Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. oktobris, 2015
Drukāt

Krūmmellenes – sarežģīta kultūra. Ciemos pie audzētājiem Līvbērzes pagastā (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Tā par šīs kultūras audzēšanu stāsta viena no pieredzējušākajām augļkopēm, Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja, SIA “Arosa–R” valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Viņa saimnieko Līvbērzes pagastā, krūmmellenes audzējot 54 ha platībā. Paralēli tiek audzēti un tirgoti krūmmelleņu stādi.

Pamazām kļūst populāras

“Sākums šim rūpalam meklējams pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, kad, vadot “Ogres meristēmas”, Māra Rudzāte iepazinusies ar bioloģijas doktoru Vilni Nollendorfu un melleņu un zileņu krustojumu – krūm­mellenēm. Vēlāk viņa iepazinās ar Paulu Kantānu, kurš bija viens no pirmajiem krūm­melleņu audzētājiem Latvijā un pavairošanai iedevis vairākus stādus. Pavairošana gan nav izdevusies, un Māra pati devusies uz Poliju, lai iepirktu stādus. Tā kā vislabākie augšanas apstākļi krūm­mellenēm ir purvā, atvestie stādi iedēstīti Līvbērzes pagasta Kaigu purvā – vietā, kur uzņēmums “Laflora” bija beidzis purva izstrādi. Māra Rudzāte ir pateicīga “Lafloras” vadītājam Uldim Amerikam par iespēju nomāt krūmmellenēm nepieciešamās platības, kas tagad jau ir pašas saimnieces īpašumā. Sākumā purvainais lauks bija jāģipšo, proti, 5 t ģipša bija nepieciešamas uz vienu ha platību. Meliorācijas un lauku ģipšošanas projektā tika ieguldītas arī valsts subsīdijas. “Esmu pateicīga Latvijas valstij un Eiropai no visas sirds,” tā par iespēju izmantot finansējumu turpmākai attīstībai saka “Arosa–R” saimniece. Sākumā gan pieļautas dažādas kļūdas, taču “no kļūdām mācās”. Kad dēls Mārtiņš skolojies un strādājis ASV, Mārai aiz okeāna izdevies apmeklēt krūmmelleņu audzēšanas plantācijas un iepazīties ar to pieredzi. Pamazām platības palielinātas, un šobrīd krūmmellenes Rudzātu ģimene audzē jau 54 ha platībā. Plantācijā ir vairākas šķirnes – “Patriot”, “Blueray”, “Bluecrop”, taču pašai saimniecei vēl joprojām neesot skaidrs, kura ir vispiemērotākā audzēšanai. “Katra vienu gadu padodas, bet otru gadu ne. Vienai šķirnei šogad ir ogas, pērn nebija, bet iepriekš tā nosala. Latvijas klimats ir tikai daļēji piemērots šai kultūrai,” secina augļkope. Pēdējos gados šīs ogas kļuvušas ļoti populāras, tās audzē pat Gruzijā, par ko Mārai izdevies pārliecināties klātienē, un Turcijā. Taču to dzimtene ir Ziemeļamerika, kur šobrīd krūmmelleņu audzēšana ir plaši attīstīta. Arī Latvijā ir vismaz 20 komerciālie ražotāji, kas krūmmellenes audzē ap 200 ha platībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Māra malacis! Tāds darba rūķītis! Cik zinu, tas viņai nācis ļoti sūrā darbā. No viņas var pamācīties kā ar uzņēmību var tik pie zināmas labklājības. Lai veicas arī turpmāk!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+