Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Krīze mudina studēt

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, Grieķijas ģimenes aizvien vairāk investē izglītībā, cerot tādējādi nodrošināt nākamajai paaudzei labāku nākotni.

Pēdējos gados Itālijā pieaudzis maģistra un zinātņu doktora grāda ieguvēju skaits. Kopš 2009. gada algas Grieķijā ir samazinājušās par trešdaļu un 28% aktīvo iedzīvotāju ir palikuši bez darba. Šajā situācijā grieķu ģimenes nereti taupa uz pirmās nepieciešamības preču un ēdiena rēķina, tomēr turpina ekonomiski atbalstīt savu bērnu studijas.

Pēc Grieķijas Nacionālā akadēmiskās izglītības informācijas centra datiem, beidzamajos piecos gados valstī doktora grādu ir ieguvuši 2439 iedzīvotāji un maģistra grādu – 13 463 grieķu jaunieši. Šie skaitļi ne vien nav samazinājušies salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku, bet pat pieauguši. Vislielākajā cieņā grieķu studentu vidū šobrīd ir medicīna, kurā maģistra vai doktora grādu beidzamajos piecos gados ir ieguvuši 2336 jaunieši, otrajā vietā – inženierzinātnes ar 1339 maģistriem un doktoriem. Arī nākamajos gados šis skaitlis nesaruks, jo Grieķijas universitāšu maģistrantūrā un doktorantūrā šobrīd studē 35 570 jauniešu, bet, pieskaitot šim skaitam tos grieķus, kuri pēc bakalaura grāda iegūšanas turpina studijas ārpus valsts, kopējais skaits ir ap 50 000.

Tas ir liels skaitlis valstij, kurā pavisam ir 11 miljoni iedzīvotāju, jo vairāk salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Itālijā tikai 21% iedzīvotāju vecuma grupā 30 – 34 gadi ir ieguvuši vismaz bakalaura grādu (26% sieviešu un 17% vīriešu), bet Grieķijā viņu jau ir 31% (27% sieviešu un 34% vīriešu). Vēl lielāka šī starpība būtu, salīdzinot maģistru un doktoru skaitu, jo Itālijā neliela daļa turpina studijas pēc pirmā augstskolas diploma iegūšanas, bet, piemēram, Atēnu Politehniskajā institūtā 85% bakalaura grāda ieguvēju turpina studēt.

Spējīgākajiem grieķu studentiem nav jāraizējas par studiju maksu, jo viņi iegūst stipendijas studiju turpināšanai citās valstīs. Ik gadu tās piešķir aptuveni 1500 studentiem. Daudzi pēc tam paliek dzīvot un strādāt ārzemēs.

“Katru gadu piektā daļa mūsu bakalauru izvēlas turpināt studijas ārzemēs,” laikrakstam “To Vima” pastāstīja Tanoss Dimopuloss – Atēnu universitātes Medicīnas fakultātes rektors. “Visiecienītākā valsts ir Vācija, kuras aizvadīto gadu politika ierobežot jaunu darbinieku pieņemšanu medicīnas sektorā ir novedusi pie ārstu trūkuma slimnīcās. Turklāt paši vācu ārsti nereti izvēlas doties strādāt uz netālo Šveici, kur ir augstāks atalgojums.”

Līdzīgas tendences novērojusi arī Atēnu Politehniskā institūta vadība – 54% pēc studiju beigšanas vēlas turpināt studijas vai strādāt ārpus Grieķijas. Arī valstī kopumā interese par darbu ārzemēs joprojām palielinās. 2011. gadā 42% grieķu meklēja darbu ārpus valsts robežām, bet pērn tādu bija jau 54%. Turklāt vairāk nekā pusei no tiem, kas plāno strādāt citās valstīs, ir zinātņu doktora grāds, bet 41% ir studējuši kādā no 100 pasaules labākajām universitātēm, bieži vien pateicoties tur iegūtām stipendijām.

Tādējādi grieķu izglītības līmeņa paaugstināšanās nāk par labu ne tik daudz pašmāju ekonomikai, cik krīzes mazāk skarto valstu darba tirgiem, kuriem nepieciešami augsta līmeņa speciālisti. Šajā ziņā Grieķijā ir līdzīga situācija kā Itālijā un Spānijā, jo šajās valstīs jauniešu bezdarba līmenis ir augstākais Eiropā. Grieķijā un Spānijā vairāk nekā puse jauniešu nevar atrast darbu, bet Itālijā šis rādītājs ir tuvu pie 40%. Un, lai gan grieķu izglītības līmenis kopumā ir augstāks nekā kaimiņiem, tas nepasargā no nepieciešamības emigrēt.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+