Latvijā
Sabiedrība

Kristīgā pasaule svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos; baznīcu galvu vēlējumi 1

Foto – Fotolia

Šodien Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Šogad pareizticīgo baznīcā Lieldienas svin vienlaikus ar katoļu baznīcu.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot “Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!”

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Pareizticīgo metropolīts Aleksandrs Lieldienās vēl kliedēt neticību, šaubas un izmisumu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs Lieldienās vēl kliedēt neticību, šaubas un izmisumu.

Metropolīts ir pārliecināts, ka “Kristus augšāmcelšanās sasilda mūsu pasauli, kliedējot grēka un netaisnības miglu, apgaismojot katru dvēseli, dāvājot tai prieku un mīlestību”.
Baznīca Lieldienas dēvē par “svētku svētkiem”, uzsverot, ka “Lieldienas ir mūsu ticības svinības un apliecinājums, kristīgās cerības svētki, paša dārgākā, gaišākā un svētākā apstiprinājums”.
Garīdznieks pauda, ka, “vienreiz atspīdējusi no Kristus dzīvībasdevēja kapa, augšāmcelšanās gaisma arī šodien apmirdz dvēseles tiem, kas tās atver Dievam, evaņģēliskajai mūžīgajai patiesībai”.
“Cik drūmi jābūt cilvēka dvēselē, ja tās ir slēgta Kristum!” uzskata metropolīts, piebilstot, ka Kristus baznīca vēsta pasaulei par Kristu, par viņa labprātīgajām ciešanām cilvēku dzimuma labad, par viņa krustā sišanu un, visbeidzot, par viņa augšāmcelšanos no mirušajiem.

“Lai Kristus augšāmcelšanās gaisma vienmēr apspīd mūsu ceļu, izdzenājot “šīs pasaules” miglu, neticības, šaubu un izmisuma tumsu!” vēl metropolīts.

Pareizticīgo baznīcas galva uzsvēra, ka Kristus ir augšāmcēlies, līdz ar to nedrīkst ļaut tumsai valdīt mūsu sirdīs. “Nemaldīsimies tumsā!” mudināja metropolīts, uzsverot, ka Kristus augšāmcelšanās gaismā baznīca aicina aizmirst visus sarūgtinājumus un apvainojumus, samierināties ar tuvākajiem Kristus augšāmcelšanās dēļ.

Katoļu arhibīskaps Stankevičs Lieldienās vēl veidot taisnīgāku un mierpilnāku pasauli

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs Lieldienās vēl veidot taisnīgāku, labestīgāku un mierpilnāku pasauli.

Arhibīskaps novēlēja, lai šajā pasaulē tik nemierīgajā laikā Kristus, kas vienīgais ir augšāmcēlies no nāves un kura uzvaru pār ļaunumu, iznīcību mēs šodien svinam, nāk un pārveido mūsu sirdis, palīdzot veidot taisnīgāku, labestīgāku un mierpilnāku pasauli.

“Ticībā atverot savas sirdis augšāmceltajam, ir iespējams pieredzēt jaunās dzīves augļus jau šeit – tās spēks sāk pulsēt mūsos, apgaismojot prātu, pārveidojot emocijas un visu mūsu dzīvi,” pārliecināts Stankevičs.

Arhibīskaps Vanags Lieldienās vēl iepazīt Dievu

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Lieldienās vēl iepazīt Dievu.

Vanags norādīja, ka šajās dienās priecīgi svinam Lieldienas. “Jo lielāks iemesls, jo lielāki svētki – Kristus ir augšāmcēlies! Dažreiz cilvēki, kam ir izdevies par mata tiesu izbēgt no nāves, svin to kā otru dzimšanas dienu,” pauda arhibīskaps.

Garīdznieks uzsvēra, ka Lieldienu prieka iemesls ir daudz lielāks – Kristus nebēga, viņš ar nolūku devās nāvē, lai mūs no tās izglābtu. “Kamēr cilvēkiem likās, ka Kristus guļ nāves mierā, risinājās liela cīņa un varens darbs. Lieldienu rītā viss jau bija citādi. Ciešanas, nāve un kaps Jēzum bija aiz muguras. Priekšā – tikai prieks par dzīvi kopā ar Tēvu, kurā viņš ieaicina arī mūs. Tas Lieldienas dara par vislielākajiem svētkiem,” skaidroja Vanags.

Arhibīskaps pauda, ka Lūkas evaņģēlijā var lasīt, ka mācekļi uzreiz nesvinēja – kad Jēzus nostājās viņu vidū, tie pārbijās, jo domāja, ka redz spoku.

“Jēzus ēda kopā ar viņiem un aicināja pieskarties viņa brūcēm, lai mācekļi zinātu, ka viņš viņš ir īsts un dzīvs. No spokiem katram kļūst nelāgi ap dūšu. Līdz pat mūsu dienām ir ne mazums cilvēku, kam, izdzirdot par Kristu vai jebko kristīgu, spokojas viduslaiki, aizliegumi un dzīves pelēcība. Kristus personīga iepazīšana atbrīvo no tādām fobijām un ļauj svinēt ne tikai Lieldienas, bet dzīvi vispār. Prieks dzimst, pārliecinoties par dzīvā Kristus realitāti,” uzsvēra Vanags.

Viņš sveic kristiešus ar “mūsu Kunga uzvaru”. Vanags uzsvēra, ka, ja pazīstam Augšāmcelto, tad dzīvosim tā, lai viņu ar savu dzīvi neatraidītu.

Savukārt visus citus Vanags apsveic ar to, ka viņiem vēl priekšā ir iespēja viņu iepazīt un atvērt dzīvei jaunu, krāšņu un dzīvību dodošu dimensiju.

“Novēlu, lai Kristus jūsu dzīvē nav rēgs vai šķitums, bet patiesi Augšāmceltais! Iepazīsim viņu, ar līdzjūtīgām rūpēm pieskaroties Kristus brūcēm tur, kur pārestības, trūkums, vientulība un netaisnība ievaino vismazākos mūsu sabiedrībā. Tad augšāmcelšanās ienāksies mūsos,” vēl Vanags.

LA.lv