Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Krīzē būvē nākotni (7)

Damrani5-TS-4-SAIM
Uzziņa

Nākotnes iezīmes

* Motivēti un gudri darbinieki,

* gudras tehnoloģijas, inovāciju pārņemšana,

* sadarbība ar zinātniekiem,

* orientēšanās uz eksporta tirgiem,

* saimnieciskā izdevīguma rēķināšana ikvienam procesam, naudas ieguldīšana vien ilgtermiņā izdevīgos pirkumos,

* elastīgums, piemērojoties pasaules tirgus konjuktūrai, lēkājot trijstūrī piens–vaisla–gaļa,

* pēctecības nodrošināšana – laikus dēlus orientē un izglīto uz saimniecības pakāpenisku pārņemšanu.

Kādu jūs redzat Latvijas lauksaimniecību pēc pieciem, pēc desmit gadiem? Un savu saimniecību? “Kas nu to var paredzēt!”  – šādu reakciju visbiežāk saņem žurnālisti. Neraugoties uz brīžam smago situāciju atsevišķās nozarēs, jau tagad Latvijā ir saimniecības, kas ielikušas pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Katra iet savu ceļu – ar zinātni un inovāciju, ar videi draudzīgu saimniekošanu, ar augstām tehnoloģijām, ar intensīvu ražošanu un gudru pārstrādi, ar paaudžu pēctecību. Šajā rubrikā “Latvijas Avīzē” un žurnālā “Agro Tops” kopīgi ar “Swedbank” lauksaimniecības ekspertiem meklējam nākotnes iezīmes šodienā. Ieskatāmies nākotnē!

Piena ražošanā krīzes laiks ir ieildzis? Patlaban gandrīz visi saimnieki pienu pārstrādes uzņēmumiem pārdod daudz lētāk par ražošanas izmaksām. Sāk bankrotēt saimniecības. Tomēr vienlaikus Latvijā ir arī piena ražošanas saimniecības, kur būvē jaunas kūtis un šķūņus, kā arī gatavojas jaunu uzņēmējdarbības virzienu attīstīšanai un dzīvnieku pirkumam.

Risinājums – vairākas nozares

Viesītes pagastā Ivetas Tīrumnieces zemnieku saimniecībā “Kalna Dam­brāni” ir viens no vislielākajiem izslaukumiem valstī – vairāk nekā 12 200 kg piena no govs. Tas iegūts, rēķinot vidējo rādītāju no 650 piena devējām. “Patlaban, krīzes laikā, ar izaugsmi sokas grūti, tomēr cilvēkam ir dotas smadzenes tāpēc, lai domātu,” attieksmi pret šā brīža situāciju nozarē pauž I. Tīrumniece.

“Kalna Dambrānos” slaucamo govju ganāmpulku nesamazinās, arī turpmāk slauks tikpat daudz piena, tomēr piena ražošanu atstās otrajā plānā, kā blakus nodarbi. Vismaz līdz laikam, kad būs pārdzīvota piena dižķibele.

“Mūsu mērķis ir eksports. Esam iecerējuši izmantot dzīvnieku ģenētisko potenciālu – gan kā gaļas ražotājs, gan kā vaislas telīšu ražotājs. Ja pavīdēs izdevīgi piena tirgi, ļoti labi! Celsim debesīs pienu! Kad šajos tirgos būs kritums, celsim vaislas telītes debesīs. Ja buļļi kļūst ļoti pieprasīti, jāceļ saulītē tie. Šajā rikas dalīšanā es saskatu kaut ko īpašu. Ar vienas piena ražošanas attīstīšanu esam nonākuši tur, kur esam,” ieceres dzīvotspēju pamato I. Tīrumniece.

Bullīši izaugsmei

Piena pašizmaksa “Kalna Dambrānos” nu jau aptuveni astoņus gadus turas 24 – 26 centu līmenī. Vai to var nospiest vēl zemāku? Iveta atzīst, ka piena krīzes laikā cenas uz savas peļņas rēķina samazināja lopbarības un citu produktu pārdevēji. “Spiežam visus partnerus nežēlīgi. Ja mēs izputēsim, līdzīgs liktenis būs arī sadarbības partneriem. Latvijā nav dimantu. Ja sabrūk lauksaimniecība un mežsaimniecība, tad paliek vien Rīga,” tā “Kalna Dambrānu” saimniece.

Par visaugstākās kvalitātes pienu, turklāt 20 tonnu ikdienas slaukumu, saimniecība saņem vairākus centus mazāk, nekā ir ražošanas izmaksas. Tā gan ir viena no visaugstākajām piena ražotājiem maksātajām cenām Latvijā. Tomēr “Kalna Dambrānu” jauno, nu jau trešo kūti ar vairāk nekā 400 liellopu vietām marta beigās vai aprīļa sākumā sāks apdzīvot saimniecība audzētie bullīši un slaucamās govis. Būs lielāki naudas ienākumi. Šajā kūtī ieguldīts miljons eiro, un, pēc vispesimistiskākajām prognozēm, tā sevi atpelnīs piecu gadu laikā.

“Šajā krīzē sapratu – tēlaini sakot, ir siena priekšā, gaismu tuneļa galā neredz. Ir jāmaina domāšana. Citu biznesu savā vecumā sākt nevarēšu. Vaislas materiāls, lai kādi vēji pūtīs un kādas vētras būs, vienmēr būs pieprasīts. Mēs esam šķirnes saimniecība, mums ir tīršķirnes govis. Tas ir viens eksporta tirgos pieprasīts produkts. Nākamais – bullīši. Mums ir kontakti Turcijā un Izraēlā, eksportēsim. Gaļas ražošanā iesaistīsies mani bērni,” atklāj saimniece. Viņa uzsver bullīšu audzēšanas ekonomisko izdevīgumu piena ražošanas saimniecībā. Proti, govju neapēstā barība, ko citādi izmestu, nonāks bullīšu silēs. Turpat – arī sliktākas kvalitātes piens. Saimniecības apsaimniekotā zemes platība – aptuveni 700 ha – ļauj arī sagatavot pietiekami daudz lopbarības. Tā pērn ceturtais attāls palicis uz lauka. Un beigu beigās – jau patlaban “Kalna Dambrānos” brāķēto slaucamo govju gaļa aizceļo uz citām valstīm, tāpēc ka tīr­šķirnes Holšteinas melnraibajām govīm ir marmorizēta gaļa (tauki vienmērīgi sadalījušies starp muskuļu šķiedrām).

Iveta Tīrumniece sarunā daudzas reizes atkārto frāzi “ir jārēķina, jādomā ilgtermiņā”. Piemēram, no lētajām kukurūzas sēklām izaugs mazāk kvalitatīva lopbarība. No lēta bioprodukta noteikti nevarēs iegūt augstas ražības piena devēju un ražot augstas kvalitātes gaļu. “Kalna Dambrānos” īpaši rūpējas, nežēlo naudas un laika ieguldījumu telītēs un bullīšos, tātad ganāmpulka izkopšanā, tādējādi nodrošinot iespējami lielāku peļņu ražošanas cikla vēlākos posmos. “Jaunlopi ir saimniecības nākotne. Jaunlopu “šmaukšana” ir tāpat kā neskolot savus bērnus,” tieša ir I. Tīrumniece.

Prasme motivēt

“Kalna Dambrāni” noteikti pārspēj citas Latvijas saimniecības ar saviem darbiniekiem. Šeit vērtē gan dzīvnieku – 20 govis vienlaikus trīs reizes dienā slauc “Westfalia” karuselī, gan arīdzan darbinieku komfortu. Viņiem ir ģērbtuves, dušas, atpūtas istaba, virtuve ēdiena gatavošanai. Saimniecībā seko līdzi, lai darbinieki nepārstrādājas un izmanto atvaļinājumu. Vienu reizi gadā viss 30 darbinieku kolektīvs pulcējas apkārtnes kopšanas talkā, pēc tās cep šašliku un bauda arī kādu stiprāku dzērienu.

Ikdienā “Kalna Dambrānos” ir sausais likums. “Mājās ikviens var darīt, ko viņš vēlas. Pieņemot darbiniekus darbā, brīdinām, ka visas negācijas ir jāatstāj ārpusē un darbs jāveic ar smaidu. Jauniešus darbā pieņemam, ja pensijā aiziet kāds no senioriem. Jaunajiem puišiem, kuru nav mazums, un tas mani priecē, patīk tehnika, viņi to ātri apgūst,” teic Iveta. Viņa arī atklāj – dārgās un modernās tehnikas, tostarp barības dalītāja un barības piestūmēja, pirkums arīdzan bijis uz aprēķiniem balstīts.

I. Tīrumnieces attieksme pret kooperāciju patlaban ir rezervēta. “Biju priecīga, kad izstājos no viena kooperatīva. Kooperatīvā, uzskatu, ir jādarbojas vienādi spēcīgām saimniecībām, saimniekiem ar vienādām interesēm. Patlaban gaisā virmo iecere par šāda gaļas ražotāju kooperatīva izveidi,” tā saimniece.

“Kalna Dambrānu” saim­­­nieces mērķis ir aizvien vairāk iesaistīt ģimenes uzņēmuma darbībā visus trīs dēlus, vedeklu un nodot uzņēmējdarbību viņiem. Viņa gan puišiem negatavojas pasniegt uz paplātes izveidotu biznesu: “Es viņus iesaistu uzņēmējdarbībā, pasaku priekšā, kas jādara, iepazīstinu ar cilvēkiem, kas var palīdzēt. Viens nav karotājs… Dēliem gan pašiem arī ir interese. Mūsu darbības virziens ir iziet pasaulē ar savu vārdu un savu produktu. Es vēlos, lai mani jaunieši šo ceļu uzbūvē paši, lai izprot darba smagos apstākļus. Kamēr neesi dabūjis punus, prasmes neapgūsi un laba rezultāta nebūs. Vecākais dēls Rolands būvēja kūti un sāka novērtēt, cik daudz darba ir jāiegulda,” tā I. Tīrumniece.

Plašāk – žurnālā Agro Tops.

 

KOMENTĀRS

Raimonds Miltiņš, 
”Swedbank” lauksaimniecības konsultants eksperts: “”Kalna Dambrānos”, kas ir viena no izcilākajām piena lopkopības saimniecībām, ir apvienotas divas ļoti svarīgas šī biznesa pamatlietas – profesionāli dziļa un ekonomiski pārdomāta specializācija piena lopkopībā. Augstu biznesa stabilitāti un vērtību nodrošina tas, ka šeit ir profesionāls, ģimeniski vienots un motivēts darba kolektīvs, kas koncentrējas uz kopīgiem mērķiem – piena kvalitāti, kas, protams, rezultējas kvantitātē un ganāmpulka veselībā. Šobrīd, kad ekonomiskā situācija piena nozarē ir kritiska, saimnieki uzdrošinās veikt papildu investīcijas projektus, kas samazinās saimniecības finanšu riskus (ienākumi no vairākiem tirgiem), paplašinās nākotnes perspektīvas (attīstīs citus produktus un zīmolu), dosjaunas darba vietas un biznesa iespējas bērniem.

Redzams, ka, plānojot ikvienu investīciju/modernizācijas projektu, saimnieki ņem par pamatu pēdējo piecu gadu vidējo piena cenu, kas ļāvis veiksmīgi pārvarēt iepriekšējo zemo piena iepirkuma cenu un noteikti ļaus pārvarēt arī esošo. Galvenā recepte šo smagnējo posmu pārvarēšanai ir mērķtiecīgi finanšu uzkrājumi no gadiem, kad piena iepirkuma cenas ir būtiski virs vidējām.

No bankas puses raugoties, varu teikt, ka ar tādu uzņēmumu, kā “Kalna Dambrāni” noteikti ir patīkami sadarboties, jo uz katru jautājumu, par katru ciparu ir skaidra atbilde un pamatoti paskaidrojumi, jo katrai lietai pamatā ir peļņas vai zaudējumu aprēķini. Saimniecība ir stabili pelnoša, turklāt peļņu nodrošina ne tikai subsīdijas, bet arī pamatdarbība, kas lielsaimniecībām ir retums. Izvērtējot finanses, atzīmējams tas, ka, saimniecībai augot, pamatdarbības rentabilitāte ir nedaudz kritusies. Jāvērtē, ko saimnieki šobrīd jau dara, vai šībrīža darbības modelis ir efektīvākais un ilgtspējīgākais. Iespējams, izcilo izslaukuma rādītāju sasniegšana izmaksā pārāk dārgi. Nākotne šeit šķiet daudzsološa, jo mērķi izvirzīti cēli un to sasniegšanas plāns ir ļoti reāls!”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kads mekle citu algas $

  2. Pozitīvi skatos uz cilvēkiem, kuri LAUKOS cīnās un vēl nodarbojas ar lielražošanu .
    Patīkami skatīties uz z/s vadītāju elegantu dāmu dubļainajos (skat video) laukos.
    Vēl iesaista savus 3 bērnus saimniecības darbos, kas veido jau ģimenes biznesu un bērni beidzot saprot, ka nauda neaug kokos.
    Nodrošina vēl darbavietas 30 vietējiem lauku cilvēkiem.
    Patīk elastīgais skats uz biznesu- ja piens nerentējas, tad attāista blakusnozari – audzē bullīšus un tttttttttttt
    Visu cieņu cilvēkiem, kas PAŠI cīnās šodienas LV lauku vispārējā nolemtībā…

  3. Šim banku ekspertam taisnība: lielsaimniecībām peļņa nāk no subsīdijām, nevis pamatražošanas.
    Padomājiet paši:”Dambrānos” 30 strādnieki, bet piena iepirkuma cena zem pašizmaksas! Kur tad radīsies tā rentabilitāte? Nav jau par ko slavēt tos lielos, Graudiņ!

  4. Jācer, ka strādnieki pie šīs miljonāres nevergo par minimālo algu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+