Vai plānotā budžeta konsolidācija ir neizbēgama? Vērtē bijušie finanšu ministri 8
Tiek prognozēts, ka 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Finanšu ministrijas amatpersonas norāda, ka konsolidāciju var veikt, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus, taču abi šie soļi būs sāpīgi un sabiedrībā nepopulāri. Kā uz aktuālo situāciju raugās mūsu bijušie finanšu ministri.
Aivars Kreituss, finanšu ministrs no 1995. gada 21. decembra līdz 1996. gada 10. janvārim: “Nebūtu konsolidācija vajadzīga, ja nebūtu tik īsā laikā palielināts aizsardzības budžets, kas, manuprāt, nav vajadzīgs. Lēnām jāvirzās uz priekšu, kā iepriekš nolemts, nevis trieciena tempā. Mums ir jāpastāv uz savām interesēm, kā to dara citas valstis, piemēram, Grieķija. Eiropas Savienība beigās viņiem piekāpjas, bet Latvija ir pirmajās rindās, lai tikai visu izpildītu. Otrs ir budžeta izzagšana. Piemēram, kaut kam ir jāmaksā mistiski 20 miljoni “Air Baltic” lietā, tikai nav zināms – kam! Šādi salasās lielas summas. Noteikti ir jāorganizē valsts pārvalde, kas ir pārlieku milzīga. Vēl arī dažādās organizācijās ir valsts daļas, ko pārdodot varētu iekasēt naudu. Nenotiek stingra valsts pārvaldīšana, bet peldam pa straumi, un budžets tiek raustīts uz visām pusēm. Konsolidācija uz labklājību un tautsaimniecību atsauksies slikti. Mēs visi zinām, ka pēc tās notiek prombraukšana. Tas ir Dombrovska veiksmes stāsts. Attīstību pie šīs sistēmas es neredzu. Ja ievēlētu tādu prezidentu, kurš varētu ar stingru roku un balsi teikt ministriem, kā rīkoties, tad tas jau būtu solis uz priekšu, bet pats no sevis nekas neattīstīsies.”
Andris Vilks, finanšu ministrs no 2010. līdz 2014. gadam: “Drīzāk mūs sagaida nevis konsolidācija, bet kaut kas tiks kompensēts ar nodokļiem, lai pašiem nekas nav jādara. Vai arī tiks pārkāpta svītra un būs lielāks budžeta deficīts. Jo tālāk pagātnē paliek krīze, jo vairāk tiek aizmirstas mācības un arvien skaļāki kļūst solījumi. Manuprāt, ir jāpiebremzē iniciatīvas, kas rada papildu spiedienu uz budžetu. Tās ir vienkārši jāatliek, un ir jāpārdomā plānotie soļi, piemēram, pensiju, mikrouzņēmumu nodokļa, aizsardzības budžeta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanas jomā. Ja pavisam nekas nesanāk, tad jādomā par nodokļu palielināšanu. Es dotu priekšroku izdevumu pārskatīšanai. Šobrīd uz budžetu ir krietni atvieglinātāks skatījums, nekā tas bija iepriekšējos gados. Manuprāt, gaidāmā konsolidācija nekādu lielu ietekmi uz cilvēku labklājību neatstās. Tas vairāk būs psiholoģisks jautājums. Nekādu traģēdiju šeit nesaskatu. Manuprāt, ekonomika ar katru gadu turpinās augt, neskatoties uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Izaugsme būs pozitīva, tā būs prognozējoši garlaicīga.”
Gundars Bērziņš, finanšu ministrs no 2000. līdz 2002. gadam: “Konsolidācija ir gandrīz neizbēgama. Ekonomika pieaug lēnām, situācija var mainīties, bet neviens apstāklis neliecina, ka kļūs labāk. Vēlamāks vienmēr būtu ieņēmumu palielinājums, bet ir jābūt pamatam, lai tas rastos. Ja ekonomika ir vāji augoša, ar piesardzīgām prognozēm, tad ieņēmumus var palielināt tikai uz papīra. Dzīvē tā nenotiek. Pirmais ir racionāli sabalansēt izdevumus. Nodokļu sloga palielināšana ekonomikai būs vēl graujošāka. Konsolidāciju noteikti izjutīs iedzīvotāji, jo vislielākie tēriņi ir sociālajā jomā u. c. Budžeta konsolidācija nozīmē, ka tie, kas no tās ir atkarīgi, to izjutīs. Tas ir neizbēgami. Latvija ir Eiropas Savienībā, bet mūsu ekonomika nav liela, tā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. Piemēram, Krievijas sankcijām vai Ukrainas krīzes. Patīk mums Krievija vai ne, bet tā ir ļoti liela kaimiņvalsts, un, ja ekonomiskās attiecības ir ierobežojošas, tad ir daudz grūtāk kaut ko pārdot, mazinās apjomi.”
