Kristīne Jarinovska: Slava darbam, izglītības ministra kungs! 2
Kāda funkcionāre 24. septembrī vieglprātīgi atklājusi, ka izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzdod “meklēt juridiskos risinājumus”, lai paša amata titulā iekļautu vārdu “sports”.
Kā valsts pārvaldes eksperte nesaprotu, ko “meklēt”, jo tik vien tā darba, ka jāsagatavo ap tūkstoti projektu ārējo un iekšējo normatīvo aktu grozīšanai, piemēram, jāvirza caur valsts sekretāru sanāksmi, valdību un Saeimu 58 likumu grozījumi, pašai valdībai jāgroza nieka 231 Ministru kabineta noteikums. Neskaitīšu pašvaldību noteikumus, visus iekšējos nolikumus, instrukcijas, ieteikumus un tamlīdzīgi.
Kā pilsone nesaprotu, ar ko latviešu valoda vai jaunatne, kas arī ir šīs ministrijas kompetencē, sliktākas, ka nepelna ministra labestību zibakcijā, kurā tūkstošiem cilvēku mainīs iestāžu, skolu un citu pāri simtam padotības iestāžu un kapitālsabiedrību veidlapas, vizītkartes, mājaslapas, zīmogus un metāla plāksnes pie ēkām. Lietpratēja vērtējums netiešām izmaksām, pat bez cilvēkresursiem, būtu ap 200 tūkstošiem latu – apmēram, cik plāno samazināt augstskolu finansējumu 2014. gada budžetā.
Kā skolēna mamma nesaprotu, vai pilnīgi vairs nav ko darīt? Var iztēloties, kā uz Aleksandra Menšikova vārdā nosauktiem augstumiem aizved tādu, kas kantori gribējis dēvēt Ekonomikas, rūpniecības, enerģētikas, būvniecības, mājokļa, tūrisma, konkurences, patērētāja tiesību, privatizācijas, kā arī to inovāciju, kas nav izglītības, zinātnes, sporta, jaunatnes un latviešu valodas ministrijas kompetencē, ministrija, lai atspoguļotu visu pārstāvēto nozari – tieši šo ieganstu min “Vaļņu iela”.
Laikam visas nopietnās lietas – sākot ar pedagogu atalgojumu, bezmaksas izglītību, valodas politiku, akreditāciju, beidzot ar nelikumīgiem diplomiem, tiesvedību par glaunāko peldbaseina vadītāju – rādās atrisinātas, ka var virtuāli atlaisties Augusta Tenteļa nacionālā romantisma dīvāniņā un tuvas komandas ieskautam gremdēties kontemplācijā par Quaestio subtilissima, utrum Chimaera in vacuo bonbinans possit comedere secundas intentiones un tikpat piezemētām, iedzīvotājiem tuvām problēmām, citus strostējot profesora Serebrjakova gaumē: vajag, kungi, vajag lietu darīt! Darbam slava. Slava darbam!
Ja izglītības ministrs ir tik lieks, varbūt arī šo resoru uzticēt tieslietu ministram kā pienākumu izpildītājam? Atis Ķeniņš esot labi ticis galā ar abiem vienlaikus. Bet tos pārsimts tūkstošus, ko ietaupīs nosaukuma maiņai, dot atpakaļ augstskolām. Vai sportam. Vai vismaz beletristikai – trubadūriem un ložmetējniecēm sacerošiem odas, cik kāds mums skaists un gudrs….
Kristīne Jarinovska, juridisko zinātņu doktore
