Krūmcidoniju audzēšana 0
“Dārzā aug kādi desmit krūmcidoniju krūmi. Tie ir zema auguma, tāpēc ļoti grūti zem tiem izravēt nezāles. Varbūt ir šķirnes, kas veido augstāku krūmu? Kur tādas var iegādāties?” Irēna Lazdāne
– Galvenokārt dārzos aug krūmcidoniju sēklaudži, un nav iespējams paredzēt, kāda tiem būs krūma forma, – saka zemnieku saimniecības “Gulbji” īpašnieks Pēteris Heimanis. Un piebilst, ka zem krūmcidonijām bieži nāksies ravēt, jo krūmi ir diezgan skraji un slikti nomāc nezāles.
Ja ir vēlme iestādīt noteiktas formas krūmus, jāizvēlas veģetatīvi pavairotas šķirnes. Latvijas Valsts augļkopības institūtā izveidotas jaunas, ļoti ražīgas bezērkšķu krūmcidonijas ar lieliem augļiem un augstvērtīgu bioķīmisko sastāvu:
• ‘Darius’ (augļi ienākas septembra sākumā, krūms vidēji augsts, ar izplestu zarojumu);
• ‘Rasa’ (ienākas septembra sākumā, krūms vidēji augsts, ar stāvu, vidēji biezu zarojumu. Šīs šķirnes stādus par Ls 1,50 gabalā var iegādāties Latvijas Valsts augļkopības institūtā);
• ‘Rondo’ (veido diezgan augstu krūmu ar nedaudziem stāviem galvenajiem zariem).
Diemžēl veģetatīvi vairotajiem stādiem ir vājāka sakņu sistēma un īsāks mūžs nekā sēklaudžiem, kas veido dziļu, pamatīgu sakņu sistēmu). Pie šāda secinājuma savulaik nonāca selekcionārs Alberts Tīcs Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Bija atlasītas šķirnes, tās pavairoja, bet, pēc selekcionāra domām, rezultāts nebija ideāls.
Labas ražas gados jebkurai krūmcidonijai zari nolīkst līdz zemei. Šo problēmu var mēģināt risināt, pavasarī izgriežot pie zemes pieplakušos zarus, bet pārējo krūmu balstīt, apliekot tam nelielu rāmi, kā senāk darīja, lai savaldītu ložņājošus upeņu krūmus.
Modernāks risinājums – izmantot krūmcidoniju apdobēs kādu augsnes nosedzēju, kam nezāles netiek cauri.
Praksē pārbaudīti dažādi nezāļu ierobežošanas paņēmieni – augsnes nosegšana ar melno agrotīklu, melno plēvi, šķeldu. Pieredze rāda, ka nezāles vislabāk ierobežo sintētiskie segumi – melnais agrotīkls un melnā plēve.
Turklāt tas augiem nodrošina arī vislabāko augšanu un ražu. Izmantojot organiska materiāla segumu, nevar nomākt daudzgadīgo nezāļu augšanu.
Ļoti svarīgi krūmcidonijas iestādīt no nezālēm tīrā augsnē. Jau pirms stādījumu ierīkošanas noteikti jāapkaro vārpata un citas daudzgadīgās nezāles. Arī pēc krūmcidoniju iestādīšanas apdobēm jābūt tīrām no nezālēm, tās jāravē regulāri. Ja neizmanto sintētiskos segumus, sākumā augsni starp stādiem rindā uzirdina ar kapli. Vēlāk veģetācijas periodā stādījumos ieteicams izmantot trīszaru irdinātājus. Jāstrādā tā, lai augsni pieraustu pie krūma, nevis atraustu nost.
Kā stāsta P. Heimanis, pēdējo gadu pieredze liecina, ka stingri, augstu stāvoši zari, ko nepiesedz sniegs, ziemā apsalst un nākamajā gadā neražo. Augi ar stāviem zariem pēc apsalšanas veido daudz jaunu pirmās pakāpes zaru, krūms pārmērīgi sabiezinās, zari cits citu noēno. Audzēšanai vispiemērotākās ir krūmcidonijas ar nedaudziem lokaniem, nolīkušiem zariem, ko labi pieliec sniega sega. Ja kāds zara gals paliek virs tās un nosalst, galvenā zaru masa saglabājas.
Veidojot krūmus, zarus jācenšas izvietot vienmērīgi, izgriežot vāji attīstītos, apsalušos, mehāniski bojātos, kā arī tos, kuri sabiezina krūmu vai augot noēno citus zarus. Jālikvidē arī tie, kas gulst tieši uz zemes. Jāpanāk, lai attīstītos spēcīgi trīsgadīgie ražojošie dzinumi.
