Foto – LETA

Krīze mudina mācīties valodas
 0

Portugālē, kur krīzes iespaidā bezdarba līmenis ir ļoti augsts, jauniešu vidū sasniedzot pat 40%, strauji pieaugusi interese par svešvalodu apguvi, raksta vietējais žurnāls “Visao”. Vislabprātāk portugāļi apgūst ķīniešu valodu, kas dažās valsts skolās tiek mācīta jau no pirmās klases, kā arī arābu un krievu valodu. 


Reklāma
Reklāma

 

 

Mandarīnu valoda bērnu nākotnei

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Bezdarbs ir licis portugāļiem pamanīt dažu valstu pieaugošo lomu starptautiskajā tirgū. Centrāleiropas valstis, it sevišķi Vācija, saglabā pozitīvu izaugsmi, bet vēl straujāk attīstās dažu tālāku valstu ekonomika. Beidzamajos gados interesentu skaits Portugālē pieejamajos krievu, arābu un mandarīnu (ķīniešu) valodas kursos ir strauji pieaudzis, un žurnāls “Visao” šo interesi skaidro ar iedzīvotāju izpratni par pasaules ekonomikas tendencēm.

“Zinot, kādā tempā aug Ķīnas ekonomika, nav brīnums, ka mandarīnu valoda kļuvusi par vispieprasītāko,” raksta Portugāles otrais lielākais nedēļas izdevums. Beidzamajos gados ķīniešu valodas kursi valstī tiek rīkoti aizvien biežāk. Liela piekrišana ir arī bērniem paredzētajiem kursiem – tos izvēlas vecāki, kas noraizējušies par savu bērnu nākotni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sau Žuau da Madeiras pilsētiņā Portugāles ziemeļos visās skolās jau no sešu gadu vecuma tiek mācīta ķīniešu valoda, jo Sau Žuau da Madeira ir rūpniecības pilsēta, kuras ražojumu galvenais tirgus tuvākajā nākotnē būs Ķīna. Eksports no pilsētiņas uz tālo austrumu valsti katru gadu pieaug par 40%.

“Ķīnieši vienmēr ir patīkami pārsteigti, uzzinot, ka tu runā mandarīnu valodā,” atzīst 21 gadu vecā Sāra Silva Veiga, kas ieguvusi ķīniešu valodas sertifikātu Konfūcija institūtā.

 

Strādā arābu valstīs

Tomēr Ķīna, lai arī ir viena no pasaules ekonomiskās izaugsmes līderēm, tāda nebūt nav vienīgā. Beidzamajos gados Portugāles uzņēmumi, saskārušies ar vietējās ekonomikas problēmām, devās meklēt ienākumus citur, kur tas bija iespējams, jo īpaši arābu valstīs, kas ir ieinteresētas eiropiešu zināšanās un tehnoloģijās.

Pēc Arābijas–Portugāles Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem, arābu valstīs strādā apmēram simts Portugāles uzņēmumu un tiek nodarbināti aptuveni 7000 portugāļu speciālistu.

Ar angļu vai franču valodas zināšanām viņiem nepietiek, jo daudzi arābu uzņēmēji nespēj pietiekami labi saprasties svešvalodās, turklāt portugāļi saprot, ka ir lielāka iespēja sekmīgi noslēgt darījumus, runājot klienta valodā. Tāpēc, kamēr Portugāles ekonomika ir iegrimusi sava veida ziemas miegā, portugāļi nesnauž, bet meklē jaunas iespējas. Lisabonas universitātes filoloģijas fakultātes arābu un islāma studiju institūtā vien arābu valodu mācās vairāk nekā 100 studentu, bet gan Lisabonā, gan citās pilsētās ir vēl daudz citu iespēju apgūt arābu valodu.

Reklāma
Reklāma

 

Krievu valoda 
atkal modē

Pēc vairākus gadus ilga intereses zuduma arī Tolstoja un Dostojevska valoda Portugālē atkal ir modē. Iemeslu tam netrūkst, jo Krievijā ir vērojama ekonomiskā izaugsme, kurā liela loma ir enerģijas rezervēm, bez kurām Ziemeļeiropa un Centrāleiropa nespēj iztikt.

“Jau trīs gadus mēs novērojam pieaugošu interesi par krievu valodu. Šobrīd mums ir vairāk nekā 200 studentu, kas pieteikušies uz krievu valodas lekcijām divu semestru garumā,” stāsta Rita Marnoto, Koimbras universitātes svešvalodu departamenta direktore.

Studenti cer atrast darbu tulkošanas jomā vai strādāt Krievijas uzņēmumos Portugālē. Bet daudzi no viņiem neizslēdz arī iespēju pārcelties uz dzīvi krievvalodīgajās valstīs.

Taču ne vienmēr portugāļi meklē risinājumu Eiropas vai pasaules otrā malā. Tūlīt aiz kaimiņvalsts Spānijas, kas cīnās ar krīzi līdzīgi Portugālei, ir valsts ar šķietami veselām finansēm. Šādu secinājumu ir atradusi Joana Rodrigesa, 23 gadus veca portugāliete, kura ieguvusi bakalaura grādu biomedicīnas inženierzinātnēs. “Es vēlos strādāt ārzemēs, un ar angļu valodu visur nepietiek, tāpēc nolēmu uzlabot franču valodas zināšanas.” Jo īpaši tādēļ, ka šajā valodā runā ne tikai Francijā. “Ir taču vēl arī Beļģija, Luksemburga un Šveice,” atgādina Joana. Un Francijai, lai arī tai nav gluži Ķīnas, Krievijas vai Persijas līča ekonomisko apgriezienu, ir priekšrocība atrasties ne pārāk tālu no viņas dzimtenes.