā Gara svētkus, kas ir vieni no trim būtiskākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē. Kā informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā, Vasarsvētki ir Svētā Gara nosūtīšanas svētki un bez šī notikuma baznīca nepastāvētu. Apustuļu darbos var lasīt, ka Vasarsvētku dienā Kristus mācekļi bija kopā Jeruzalemē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

“Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. Mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus,” teikts Svētajos Rakstos.

Svētā Gara piepildīti, apustuļi sāka sludināt Dieva brīnumdarbus, bet Pēteris pasludināja, ka šī Gara nonākšana ir mesiānisko laiku zīme. Tie, kas toreiz ticēja apustuliskajai sludināšanai un pieņēma kristību, saņēma arī Svētā Gara dāvanu. Tieši Svētā Gara spēka dēļ Dieva bērni varēja nest augļus, kas ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Svētais Gars ir spēks, kas dod dzīvību un liek ilgoties pēc Dieva. Viņš ir mūsu dvēseles gaidītākais viesis, dzīvā uguns mūsos. Pateicoties viņam, mēs esam kļuvuši Dieva bērni un mūsu dzīve – dievišķota,” saka priesteris Andris Kravalis.

Viņš skaidro, ka kristieša aicinājums un sūtība šinī pasaulē ir dzīvot Svētā Gara vadībā, Tēva un Dēla sadraudzībā. “Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestība, arī mūs ieved mīlestības attiecībās. Viņš ir svētdarītājs un Jēzus mācības skolotājs. Viņš dāvā dzīvību, apvieno un stiprina. Svētā Gara nonākšana ir kristīgās atklāsmes īstenojums, – Vasarsvētku dienā dzimst baznīca, un Svētais Gars mums atklāj tās noslēpumu,” norāda Kravalis.

Vasarsvētku dievkalpojumā bīskaps dala Iestiprināšanas sakramentu, kas ir būtisks elements, cilvēku ievadot kristīgajā dzīvē. Baznīcas pirmsākumos apustuļi uzlika rokas uz jaunkristītajiem un tādā veidā tiem nodeva Svētā Gara dāvanu, kas ļauj Kristības žēlastībai sasniegt savu pilnību.

Mūsdienās Rietumu baznīcā Iestiprināšanas sakraments tiek dalīts, bīskapam uzliekot rokas un svaidot cilvēku ar smaržīgo eļļu jeb hrizmu. Kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku, un tādēļ no viņiem kā no īstiem Kristus lieciniekiem tiek stingrāk prasīts izplatīt un aizstāvēt savu ticību ar vārdiem un darbiem.

Šodien vakara dievkalpojumā plkst.18 Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs dalīs Iestiprināšanas sakramentu.

Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags šodien plkst.9.07 uzrunāja kristiešus Latvijas Radio raidījumā “Svētrīts” un plkst.12 Rīgas Domā vadīs Vasarsvētku dievkalpojumu, kurā piedalīsies Doma kora skolas Džeza nodaļas skolēni, ērģelniece Larisa Bulava.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.