Mobilā versija
-0.7°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
27. jūlijs, 2017
Drukāt

Ilze Kuzmina: Kritēriji vidusskolām – tikai utopija (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs attēls

Arī sliktās ziņas var būt labas. Tā tas ir gadījumos, kad informācija, lai kāda tā arī būtu, dod skaidrību par patieso stāvokli kādā jomā. Tāpēc ar nepacietību gaidīju Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pagājušajā nedēļā rīkoto preses konferenci, kurā ministrija solījās informēt par kritērijiem, kādiem jāatbilst mūsdienīgai vidusskolai. Nepacietību pavadīja skepse: zināms jau, ka par nepieciešamajām pārmaiņām izglītības sistēmā pēdējos gados runāts daudz, bet darīts – ai, cik maz.

Skepse attaisnojās: arī šoreiz IZM gan sniedza it kā gana šokējošu informāciju, pavēstot, ka aptuveni puse vidusskolu mūsdienīguma kritērijiem neatbilst, jo tajās 10. līdz 12. klasē nav vismaz 150 skolēnu. Tādējādi tika atkal tracināta tā sabiedrības daļa, kas uzķeras uz skaļiem virsrakstiem, bet stāstā neiedziļinās. Taču patiesībā izglītības ministrs Kārlis Šadurskis arī atzina, ka ministrijas rīcībā šobrīd nav iespēju panākt, lai visas vidusskolas atbilstu šiem pasludinātajiem kritērijiem. Jo skolas dibina un ļauj tām strādāt tālāk pašvaldības, balstoties pašas uz saviem kritērijiem. Lai valstij būtu lielākas iespējas regulēt skolēnu skaitu, vēl vajadzīgas nopietnas izmaiņas likumos, un tās Saeimā varētu arī negūt atbalstu.

Nekļuva arī līdz galam skaidrs: vai daļa pausto apgalvojumu ir IZM vai ekonomģeogrāfa, skolu tīkla pētnieka Jāņa Turlaja viedoklis. Piemēram, pētnieks paziņoja vienu skaitli, cik Rīgas vidusskolu kritērijiem neatbilst, bet ministrs un ierēdņi steidza šo apgalvojumu mīkstināt. Rodas iespaids, ka J. Turlajam nu uzticēta ne tikai pētījuma veikšana, bet visu skolu tīkla slikto ziņu paziņošana. IZM kā izglītības politikas veidotājas pienākums gan ir ne tikai paziņot, kā vajadzētu būt, bet arī veidot tādus apstākļus, lai pašvaldības būtu pēc iespējas gribošākas skolu tīklu sakārtot. Tomēr šajā ziņā IZM izteikti buksē. Lēmumi, kam vajadzēja likt pašvaldībām saprast, ka mazu skolu uzturēšana nav rentabla, gan ir pieņemti, taču ar tiem acīmredzot nav pieticis. Gana bieži un ilgi dzirdēts, ka pašvaldības nav ieinteresētas atteikties no savām skolām tāpēc, ka tādā gadījumā tām ir daudz zaudējumu uzreiz un tagad, bet ieguvumus varbūt jutīs, bet tikai ilgtermiņā. Zūd ne tikai daļa darba vietu; pašvaldībām jāsāk gādāt un maksāt par skolēnu pārvadāšanu uz tālākām skolām. Ja skolēni dodas uz citu novadu vai pilsētu skolām, pašvaldībām vēl jākompensē citu pašvaldības skolu uzturēšanas izdevumi. To paredz noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Ministrs vairākkārt atzinis, ka šie noteikumi kavē skolu tīkla sakārtošanu. Diemžēl virzības, lai mainītu šo situāciju, nav. Tāpat kā pirms gada, arī tagad Kārlis Šadurskis saka: jautājums ir smags, bet būtu svarīgi problēmu risināt. Zināms, ka vislielākie iebildumi nesaņemt daļu naudas no citām pašvaldībām par “svešo” uzņemšanu savās skolās ir lielajām pilsētām. Viņu lobijs neapšaubāmi ir spēcīgs, taču cik ilgi valdība ļaus, lai pašvaldību savstarpējie norēķini kavē izglītības kvalitātei svarīgas reformas?

Runa, protams, nav tikai par skolēnu skaita kritērijiem. Būtiska ziņa bija, ka skolu tīkla kārtošanā jāņem vērā kvalitātes kritēriji un ka nu pētnieki piedāvā arī formulas (precīzāk – pagaidām to sastāvdaļas) kvalitātes noteikšanai. Lai noteiktu, vai skolas piedāvātā izglītība ir gana kvalitatīva vai ne, plānots salīdzināt skolēnu sasniegumus centralizētajos eksāmenos gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas beigšanas, skaitīt, cik absolventu un kāpēc neliek eksāmenus, kā arī rēķināt, cik katrs skolēns izmaksājis. It kā nav nekāda ķīniešu ābece, taču, zinot, kāda ir IZM un tai padoto iestāžu esošā kapacitāte, nav ticības, ka tās spēs veikt šādus aprēķinus. Vēl pērnā gada decembrī, kad rakstīju par kaimiņu igauņu pieredzi, rēķinot skolu pievienoto vērtību pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, vaicāju Valsts izglītības satura centram, vai arī Latvijā būtu iespējams to darīt. Man atbildēja, ka mūsu valstī neesot tādu resursu. Pat lai uztaisītu karti, kurā redzamas visas vidusskolas un eksāmenu rezultāti tajās, IZM vajadzēja nolīgt pētniekus no malas. Savukārt par nepieciešamību palielināt štatus vai patstāvīgi algot pētniekus dažādām aplēsēm ministrs neko nav teicis.

Tāpēc šobrīd IZM pasludinātie mūsdienīgās vidusskolas kritēriji izskatās nevis pēc reāla piedāvājuma rīcībpolitikai, bet pēc utopiska vēlmju pilna plāna.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kāds sakars skolu kvalitātei ar skaita samazināšanu. Vai tad ir pierādījumi tam, ka jo mazāk skolu, jo tās kvalitatīvākas, jo vairāk skolēnu skolā, jo tie labāk mācās. Nu nav taču tādas sakarības. Tad kāpēc šie rādītāji tiek sasaistīti. Un, cik saprotu, arī skolu likvidēšanas izdevīgums materiālā ziņā nav īsti apstiprināts, jo pašvaldībām tad būs tēriņi citās jomās- transports, pabalsti atlaistajiem utt.

  2. Kāda vēl utopija?! Atbildēt

    Vai tad velti Šdurska kungs tā centās,sarežģītu shēmu uz rasējamā papīra zīmēja?

  3. Var noteikt tādus kritērijus (zinātniski nepamatotus), ka Latvijā varētu būt tikai 20 viduusskolas. Kāpēc 150 skolēni, bet ne 200, bet varbūit 120 utt. Tā var manipulēt ar cipariem

  4. Šadurska apmātība ar skolu likvidēšanu jau ir pataloģiska un tautai bīstama!

  5. nelietderīgā summēšana Atbildēt

    Arvien vairāk funkciju pārkraušana uz pašvaldību pleciem ved pie minirepubliku veidošanas, jo palielinās viena nosaukuma nepieciešamo speciālistu skaits kopumā, nekā tas ir centralizētas pārvaldības gadījumā. Piedevām tie speciālisti ir nomināli, jo pašvaldībām nauda kokos neaug, tātad piešķirto līdzekļu daudzums nepalielinās. Atrasti peramie zēni, uz kuriem novelt arī centrālā aparāta neizdarības un nekompetenci.

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+