Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
27. septembris, 2017
Drukāt

Anda Līce: Krusta karos uzvarētā­ju nav (10)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Tas, kas šodien notiek kaimiņos, rīt var notikt pie mums. Es ar lielu interesi sekoju Krievijā ieilgušajam skandālam ap Alekseja Učitjeļa filmu “Matilde” par pēdējā cara Nikolaja II romānu ar balerīnu Matildi Kšesinsku.

Ar cara portretiem un svētbildēm Pēterburgā protesta demonstrācijā devās tūkstošiem šo filmu neredzējušo, solot dedzināt kinoteātrus, kuros filmu rādīs. Filmas režisors, kas nav nekāds pastāvošās varas opozicionārs, droši vien ir pagalam apjucis no tādas negaidītas reklāmas. Krievijā plaukst tā saucamā carebožņiku sekta, kas Krievijas carus uzskata par svētajiem neatkarīgi no tā, ko viņi ir darījuši. Diemžēl to jau kopš kristietības sākumiem ir inspirējusi pati Baznīca, pasludinot tās vadītājus par Dieva vietniekiem virs zemes. Nav brīnums, ka tas joprojām sagatavo augsni dažāda veida inkvizīcijai.

Laikā, kad daļa Krievijas pareizticīgo ārdās ap mākslas filmu, izlasīju ziņu, ka mūszemītē, Lizumā, luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss ir beidzot atradis visu novada nelaimju cēloni un aicina nojaukt lizumieša Viļa Zvaigznīša no meliorācijas darbos izceltajiem akmeņiem veidoto pieminekli teikas varonim Gosupes velnam. Tas velns (pilnīgi neraksturīgi velniem) esot īpaši necietis dzērājus un pat vilcis tos purvā, bet tagad tik un tā ir kritis nežēlastībā. Tā vietā, lai apsauktu savu draudzi, jo katrā ir tādi viegli uzbudināmie, mācītājs pats rosina veikt vandalismu. Kam nākamajam pienāks kārta šajā “svētajā” karā, un kurš nākamais baznīcas kalps stāsies krusta karotāju rindās?

Mums ir pret ko karot. Aicinājums dedzināt mācītāja Jura Rubeņa jaunāko grāmatu šogad jau izskanēja. Bet mums ir arī daudz pasaku un teiku par velniem, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa literārā pasaka “Velniņi”. Latvijā ir vai cik velnakmeņu, kurus varētu samalt šķembās un ar tām salabot lietavu izskalo tos ceļus. Bet ko darīt ar velnalām? Vidzemē ir pat autobusa pietura Velnadobe. Vai nu jāmaina pieturas nosaukums, vai tā dobe jāber ciet! Nāksies sadauzīt arī Latgales māla velniņus. Lai atceramies, ar kādu degsmi atmodas sākumā neviens vien kristietis metās nīdēt Jāņu svinēšanu, bluķa vilkšanas tradīciju, tautisko rakstu zīmes, tautasdziesmu melodiju spēlēšanu dievkalpojumos. Ja visu to, kas gadu simtiem mums nācis līdzi, tiešām izdotos izskaust, tauta no zaļojoša koka kļūtu par nomizotu telefonstabu. Pirmās brīvvalsts garīdznieki, kuri aizgūtnēm vāca tautasdziesmas un gudri pa plauktiņiem salika garīgos jautājumus, šodienas krusta karotājus, jādomā, uzrunātu ar svētās dusmās Jēzus reiz teikto: “Vai jums rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi!”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Kārtējais paldies Līces kundzei par aso domu un trāpīgajiem vārdiem!

  2. Jāatgādina, ka vēl jau ir arī Čertoks (Velna ezers) un Velnciems Liepājā. Ka tikai vēl neizsusina to ezeru un nenošķūrē to Velnciemu. Mācītāji ir tāda amizanta tauta – taču jau kaut kādu izglītību baudījuši un tās “ietvaros“ jau tā ka kādā periodā vajadzēja būt vielai par ļaunā un labā līdzesamību. Ja cilvēks par to ir lietas kursā, resp., zina par šo esamību, tad jājautā, kamdēļ bezmaz katru mīļu dievkalpojumu mācītājiem jābiedē savas avis ar Dieva dusmām un Velna viltībām. Vai ir tik svarīgi, kā kura puse nosaukta? Nepatīk Velns, var taču teikt – Labais un Nelabais. Pat ja par viņiem abiem neviens – ne čiku, ne grabu, tik vai tā jau viņi ir, bija un būs mūžīgi mūžam. Āmen!

  3. mes bishk nomulljkojamies

  4. Abbaldevaju .
    Bet labais piesitiens 🙂 – vareetu uzplaucinaat pilnos ziedos 🙂

  5. Je suis Charlie? Līces kundze jau Parīzes čārlijus, kuri gadiem izaicināji likteni savā neķītrajā žurnāliņā Charlie Hebdo, aizmirsusi? Rietumu vērtību ieviešana Latvijā var sastapties ar līdzīgām problēmām, ja
    arī LV varneši akceptēs sodomītu brīvu propagandu – ratificēs Stambulas konvenciju.

  6. Līcei taisnība.kurp ved mūsu mūsu luterāņu mācītāji ar arhibīskapu Vanagu pie vadības.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ko vēl varētu ieķīlāt?

AS “Latvijas neatkarīgā televīzija” (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija “Firmas.lv”. Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes – “5”, “TV5”, “Kriminal+”, “Večer@22′, “Večer Novostjei”, “Večer Novostjei. Novostj”, “Patriotu nedēļa”, “Bez Cenzuri”, “Labvakar, Latvija!”, “2 Izklaides kanāls”, “Mājokļa jautājums”, “Dziedošās ģimenes”, “Latvijas Princese”, “Latvijas Zelta talanti”, “Eņģeļi pār Latviju”, “Labestības diena”, “Zvaigžņu lietus”, “LNT Ziņas” un “LNT Telekompānija”. Ķīlas ņēmējs ir Londonā reģistrēta banka “ING BANK N.V., London Branch”. “All Media Baltics” valdes priekšsēdētājs Pjērs Danons aģentūrai LETA sacīja, ka preču zīmju ieķīlāšana bija saistīta ar nesen veikto investīciju kompānijas “Providence Equity Partners” darījumu.

Vai 10 gadu cietumsods par karošanu Islāma valsts pusē ir adekvāts?
Draugiem Facebook Twitter Google+