Mobilā versija
+11.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
22. februāris, 2017
Drukāt

Krosbijs un citas NHL zvaigznes izmanto Latvijā ražotus hokeja trenažierus

Pēters Sutta, foto - Timurs SubhankulovsPēters Sutta, foto - Timurs Subhankulovs

Latvijā ražotus hokeja trenažierus izmanto kanādieši, pasaules labāko spēlētāju Sidniju Krosbiju ieskaitot. Izklausās sirreāli, tomēr bijušie hokejisti Pēters Sutta un Jānis Leitāns pierādījuši, ka dzīvē viss ir iespējams. Vajag tikai ideju, darbu un neatlaidību.

Dārgs ledus

Pēteris hokeju sāka spēlēt pavēlu – 12 gadu vecumā, bet aizkļuva līdz profesionāļiem. Bija “Liepājas metalurga” pirmās komandas sastāvā 1998. gadā, vēlāk uzspēlēja “Rīga 2000” un kļuvis par vairākkārtēju Latvijas čempionu. “Man bija labi treneri – Gints Bikars, Leonīds Beresņevs, Aleksandrs Klinšovs, Mihails Šostaks. Biju arī vasaras nometnēs Zviedrijā pie Vladimira Jurzinova, kurš ir izcila personība, iedod kā ar karoti un jūti, ka nedēļā esi ieguvis tik, cik parasti pusgada laikā. Kā viņš stāstīja par Kārli Skrastiņu – slidošana nekāda un talanta nav, toties ar kādām darba spējām!” atminas Pēters Sutta.

Izbraukumos allaž dzīvojis kopā ar Mārtiņu Cipuli un Edgaru Masaļski, kuri joprojām spēlē, bet viņam lielais hokejs beidzās 25 gadu vecumā: “Guvu ceļgala traumu, pirmā operācija bija neveiksmīga, vajadzēja vēl divas. Veseļojoties pārdomāju dzīvi, pievērsos studijām. Viesturs Koziols piedāvāja kļūt par tikko izveidotās hokeja skolas “Lūši” direktoru un es piekritu. Piecu gadu laikā izaugām līdz 200 bērniem, diezgan daudzi mūsu audzēkņi ir arī izlases kandidāti, nupat U-20 pasaules čempionātā spēlēja Erlends Kļaviņš un Rihards Puide.”

Jānis Leitāns ir astoņus gadus jaunāks par Pēteru, tomēr abi vēl paspējuši uzspēlēt kopā un vēlāk radusies ideja pievērsties sportam no cita skatu punkta. “Amerikā jau diezgan sen ārpus ledus nodarbības ir populāras, jo laukumu īre ir dārga. Sākumā mums bija doma pirkt trenažierus ASV un vest uz šejieni, bet tā ir elektroniska tehnika un maksā ļoti dārgi. Mums pašas no sevis radās savas idejas, sākām ar hokeja trenažieriem 2011. gadā, vēlāk pievienojās florbols,” atminas Pēters. Uzņēmumā “Sport Revolution” pastāvīgi strādā desmit cilvēki, bet ir arī daudzi sadarbības partneri.

Tūkstošiem vingrinājumu

Florbolā viņu trenažieri ir patentēti, tātad – unikāli. Hokejā līdzīgi ir arī citiem ražotājiem, bet latvieši ir unikāli ar aplikāciju, kas ļauj jebkuram sportistam vai trenerim ar trenažieriem izpildīt tūkstošiem vingrinājumus – gan uz ledus, gan ārpus tā. “Principā var izdarīt visu, kas ir svarīgs hokejistam un florbolistam. Attīstīt ne tikai nūjas tehniku, bet arī pārējās īpašības – koordināciju, reakciju, ātrumu, spēka īpašības, metiena veiklības, kustības, apvienojot ar pietupieniem, lēcieniem. Attīsta domāšanas ātrumu. Katrs var izvēlēties sev atbilstošu līmeni – bērnu, junioru, profesionāļu. 12 gadus vecs bērns var arī pamēģināt, kāds būs ātrums, piemēram, 16 gados. Latvijas labākie hokejisti nākuši izmēģināt un daļai nemaz nebija tik viegli izpildīt,” norāda Pēters Sutta.

Vairāk kā 90 procenti produkcijas tiek eksportēts uz ārzemēm, tostarp hokeja lielvalstīm ASV un Kanādu. Klientu vidū ir pašreizējie Stenlija kausa ieguvēji Pitsburgas “Penguins” ar Krosbiju priekšgalā un sporta centrā latviešu ražotos trenažierus uzstādījis arī komandas īpašnieks, kādreizējā zvaigzne Mario Lemjē. Internetā redzams, ka tos izmanto arī citi NHL profesionāļi – Markuss Johansons, Andrē Burakovskis, Filips Forsbergs. Pie saviem kādreizējiem audzēkņiem runāt par trenažieru iegādi bija atbraucis runāt slovāku speciālists Jūliuss Šuplers. Hokeja pasaule vēlas Latvijā radītu preci!

“Es to saistu ar labvēlīgām zvaigznēm debesīs. Latvieši var! Jābūt centībai, gribai sasniegt, ambīcijām, protams, lielam darbam un negulētām naktīm. Tas nenotiek tā – sazvanīji, satikies, pārdevi. No komunikācijas sākuma līdz brīdim, kamēr trenažieris nonāk “Penguins”, paiet ilgs laiks. Pitsburgas komandas tehnikas meistarības treneris Makss Ivanovs rīko nometnes visā pasaulē. Mēs aizbraucām uz Austriju, parādījām trenažierus, nodevām lietošanā un viņam iepatikās sistēma, kas saistīta ar aplikāciju.”

Tos izmanto vairāki Latvijas izlases hokejisti – Kaspars Daugaviņš, Artūrs Kulda, Kaspars Saulietis, Rodrigo Laviņš savās treniņu grupās, Edgars Masaļskis visu ekipējumu iegādājis dēlam. Tiesa, kopumā pašu mājās kustība pagaidām esot kūtra. Vecākā gada gājuma treneri skatoties skeptiski, bet jaunā paaudze, kam tuvākas tehnoloģijas, ir ieinteresēti. Treneri un vecāki gan norādīja uz faktoru, ka trenažieri nav lēti. Tie maksā no 40 līdz pat 330 eiro.

VIEDOKLIS

Kaspars Saulietis, Rīgas “Dinamo” uzbrucējs:

“Bērnībā mums tādu trenažieru nebija, bet es tāpat daudz laika veltīju individuālajai tehnikai – zīmēju figūras ar ripu, pārsvarā tas notika uz asfalta. Tēvs dzina ārā, visu laiku nācās strādāt, lai kaut cik sanāktu. Uzskatu, ka 60 procenti darba ir jāpaveic ārpus laukuma. Protams, ledus ir svarīgi, bet tā ir stunda dienā. Vajag papildus strādāt, lai izjustu kustības, fintus atstrādātu. Kad tūkstošiem reižu atkārto vienu un to pašu, arī uz ledus ir lielāka pārliecība un biežāk sanāk. Varam paskaitīt, cik no mana gada gājuma puišiem ir tikuši līdz profesionāļiem. Visiem bija sapņi un cerības, bet kāds neveltīja laiku, kāds domāja, ka pietiek tikai ar ledu. Kamēr audz, ir sešas stundas dienā jātrenējas, un arī tad bez garantijas, ka kaut ko sasniegsi. Šobrīd sezonas laikā nesanāk laika pievērsties, bet vasarā gan bieži izmantoju “Hockey revolution” trenažierus – arī 29 gadu vecumā meistarība ir jāslīpē, lai cik tas grūti nebūtu. Jāatzīst gan, ka ar vecumu ir daudz sarežģītāk sevi piespiest. Aplikācijas neesmu izmantojis, esmu vecās skolas pārstāvis. Bērnībā treneris lika griezt astotnieku uz asfalta un tajā brīdī bija jātur galva augšā, lai redzētu ciparus, ko viņš rāda un skaļi nosauktu. Jaunie var būt pateicīgi, ka tagad ir digitalizētas iespējas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+