Latvijā
Politika

Kritizētais veterānu likums beidzot pieņemts 8


Armijas veterāns piedalās ziedu nolikšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Armijas veterāns piedalās ziedu nolikšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.
Foto – LETA

Pēc debatēm vairāku gadu garumā Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Otrā pasaules kara dalībnieku likumu. Tomēr atsevišķi deputāti un vēsturnieki pauduši bažas, ka ieilgušajā un sāpīgajā likumdošanas procesā šis projekts pazaudējis sākotnējo mērķi – mazināt sabiedrības sašķeltību vēsturisko traģēdiju dēļ.

Likums paredz par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīt tās personas, kuras laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā ir piedalījušās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Lai iegūtu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, personām jābūt Latvijas pilsoņiem līdz 1940. gada 17. jūnijam. Otrā pasaules kara dalībnieka statusu varēs iegūt arī tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri 1940. gada 17. jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, balstoties uz likuma “Par pavalstniecību” redakciju, kas bija spēkā 1940. gada 17. jūnijā.

Šāda redakcija ārpus Otrā pasaules kara dalībnieku statusa atstāj tos bijušos sarkanarmiešus, kuri ir nepilsoņi vai ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) uzskata, ka tas sabiedrību nevis vienos, bet šķels: “Šis likums sadala pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, divās grupās: tie, kurus likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem, un tie, kurus par tādiem neatzīst.” Savukārt ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis pauda sarūgtinājumu, ka likumā veterāniem netiek paredzēta nekāda sociālā palīdzība. Viņi saņemšot vien īpašas nozīmītes, kas Latkovska ieskatā esot tikai tāda “ampelēšanās”. “Praktiskās jēgas nav nekādas,” rezumēja deputāts.

Bažas par šo likumprojektu iepriekš bija paudis vēsturnieks Edgars Engīzers. “Ja likumdevējam būtu patiesa vēlme atbalstīt cilvēkus, kuri tika ierauti Otrajā pasaules karā, šāds atbalsts būtu sniedzams visiem iedzīvotājiem, kuri tolaik dzīvoja Latvijā, neatkarīgi no tā, vai viņi piedalījās karadarbībā ar ieročiem vai pieredzēja kara šausmas civilpersonas statusā,” uzskata vēsturnieks. Viņš arī spriež, ka Otrā pasaules kara dalībnieku statusa noteikšana varētu būt pretrunā ar Satversmē un citos konstitucionālos aktos nostiprināto valsts kontinuitātes doktrīnu – esot dīvaini, ja valsts sāk godināt personas par darbībām, ko tās ir veikušas, kalpojot okupācijas varām, kas sagrāva Latvijas Republiku.

Saeimas balsojumā Otrā pasaules kara dalībnieku likumu atbalstīja 60 deputāti no valdošās koalīcijas partijām, Latvijas Reģionu apvienības un neatkarīgie parlamentārieši Artuss Kaimiņš, Arvīds Platpers, Edvards Smiltēns un Silvija Šimfa. Pret bija visa “Saskaņas” frakcija un neatkarīgais Romāns Miloslavskis.

LA.lv