Krīzes laika pensiju pārrēķināšana – politisks lēmums 2
Labklājības ministrija (LM) pieļauj iespēju, ka krīzes laika pensionāriem varētu pārrēķināt pensiju, izmantojot pozitīvu indeksu. Tas ir viens no ministrijas priekšlikumiem atbildes vēstulē tiesībsargam, ko vakar apstiprināja valdība.
Tiesībsargs ir paziņojis, ka personas, kuras pensionējušās smagās valsts finanšu krīzes laikā, saņem mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, sociālajām iemaksām un vecumu, kas pensionējušās ekonomiskās izaugsmes gados. Atšķirību iemesls ir piemērotais kapitāla indekss, kas finanšu krīzes gados bija negatīvs.
Pēc LM aprēķiniem, ja no 2009. gada noteiktie pensijas kapitāla indeksi tiktu aizstāti ar koeficientu 1 bez atpakaļejoša perioda kompensācijas, papildus nepieciešamie līdzekļi speciālajā budžetā pirmajā ieviešanas gadā būtu ap 45 miljoniem eiro. Papildu izmaksas būs nepieciešamas arī turpmākajos gados, līdz pensiju saņems pensionāri, kuriem pensijas kapitālu ietekmēja 2009. – 2011. gada indeksi.
Tomēr LM uzskata, ka ar šāda priekšlikuma ieviešanu tiktu pretnostatīti sliktākā situācijā tie pensionāri, kuri attiecīgajā periodā būs izvēlējušies pieprasīt priekšlaicīgo pensiju, tas ir, samazinātā pensiju kapitāla vietā izvēloties divus gadus saņemt pensiju 50% no piešķirtā pensijas apmēra.
Ministrijai šī priekšlikuma ieviešanā nepieciešami desmit mēneši un pārrēķinu iespējams veikt ne agrāk kā 2016. gada 1. janvārī. Taču tas notiks tikai tādā gadījumā, ja par to tiks pieņemts politisks lēmums.
“LA” jau rakstīja (“Pensionāriem krīze nav beigusies”, “LA” 8. maija nr.), ka Tiesībsarga birojs pievērsa uzmanību šim trūkumam Latvijas pensiju sistēmā, kad cilvēki, kuri pensionējās laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, saņem un visu atlikušo mūžu saņems krietni mazākas pensijas nekā viņu vienaudži, kuri ar līdzīgu darba stāžu un sociālajām iemaksām paguva pensionēties vēl pirms krīzes. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt priekšlikumus, kā novērst nevienlīdzību.
