×
Mobilā versija
+7.3°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
22. decembris, 2017
Drukāt

Kritizētais veterānu likums beidzot pieņemts (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Armijas veterāns piedalās ziedu nolikšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu.

Pēc debatēm vairāku gadu garumā Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Otrā pasaules kara dalībnieku likumu. Tomēr atsevišķi deputāti un vēsturnieki pauduši bažas, ka ieilgušajā un sāpīgajā likumdošanas procesā šis projekts pazaudējis sākotnējo mērķi – mazināt sabiedrības sašķeltību vēsturisko traģēdiju dēļ.

Likums paredz par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīt tās personas, kuras laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1945. gada 2. septembrim citu valstu regulāro militāro vienību sastāvā ir piedalījušās bruņotā cīņā pret PSRS, nacistiskās Vācijas vai tās sabiedroto militārajiem formējumiem. Lai iegūtu Otrā pasaules kara dalībnieka statusu, personām jābūt Latvijas pilsoņiem līdz 1940. gada 17. jūnijam. Otrā pasaules kara dalībnieka statusu varēs iegūt arī tagadējie Latvijas pilsoņi, kuri 1940. gada 17. jūnijā varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību, balstoties uz likuma “Par pavalstniecību” redakciju, kas bija spēkā 1940. gada 17. jūnijā.

Šāda redakcija ārpus Otrā pasaules kara dalībnieku statusa atstāj tos bijušos sarkanarmiešus, kuri ir nepilsoņi vai ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”) uzskata, ka tas sabiedrību nevis vienos, bet šķels: “Šis likums sadala pilsoņus, Otrā pasaules kara dalībniekus, divās grupās: tie, kurus likumprojekts atzīst par Otrā pasaules kara dalībniekiem, un tie, kurus par tādiem neatzīst.” Savukārt ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis pauda sarūgtinājumu, ka likumā veterāniem netiek paredzēta nekāda sociālā palīdzība. Viņi saņemšot vien īpašas nozīmītes, kas Latkovska ieskatā esot tikai tāda “ampelēšanās”. “Praktiskās jēgas nav nekādas,” rezumēja deputāts.

Bažas par šo likumprojektu iepriekš bija paudis vēsturnieks Edgars Engīzers. “Ja likumdevējam būtu patiesa vēlme atbalstīt cilvēkus, kuri tika ierauti Otrajā pasaules karā, šāds atbalsts būtu sniedzams visiem iedzīvotājiem, kuri tolaik dzīvoja Latvijā, neatkarīgi no tā, vai viņi piedalījās karadarbībā ar ieročiem vai pieredzēja kara šausmas civilpersonas statusā,” uzskata vēsturnieks. Viņš arī spriež, ka Otrā pasaules kara dalībnieku statusa noteikšana varētu būt pretrunā ar Satversmē un citos konstitucionālos aktos nostiprināto valsts kontinuitātes doktrīnu – esot dīvaini, ja valsts sāk godināt personas par darbībām, ko tās ir veikušas, kalpojot okupācijas varām, kas sagrāva Latvijas Republiku.

Saeimas balsojumā Otrā pasaules kara dalībnieku likumu atbalstīja 60 deputāti no valdošās koalīcijas partijām, Latvijas Reģionu apvienības un neatkarīgie parlamentārieši Artuss Kaimiņš, Arvīds Platpers, Edvards Smiltēns un Silvija Šimfa. Pret bija visa “Saskaņas” frakcija un neatkarīgais Romāns Miloslavskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Un kā būt ar Nirnbergas procesu?
    Tribunāls atzina par noziedzīgām organizācijām SS, SD un Gestapo, kā arī nacistu partijas politisko vadību.

  2. Tad jau pēc analoģijas gestapovieši un čekisti armijā visi ir valsts atzīti 2. pasaules kara dalībnieki, kurus valsts tagad godinās un iedos nozīmītes? Likumu izdabūja cauri, lai godinātu sarkanarmiešus, kas cīnījās pret Latvijas neatkarību, citas jēgas tam nav, jo leģionāri tāpat skaitījās kara dalībnieki. Tas viss tikai šķeļ sabiedrību, nevis vieno. Kam tas bija vajadzīgs?

  3. Koroče Samsons un Vasilijs Kononovs arī būs Otrā Pasaules kara dalībnieks

  4. Otrā pasaules kara piemiņas pasākumos, kā zināms, dalībnieki, veterānus ieskaitot, neierodas formastērpos – domāju, ka LA fotoarhīvā netrūkst fotouzņēmumu, kas to pierāda – kādēļ gan neizmantot kādu no tiem? Izņēmums ir viena otra īpatnēja persona, kas nezin kāpēc pasākumā uzvilkusi stilizētu Latvijas Aizsargu organizācijas formastērpu, kam ar Otrā pasaules kara armijām nav nekāda sakara. Latvijas Aizsargu organizācija, cienījama Latvijas valsts teritoriālās aizsardzības struktūra, kā zināms, tika likvidēta drīz pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 8. jūlijā. Ieraugot fotogrāfijā redzamo formastērpu, skatītājam (tam, kas skatās nofilmētu vai fotografētu materiālu) rodas maldīga asociatīva saite starp aizsargiem un Otro pasaules karu. Tādējādi fotogrāfijas publicēšana šādā kontekstā apzināti vai neapzināti rada vēstures falsifikāciju un ir radniecīga “fake news”, kaitē Latvijas nacionālajām interesēm. Būtu apsveicami, ja redakcija rakstam tomēr pievienotu atbilstošu fotogrāfiju.

  5. Onkam sakarīga cepure?

  6. Nolikt vienā rindā Staļina aziātus – cilvēkēdājus: civiliedzīvotāju masu slepkavas, sadistus, marodierus, kapu un pieminekļu apgānītājus un izvarotājus, ar latviešiem, kuri nežēloja savas dzīvības cīņā pret absolūto ļaunumu, ir noziegums un vainīgie būtu tiesājami, kā WWII noziedznieki, kā desmitiem miljonu nevainīgu eiropiešu slepkavas.

  7. LA foto arhīvā un netikvien LA Atbildēt

    būs ierobežota bilžu izvēle tātad jālieto kaut ko tēmai varbūt līdzīgu un visu pārejo lasītājs var pielāgot ar savu izdomu ….atbilstošu bilžu trūkumu dēł tas jau kłuvis gluži normāli. Jācer ka tā vēl nebūs ar pašiem faktiem.

  8. Laicīgi gan saņēmušies, nez cik tad to dalībnieku vēl ir pie dzīvības? Kopš kara beigām jau pagājuši 72 gadi. Pieņemsim, ka jaunākajam karotājam 1945. gadā varēja būt 15 gadi (nav normāli, bet iespējams, ka šaujamo jau varēja pastiept un uz kara beigām visi biji derīgi) tad jaunākajam kara dalībniekam šobrīd ir jau vismaz 87 gadi. Deputātiem tā liekas ļoti aktuāla tēma?

  9. Aplūkojot raksta fotogrāfiju un tās parakstu, rodas jautājums – kādas “armijas” ir attēlā redzamā persona un kas tas par formastērpu? Šis attēls un paraksts vai nu nedod precīzu informāciju, neveicina skaidrību vai arī tas ir speciāli tendenciozs. ?

Draugiem Facebook Twitter Google+