Attēlā scenogrāfe Monika Pormale, saņemot balvu nominācijā “Gada kostīmu vai grima mākslinieks” “Spēlmaņu nakts” laureātu apbalvošanas ceremonijā Dailes teātrī.
Attēlā scenogrāfe Monika Pormale, saņemot balvu nominācijā “Gada kostīmu vai grima mākslinieks” “Spēlmaņu nakts” laureātu apbalvošanas ceremonijā Dailes teātrī.
Foto: LETA

Krodera balvu saņem scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Pormale 2

Otrā Krodera balva pirmdien pasniegta scenogrāfei un kostīmu māksliniecei Monikai Pormalei, pastāstīja Valmieras teātra direktore un Krodera fonda valses locekle Evita Sniedze.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Balva pirmdien tika pasniegta svinīgā ceremonijā Valmieras teātrī. Krodera fonda valde balvai bija izvirzījusi 12 nominantu, vērtējot pretendenta izaicinošo dabu un izcilību. Otrā Krodera balva tika piešķirta par vienas sezonas veikumu, tomēr ņemot par pamatu pretendenta izcilo devumu kādā teātra žanrā vairāku gadu garumā.

Uz balvu pretendēja Guna Zariņa – aktrise, kura nekad nav baidījusies pārbaudīt savu garīgo un fizisko spēju robežas, bet pagājušajā gadā tās izaicinoši paplašinājusi, spēlējot titullomu Maskavas Gogoļa centra izrādē “Mēdeja”; Monika Pormale – māksliniece, kura kā hameleons spēj mainīties, paturot savu patību, bet izrādē “Peldošie – ceļojošie” ar izaicinošu mieru atgriezusies 70.gadu scenogrāfu meklējumu vidē, lai atkal padarītu scenogrāfiju par pilntiesīgu aktiera partneri un atbalstu; Sarmīte Balode – māksliniece, kura grima un frizūru mākslu pacēlusi izcilā augstumā, ar tās palīdzību radot aktieriem citu personību vairāku gadu garumā, un jau atkal šajā sezonā – izrādē “12 krēsli”; Vladislavs Nastavševs – režisors, kurš strādā cilvēciski kardināli atšķirīgi no Krodera, bet kura mākslā “izaicinājums” ir atslēgas vārds. Par metaforu teātra radīšanu un antīkās traģēdijas un eposa atdzemdināšanu modernā teātra valodā. Pagājušajā sezonā – “Mēdeja” un “Peldošie – ceļojošie”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nominantu vidū bija arī Andris Keišs – aktieris, kurš spējīgs mainīties gandrīz līdz gēnu līmenim, izprast jebkuru nāciju un “12 krēslos” spēlē Ostapu Benderu tā, it kā viņa dzīslās plūstu nevis asinis, bet “Havanagila”; Gatis Šmits – režisors, kurš izaicinoši sācis teātri no lieliskā Neatkarīgā teātra arteļa, pievērsies kino specifiku raksturojošu tuvplānu analīzei Latvijas lauku un pilsētu nomalēs. Pagājušajā sezonā – “Dukši”; Inese Kučinska –aktrise, kura Liepājas teātrī nospēlējusi izcilas klasikas lomas un spējusi stāstos par mūsdienu izmisumu radīt aizkustinoši izmisušas, bet stipras un garā izaicinošas sievietes; Anna Heinrihsone – kostīmu māksliniece, par kuru Oļģerts Kroders teicis: ja viņam kostīmos vajag nevis vēsturi, bet mūžības piesitienu, tad komandā jāņem viņa. Pagājušajās sezonās – “Zojkina kvartira”, “Doktors Živago”, “Kabarē”.

Uz balvu pretendēja arī Dace Eversa – Valmieras teātra bura – Māras Ķimeles teātrī atklāta izcila aktrise, cilvēks un izaicinošs talants, kuras klātbūtne iezīmē katra teātra pastāvēšanas jēgu; Ģirts Krūmiņš – aktieris, kurš filozofiskā mierā spēj spēlēt grūtāko lomu nošķiru – rezonieri, nebaidās uz skatuves klusēt un ļauj sevī spoguļoties partneriem. Pagājušā gadā – Jānis (izrādē “Dukši”), Akims (“Tumsas vara”); Juris Žagars – aktieris, kurš spēj paskatīties uz dzīves, biznesa un mākslas kopsakarībām no Žagarkalna augstumiem, izprast tās un izcili darīt savus aktiera, uzņēmēja vai kultūras menedžera darbus. Pagājušajā gadā – “Izraidītie”, kur partnerībā ar Daini Grūbi tapa aizkustinoši vīrišķīgs tandēms; Ieva Struka – teātra un literatūras zinātniece, kura parādījusi izaicinošu drosmi un pacietību, pētot Pētera Pētersona, Māras Ķimeles daiļradi, un pārvērtējot padomju laika un kultūras dimensijas, radīšanas un kolaboracionisma saskares punktus, sastādīdama un komentēdama Gunāra Priedes Kopotos rakstus.

Pasākumu teatrālā noskaņā vadīja aktieri – Krodera fonda locekļi – Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš, klātesot pārējiem Krodera fonda valdes locekļiem – Evitai Sniedzei, aktierim Rihardam Rudākam un scenogrāfam Mārtiņam Vilkārsim.

Krodera balvu iniciējis un pasniedz Krodera fonds, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā latviešu teātra režisora Oļģerta Krodera piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī. Patlaban fonds strādā arī pie līdzekļu vākšanas Krodera pieminekļa izveidei, un pirmdien atklāta arī ziedojumu tālruņa līnija 90006080, maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Pērn Oļģertu vārda dienā 20.janvārī tika pasniegta pirmā Krodera balva. To saņēma aktrise Indra Briķe, kas šo balvu novērtēja kā augstāko sava mūža atzinību.

Arī šogad Krodera balva gada izaicinošākajam izcilniekam ir mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidota statuete – mets topošajam Krodera piemineklim, kā arī 711,44 eiro (500 latu) balva no Krodera atstātā mantojuma.

Atšķirībā no “Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt esošās situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem. Krodera balvu piešķir, vērtējot ne tikai iepriekšējās sezonas sasniegumus, bet radošo devumu visā mākslinieka, teorētiķa vai citādi ar teātri saistīta cilvēka mūžā.

Reklāma
Reklāma

Balva tiek pasniegta pirmdienā – tradicionālajā teātru brīvdienā, kas ir vistuvāk 20.janvārim, Oļģertu vārda dienai.

Leģendārais latviešu teātra režisors mūžībā aizgāja 2012.gada 10.oktobrī deviņdesmit viena gada vecumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.