Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. jūnijs, 2012
Drukāt

Krīze stiprina labējās partijas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Padziļinoties saimnieciskajai krīzei un neapturamai imigrantu plūsmai, pēdējos gados virknē Eiropas valstu vēlēšanās panākumus guvušas nacionāli konservatīvas vai par galēji labējām dēvētas partijas, kas atmet politkorektuma diktētos multikulturālisma un imigrantu integrācijas saukļus un nevairās par galveno uzdevumu pasludināt nacionālo interešu aizstāvēšanu un nacionālās identitātes stiprināšanu. 


 

Centristi pārņem labējo saukļus

Kad 1993. gadā Austrijā Brīvības partijas vadību pārņēma par ultralabējo dēvētais politiķis Jērgs Haiders ar saukli “Austrija pirmajā vietā”, pieprasot apturēt imigrantu plūsmu, “politkorektajā” Eiropā izcēlās panika, eirokrātiem Briselē pat apsverot sankciju vēršanu pret Austriju. Pēc nepilniem divdesmit gadiem Francijas tālaika prezidents Nikolā Sarkozī kā augošās noziedzības un sociālās spriedzes avotu atzina imigrantu miljonus no Ziemeļāfrikas, kas veido noslēgtas kopienas un nealkst integrēties franču sabiedrībā. Būdams konservatīvo partijas iekšlietu ministrs un vēlāk valsts prezidents, Sarkozī nevairījās izraidīt no Francijas tūkstošiem nelegālo imigrantu. Multikulturālisma politikas neveiksmi atzinuši Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Vācijas kanclere Angela Merkele.

Vērojot labējo partiju panākumus vēlēšanās vairākās valstīs, arī centriski un kreisi orientētās partijas Eiropā nevairās pārņemt saukļus par imigrācijas ierobežošanu un pilsonības iegūšanas prasību stiprināšanu, jo tā var iegūt vairāk balsu. Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja sociālistu kandidāts Fransuā Olands, taču Nacionālās frontes kandidāti Marinu Lepēnu, kura vēršas pret nelegālo imigrāciju un viendzimuma laulībām, atbalstīja gandrīz piektā daļa franču. Labējo un savulaik pat par “neofašistiskām” saukto partiju kandidāti ir ievēlēti Francijas, Norvēģijas, Somijas, Ungārijas, Austrijas, Nīderlandes un Grieķijas parlamentos, turklāt vairāku valstu parlamentos šo partiju deputātu balsojums var būt izšķirošs.

 

Valdībām ir jārēķinās, ka izvairīšanās no politiski neērtu un sociāli asu problēmu, tādu kā imigrācija vai islamizācija, risināšanas, var novest pie varas zaudēšanas, raksta britu avīze “The Independent”. Pret musulmaņiem noskaņotās Brīvības partijas nostājas dēļ aprīlī krita mazākuma valdība Nīderlandē.

 

Labējā politiķa Gērta Vildersa vadītā partija atteicās atbalstīt valsts budžeta projektu, kas paredzēja samazināt valdības izdevumus par 16 miljardiem eiro.

 

Grieķi negrib 
savilkt jostas

Grieķijas ekonomikai kļūstot atkarīgai no ārvalstu aizdevējiem, tās politikāņiem apliecinot mazspēju un grimstot korupcijā, bet iedzīvotājiem izvairoties no nodokļu maksāšanas, parlamenta vēlēšanās valdošās koalīcijas partijas cieta sakāvi. Grieķi nevēlējās balsot par partijām, kas pret daudzmiljardu ārzemju aizdevumu prasīja jo stingri savilkt jostas. Parlamenta ārkārtas vēlēšanās maijā septiņus procentus balsu un 21 mandātu (no 300 vietām Grieķijas parlamentā) ieguva ultranacionālistu partija “Zelta rītausma”, kura aicina izraidīt no valsts imigrantus un vēršas pret valdošās koalīcijas partiju pieņemto stingrās taupības plānu.

 

Vēl nesen partijas vadītājs Nikoss Mihaloliakoss vairākumā ES valstu nebūtu noturējies pat vienu dienu, jo ir Hitlera apbrīnotājs un pieņēmis nacistu sveicienu un svastikas variantu kā partijas emblēmu, atzīmē “The Independent”.

 

16. jūnijā Grieķijā paredzētas atkārtotas parlamenta vēlēšanas, jo partiju atšķirīgās nostādnes neļāva vienoties par valdības izveidošanu.

Reaģējot uz grieķu neapmierinātību par nelegālo imigrantu skaita straujo pieaugumu, premjerministra pienākumu izpildītājs, ekonomists un finanšu eksperts Luka Papademoss, kurš nav nevienas partijas biedrs, devis rīkojumu steidzami izveidot nometni nelegālo imigrantu nometināšanai un vajadzības gadījumā sola izveidot vēl desmitiem nometņu.

 

Aizstāv 
nacionālās vērtības

Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP) nav pārstāvju britu parlamenta apakšpalātā, bet ir 13 deputāti Eiroparlamentā, kur partijas vadītājs Naidžels Feridžs bieži kritizē federālisma idejas. “Veselīga un pozītīva” nacionālisma un sociāla konservatīvisma aizstāvji apvienojušies “Īsto somu” partijā, kas tika izveidota 1995. gadā kā Somijas Lauku partijas pēctece. Eiroskeptiski noskaņotie “Īstie somi” četros gados spēja pavairot savu atbalstītāju skaitu vēlēšanās no četriem līdz 19 procentiem, un tagad viņiem ir 39 deputāti Somijas parlamentā, kur ir 200 likumdevēju.

Radikāli nacionālo “Kustību par labāku Ungāriju” (“Jobbik”) politkorekti analītiķi un politiskie pretinieki mēdz dēvēt par “neofašistisku”, “antisemītisku” un “homofobisku”, taču tās biedri uzskata, ka partija ir “principiāla, konservatīva un radikāli patriotiska kristīgās vērtības aizstāvoša partija”, kuras pamatuzdevums ir “ungārisko vērtību un interešu aizstāvība”. Pēc deputātu skaita nacionālajā parlamentā un Eiroparlamentā “Jobbik” ir Ungārijas trešā lielākā partija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+