Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Krīt savu upuru rokās
 (1)

banda1_ts_7

Februāra beigas izrādījās nelaimīgas diviem rūdītiem 39 gadus veciem Latgales recidīvistiem, kurus sagūstīja pašu nolūkotie upuri: 25. februārī Genādiju R. noķēra Ludzas novada Isnaudas pagasta Runtortas sādžā uz lauka pēc viensētas apzagšanas, bet 26. februārī Rolandu U. sagūstīja zādzības laikā viņam nepiederošā Daugavpils dzīvoklī.


 

Uz dzīvokli atnāca otrreiz

Tā bija sestdiena, kad 22 gadus vecais Latvijas Lauksaimniecības universitātes students Jurijs savā privātmājā Daugavpilī knibinājās gar automobili un viņam piezvanīja māte un jautāja, kāpēc dēls paņēmis dzīvokļa atslēgas. Tās bija atstātas uz galda abiem piederošā daudzstāvu mājas pirmā stāva dzīvoklī tā sauktajā dzelzceļnieku rajonā. Atslēgas bija domātas īrniekiem, kuriem saimnieki grasījās izīrēt brīvo mitekli, bet nu bija izkūpējušas gaisā. Nelabu priekšnojautu vadīts, Jurijs aizsteidzās uz dzīvokli: durvis neviens nebija aizticis, bet vēdlodziņš, par kuru cilvēks var iespraukties, bija vaļā. Nekas nebija pazudis, taču dažas lietas dzīvoklī acīmredzami bija kustinātas.

“Padomāju: ja reiz cilvēks paņēmis atslēgas, tad jau droši vien drīz nāks atkal. Nolēmu kopā ar draugu metinātāju Edgaru viņu nākamajā dienā sagaidīt. Ja atnāks, labi, ja neatnāks, nomainīšu slēdzeni. Kāpēc zaglis uzreiz neko nenočiepa, nezinu, varbūt tika iztraucēts,” stāsta Jurijs. Bija svētdiena, tāpēc abi paņēmuši pa dažiem aliņiem, skatījušies hokeju, bet klusu, televizoru pat ar segu apseguši, lai mazāk atspīd un skaņa ir pieklusināta. Sēdējuši tumsā.

 

“Bet neviens nenāca. Domājām, ka vairs arī nebūs. Hokejs beidzās, un ap pusastoņiem aizgājām uz veikalu pēc cigaretēm, burtiski uz dažām minūtēm. Kad atnācām atpakaļ, zaglis jau bija dzīvoklī un šiverējās. Ieraudzījis mūs, metās virsū, turot rokās aptuveni 30 centimetru garu nazi, kas pirms tam viņam bija pakārts kaklā un atradās uz krūtīm.”

 

Abi 185 centimetrus garie puiši nenobijās un savaldīja zagli, kas, kaut arī bruņots, augumā bija sīkāks. Drosminieki apgalvo, ka noziedznieku aizturējuši kailām rokām, speciāli kādā no tuvcīņām nav trenēti, vien mīlējuši uzspēlēt futbolu. Zaglis pretojies, tāpēc Jurijs ar Edgaru bijuši spiesti lietot spēku, noguldījuši garnadzi uz grīdas, atlauzuši rokas un izsaukuši policiju.

“Policisti mums pateica paldies. Bet mēs aizgājām uz krogu un notikušo atzīmējām: patiesībā jau nervi bija krietni uzvilkti. Deviņos no rīta jau zvanīja no policijas un vajadzēja doties uz pratināšanu. Policijā mums teica, ka zaglis esot visai slidens tips, esot sūdzējies, ka, viņu aizturot, esot ticis sists un ka vispār mierīgi gājis pa ielu, kur mēs viņu esam saķēruši un ievilkuši dzīvoklī… Kaut ko tādu safantazēt!? Bet es tagad domāju, kas būtu noticis, ja mūsu abu vietā dzīvoklī būtu ienākusi mamma, bet tur tas draņķis ar savu garo nazi…” iedomājas Jurijs.

Protams, policijai nav nekāda pamata ticēt zaglim, kas ir vairākkārt sodīts un tikai februāra sākumā bija atbrīvots no apcietinājuma. Tagad viņam izvirzītas jaunas apsūdzības: par zādzību, iekļūstot mājoklī, un par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus. Savukārt abiem jaunajiem cilvēkiem “draud”… apbalvojums no policijas par drosmīgu rīcību, aizturot noziedznieku. Pēc neoficiālām ziņām, aizturētais zaglis pirms trijiem gadiem Eiropas cilvēktiesību tiesā no Latvijas valsts iztiesājis 3000 eiro par nepamatoti ilgu tiesvedību.

 

Siro pa viensētām

Genādijs Runtortas sādžā (četras apdzīvotas un piecas neapdzīvotas viensētas), kas atrodas pašā Ludzas pievārtē, savu upuru rokās iekrita nedaudz citādi. Kā atceras apzagtais Nikolajs, kamēr kāds paziņa Slaviks ar zagli kāvies, saimnieks pa to laiku meklējis lielo lauzni, bet nav spējis to atrast. Par laimi, notikušo redzējusi kaimiņiene.

“Biju nodomājusi aizbraukt ar autobusu uz Ludzu un stāvēju pieturā, kad redzēju, ka viensētu virzienā dodas Genādijs kopā ar kādu jaunekli un suni. Ar interesi skatījos, kurp viņi dodas, jo zināju, ka Genādijs ir nesen kā iznācis no cietuma un dzīvo tepat Ludzas nomalē aizlaistā divstāvu koka mājā, kur apdzīvojamā platība tiek ierādīta bijušajiem ieslodzītajiem. Atviegloti nopūtos, kad Genādijs ar kompāniju pagāja garām manai mājai, taču sirds nebija mierīga, autobusu palaidu garām un gāju mājās,” atceras pensionāre Helēna Kuvete. No savas sētas viņa redzējusi, ka aizdomīgā kompānija dodas uz aptuveni kilometru attālajām kaimiņu mājām, kurās neviena nebija mājās. “Zināju, ka Nikolajs aizgājis pie kaimiņiem mazliet pasvinēt. Piezvanīju uz kaimiņmājām un pastāstīju par redzēto. Pēc neilga laika redzēju, ka Genādijs nāk pār kalnu ar maisiem rokās, tad viņu panāca Slaviks un sākās kautiņš, bet puika ar suni bēga projām. Nikolajs arī kaut kur turpat bija, kārtīgi pasvinējies…”

Slaviks izsaucis pa tālruni policiju, kas ātri atbraukusi un Genādiju savākusi. Genādijs tagad lūdzoties Nikolajam, lai tas atsauc savu prasību, jo mantas – urbis, galda lampa, gludeklis, dekoders, visādi sīkumi – atdoti.

 

“Visas nelaimes nāk no tās cietumnieku mājas pilsētā, visādi sveši cilvēki te vazājas. Nesen vienai neapdzīvotai mājai iznesa visas mēbeles. Man traktoram vairākas detaļas noskrūvēja, degvielu izlaida. Visu laiku jātur acis vaļā. Ja mājā neviens nedzīvo, to ātri vien apzags.

 

Man vieglāk, jo dzīvoju kopā ar sievu, ir neliela zemnieku saimniecība,” situāciju raksturo pensionētais zemessargs un robežsargs Jānis Čebotars. H. Kuvetei ir dzīvoklis Ludzā, bet bērni viņai lūdzot uzturēties nelielajā viensētā, jo baidās, ka to apzags un izdemolēs.

 

Nokļūšana cietumos nebaida

“Ir cilvēki, kas nelabojas. Viņus nebaida pat nokļūšana cietumos, kuros nemaz nav tik labi apstākļi. Nestrādā, pat nemēģina iekārtoties darbā. Tā tas ir gan šajos laikos, gan bija tad, kad ļoti trūka mazkvalificēta darbaspēka. Bet jādzīvo no kaut kā ir, naudu vajag arī alkoholam un narkotikām, tāpēc jauni noziegumi tiek veikti ātri vien pēc iznākšanas no cietuma,” pesimistiski noskaņots ir Valsts policijas Daugavpils iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks majors Jānis Anspoks. Viņš cilvēkiem iesaka neatstāt bez uzraudzības neapdzīvotas mājas, dzīvokļus, vasarnīcas, kas pirmām kārtām kļūst par zagļu interešu objektiem. Ir bijuši daži gadījumi, kad mājokļi ir ne tikai apzagti, bet arī apdzīvoti: kamēr saimnieki strādā ārzemēs. J. Anspoks piekodina, ka ir arī zagļi, kas specializējas uz neaizslēgtām ārdurvīm, saimniekiem esot mājās: ātri un klusu ieiet koridorā, iztukšo virsdrēbju kabatas, citas lietas, kas pa rokai, un tikpat ātri nozūd.

Kopumā Latgalē, tāpat kā visā Latvijā, procentuāli no visiem noziegumiem zādzību kļūst arvien vairāk, bet samazinās smagu noziegumu skaits.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bilde laba!!! Malači!

Draugiem Facebook Twitter Google+