Foto – Anda Krauze

Krīzē lūzumu var panākt ar nodokļiem. “LA” diskusija Dubnā 2

“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Kad ekonomiskais izrāviens sāksies novados?” nācās secināt, ka Latgalē ekonomiskais izrāviens tika atlikts visupirms pabalstu dēļ, tagad – Āfrikas cūku mēra dēļ. Bet pēc Krievijas noteiktā pārtikas produktu importa aizlieguma, iespējams, būs jāsavelk budžeta josta un attiecīgi samazināsies līdzekļi reģionu atbalsta programmām. Pieci politiķi, ieskrējušies pirmsvēlēšanu sprintā, strīdējās par to, kā panākt lūzumu reģionālajā attīstībā.

Reklāma
Reklāma

Leduslaikmetu 
 nodokļos!


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latgale nevienā valsts dokumentā nav atzīta par prioritāru attīstības reģionu, uzsvēra Vitālijs Aizbalts (“Gods kalpot Rīgai”, startē no “Saskaņas” saraksta). “No 110 novadiem par attīstāmiem atzīti 21, un Daugavpils novada šai sarak­stā nav, kaut arī Nacionālajam attīstības plānam iesniedzām piecus iespējamos centrus,” viņš atgādināja. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) pavēstīja, ka pēc lielajiem strīdiem par ES fondu naudas sadali arī pārējās 89 pašvaldības varēs pretendēt uz finansējumu.

Preiļu mērs Aldis Adamovičs (Latgales partija, startē no “Vienotības” saraksta) uzskata, ka Latgalē krīze nav beigusies. “Tiesa, bezdarbs samazinājies no 22% līdz 17%, bet tas tik un tā ir divreiz lielāks nekā vidēji Latvijā (zem 9%). Esam runājuši par uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšanu, par reinvestētās peļņas neaplikšanu, un to turpināsim,” viņš pieteica.

CITI ŠOBRĪD LASA

Edgars Jaunups (“Latvijas attīstībai”) negatīvi vērtēja to, ka pašreizējā valdība izšķīrusies par labu pabalstiem, nevis ekonomiskajam izrāvienam: “Ar pabalstiem nedzīvosim labāk, varbūt tikai kādu mēnesi vai pusgadu ilgāk izvilksim. Latvijā ir astotie augstākie darbaspēka nodokļi ES. Jāmazina nodokļi, ja vēlamies panākt uzņēmējdarbības aktivitāti.”

Arī Vitālijs Aizbalts noskaldīja: “Tiem, kas darbojas Latgalē, jābūt nodokļu atlaidēm.” Kā absurdu viņš novērtēja situāciju, kad to peļņu, ko uzņēmējs iegulda attīstībā, apliek ar lielāku nodokli nekā ienākumus no dividendēm. “Mūsu partijas priekšlikums reinvestēto peļņu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli,” viņš ierosināja. Viņaprāt, naudu tam varētu dot jaunveidojama nacionāla attīstības banka, kas līdzekļus kapitālam ņemtu no otrā līmeņa pensijām, kas šobrīd atdotas skandināvu bankām.

Ministrs Naudiņš pavēstīja, ka viņam nupat bijušas diskusijas ar Finanšu ministrijas speciālistiem. Viņš piedāvājis zināmu daļu no iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzīt attīstāmiem reģioniem. No Rīgas uzņēmumos iekasētajiem nodokļiem 3% novirzītu uz reģionālo pašvaldību infrastruktūras projektiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. “Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks atbalsts novadiem. Pavisam šādi tiktu pārdalīti aptuveni 10 miljoni eiro,” sprieda ministrs.

Līdz šim visi reģionālās attīstības ministri ir runājuši vien par infrastruktūras attīstību, bet atteikušies mainīt nodokļu politiku ar argumentu, ka “tas neko nedos”. Naudiņš kā uzņēmējs ir pārliecināts, ka līdzšinējā politika ir bijusi nepareiza. “Pēc tās puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Pierīgā, tur būvējas jauni bērnudārzi, bet Strenčos dārziņu slēdz ciet.” Aizbalts atgādināja, ka latgalieši savulaik iesnieguši līdzīgus priekšlikumus, bet Valsts ieņēmumu dienests tos noraidījis kā “grūti administrējamus”.

Reklāma
Reklāma

Edgars Jaunups uzskata, ka tieši šī krīze jāpārvar ar nodokļu politiku: “Lai veiktu pārmaiņas tautsaimniecībā, jāmaina nodokļi.” Vai ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska ierosinātās nodokļu brīvdienas nav risinājums? “Ja esat slims un sāp galva, tad iedod ibumetīnu. Bet ar ibumentīnu tikai novērš galvassāpes, bet neārstē. Tāpat arī nodokļu brīvdienas ekonomiskās problēmas neatrisina. Pirmkārt, ir jāvienojas par samazinātām nodokļu likmēm mikrouzņēmuma nodoklim, darbaspēka nodoklim un reinvestētajai peļņai. Otrkārt, pēc tam jāpaziņo: lai kas nenotiktu, vismaz četrus gadus nodokļus nemainīs. Kā uzņēmēji var plānot biznesu, ja Latvijas valdība miera laikā sešas reizes gadā maina nodokļus? Uzņēmēji vēlas stabilitāti un leduslaikmetu nodokļu izmaiņām.”