Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
20. februāris, 2017
Drukāt

Aija Dulevska: Mediju darījumu kritika kā “resorisks kašķis”

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Aija Cālīte-Dulevska

Šā gada 12. janvārī “Latvijas Avīzē” (“LA”) publicēts raksts “Kā aizsargāties pret Kremļa propagandas “iefiltrēšanos“?” Ļoti aktuāla un daudzpusīga tēma, tāpēc paldies “LA” redakcijai par diskusijas rosināšanu. Jebkuras debates var būt auglīgas vien tad, ja tās dalībnieki pauž argumentētu viedokli, kas vērsts uz risinājumu meklēšanu, nevis problēmas gremdēšanu. Diemžēl šajā gadījumā jāsastopas ar emocionālu, nevis argumentētu viedokli no Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Roberta Putņa puses, kurš par NEPLP rosinātajiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem (runa ir par likumā nostiprinātām NEPLP tiesībām vērtēt darījumu mediju jomā atbilstību Latvijas nacionālajām interesēm) pavīpsnā: “Dokuments tika saņemts tādā kvalitātē, kas ministriju neapmierināja,” – citāts no “LA” publikācijas.

Šos likuma grozījumus NEPLP sāka izstrādāt jau 2013. gada vasarā, ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā. Lai darbs tiktu veikts kvalitatīvi, NEPLP grozījumu izstrādei piesaistīja profesionālus konsultantus – advokātu biroju “Kronbergs un Čukste”, kuru pārstāvēja zvērināta advokāte Zane Veidemane-Bērziņa. Projekts vairākkārt tika rūpīgi vērtēts Tieslietu ministrijā un Konkurences padomē, sadarbības procesā tika ņemti vērā ļoti detalizēti un precīzi ieteikumi.

NEPLP 2015. gada vasarā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza likuma grozījumu galīgo redakciju un vairākkārt aicināja lēmumu pieņēmējus virzīt tos apstiprināšanai. No Saeimas projekts nonāca Kultūras ministrijā. Likuma grozījumi nosaka, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP ir tiesības apstiprināt darījumu atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm. Būtiski, ka mediju īpašnieku pārbaude šī likuma izpratnē nenozīmē tikai tiesības saņemt informāciju par medija īpašnieku, bet ļauj piemērot arī noteiktus ierobežojumus attiecībā uz īpašnieku maiņu un apraides atļauju saņemšanu. Ierobežojumi nepieciešami, lai mediju starpā tiktu nodrošināta konkurence, medija paustais viedoklis būtu neatkarīgs, to informācijas avoti būtu dažādi, kā arī tas viss kopumā nodrošinātu mediju daudzveidību.

Nav noslēpums, ka patlaban jautājums par mediju īpašnieku maiņu jo īpaši aktualizējas, saņemot informāciju par iespējamo mediju koncerna “Modern Times Group” (“MTG”) biznesa Baltijas valstīs pārdošanu. “MTG” Latvijā ir lielākais komercmediju koncerns televīziju segmentā (TV kanāli TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, kā arī radio “Star FM”, portāli “TVPlay” un “Skaties.lv”). Lietuvā, kur arī pastāv problēma ar “MTG” biznesa pārdošanu, šis jautājums tiek izskatīts publiski un augstā līmenī – to dara Seima priekšsēdētājs un Valsts drošības departamenta vadība, piesaistot arī citas puses.

Šajā kontekstā neizpratni rada R. Putņa viedoklis par dokumenta it kā slikto kvalitāti. Kas tieši tajā nekvalitatīvs? Atsevišķi likuma grozījumu projekta punkti vai konceptuālā pieeja pašam problēmas risinājumam? Juridiskā argumentācija vai neatbilstība citiem Latvijas vai Eiropas Savienības tiesību aktiem? Nekāda detalizēta viedokļa no KM puses par šo jautājumu nav bijis. Nav izskanējis arī alternatīvs piedāvājums, kā mediju īpašnieku maiņas gadījumā nodrošināt procesa caurspīdīgumu. Varētu domāt, ka tas ir tik vien kā “resorisks kašķis” – ja vien tā likmes nebūtu pārāk augstas.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemas naktis Zoodārzā

No 15. decembra līdz 28. janvārim Zooloģiskā dārza kases būs atvērtas līdz plkst. 19, bet dzīvniekus vērot varēs līdz plkst. 21. Vienīgi 24. decembrī un 31. decembrī zoodārza kases strādās līdz plkst. 14 un “Ziemas naktis Zoodārzā” nenotiks.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+