Kronvalda parkā pacelsies ukraiņus vienojošs piemineklis 10
Kronvalda parkā Rīgā drīzumā varētu pacelties piemineklis ukraiņu dzejniekam un māksliniekam Tarasam Ševčenko (1814 – 1861). Tā ir Latvijas ukraiņu kopienas iniciatīva, ko atbalstījušas Rīgas domes atbildīgās institūcijas.
Latvijas Ukraiņu kongresa (LUK) priekšsēdētājs Nikolajs Pavļuks informēja, ka LUK kopā ar Rīgas pilsētas domi strādājusi pie pieminekļa projekta kopš 2013. gada, bet šis laiks atklāšanai ir īpaši piemērots, ņemot vērā, ka 1814. gada 9. martā dzejniekam aprit 200 gadu, turklāt, “uz šodienas Ukrainas notikumu fona” esot īpaši aktuāli atcerēties un godināt personības, kas ietekmējušas Ukrainas valsts attīstību un vēsturi. LUK pārstāvis uzsver, ka Ševčenko darbi tulkoti vairāk nekā 100 pasaules valodās. Latviešu valodā dzejnieka darbus tulkojis Knuts Skujenieks, Imants Auziņš, Mirdza Ķempe.
“Svarīgi apzināties, ka šo pieminekli kā savas tautas vienotības simbolu vēlas uzstādīt Latvijas ukraiņu kopiena un tā nav uzspiesta dāvana. Tarass Ševčenko ukraiņiem ir tāds pats brīvības cīnītājs kā Tadeušs Kostjuško poļiem,” skaidroja Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis. Akadēmiķis stāsta, ka sākotnēji izskatīta iespēja tēlu uzstādīt Dziesmu svētku parkā, Ziedoņdārzā vai Pilsētas kanāla apstādījumos, tomēr beigās par piemērotāko atzīts zemes gabaliņš starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Pasaules tirdzniecības centru. Nekādas ”karaspēka parādes” tur nav paredzētas, taču ukraiņu kopiena dažas reizes gadā pie tā varētu pulcēties un nolikt ziedus. Nav noslēpums, ka politiskie notikumi ukraiņu tautu šobrīd sašķēluši un piemineklim jādarbojas kā vienotājam. Tarass Ševčenko ir viens no Ukrainas simboliem – ukraiņu literatūras un literārās ukraiņu valodas pamatlicējs.
Trīs metru augsto pieminekli plāno uzstādīt par ziedojumos savāktiem līdzekļiem. Līdz februāra sākumam bija saziedota puse no nepieciešamajiem 85 tūkstošiem eiro, taču iniciatori cer, ka vajadzīgo summu izdosies savākt, lai pieminekļa atklāšana varētu notikt jau šā gada 9. martā.
Kronvalda parkā arī tagad netrūkst pieminekļu vai objektu, kam nav nekāda sakara ar Latvijas kultūrvēsturi un kas drīzāk ir citu valstu pārstāvju šeit atstātas “diplomātiskas zīmes”. Arī Spārītis piekrīt, ka parks kļuvis zināmā mērā par valstu politiskās reprezentācijas vietu, tomēr piemineklis Ševčenko idejiski nelīdzināsies, piemēram, Aleksandra Puškina tēlam, kas bija Maskavas lobēts un diplomātiski uzspiests. Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, vaicāts pēc viedokļa, atzina, ka tāda veida pieminekļi jāvērtē no ainaviskā, estētiskā un tāpat politiskā viedokļa: “Kronvalda parks jau ir diezgan pieblīvēts. Ja katra pasaules nācija sāks Rīgai ko dāvināt… Bet tā ir visu Eiropas pilsētu problēma, ka centrālie parki tiek pieblīvēti ar pieminekļiem, bet ārpus centra to ir retums.”
Fakti
Kronvalda parka “ārzemju” pieminekļi
2001. gadā pilsētas kanāla kreisajā krastā pretī Rīgas brīvostas pārvaldes ēkai uzcēla Ķīnas Tautas Republikas dāvināto Ķīnas paviljonu. Līdzās novietoja divas akmeņu grupas kompozīcijā ar Ķīnas dārziem raksturīgiem augiem.
2004. gadā parkā netālu no Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas atklāja pieminekli 15. gadsimta uzbeku zinātniekam Mirzo Ulugbekam. Tā bija Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova un šīs valsts galvaspilsētas Taškentas dāvana.
2009. gadā pie pilsētas kanāla gājēju tiltiņa, līdzās LU Bioloģijas fakultātei parādījās piemineklis krievu dzejas klasiķim Aleksandram Puškinam. Par šo dāvanu parūpējās Maskavas nams un Latvijas Puškina biedrība. Pieminekli atklāja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, paziņojot, ka līdz ar to tiekot atklāta jauna lappuse Latvijas un Krievijas attiecībās.
2012. gadā Ķīnas paviljonam līdzās uzstādīja šīs valsts pilsētas Sudžou dāvanu – Ķīnas klasiskā stila arku, ko Latvijas galvaspilsēta saņēma par godu abu pilsētu sadraudzības 15. gadadienai.
