Krustvārdu mīklas prasa disciplīnu 1
No Balvu iedzīvotājas Lilijas Gabranovas saņēmām jauku vēstuli ar šādu ievadu: “”Latvijas Avīze”, tāpat kā daudziem citiem lasītājiem, ir mana avīze. Daudz laika veltu arī krustvārdu mīklu risināšanai. Cik īpatnēji, ka man padodas atminēt tieši Jorēna Raituma sastādītās mīklas. Lūdzu, pastāstiet par viņu kaut ko tuvāk…”
Līdzīgi varētu lūgt arī žurnāla “Medības” lasītāji, jo katrā numurā ir Jorēna sastādītās mīklas. Nākamgad viņa veikums būs arī žurnālā “Mājas Viesis”. Patīkami, ja autoram ir savs līdzjutēju pulciņš!
Jorēns Raitums dzimis Rīgā 1937. gadā, tagad dzīvo Durbes novada Dunalkas pagastā bijušajā muižas ēkā. Dzīvesbiedre Ināra teic, ka Jorēns ir ļoti loģisks, strikts, noteikts, pat pedantisks un necieš, ja uzdevumos pamana kādu kļūdu. Viņš risina citu autoru publicētās mīklas un nereti izsaka par tām piezīmes. Kas tur ko brīnīties, Jorēns ir pieradis pie kārtības un precizitātes, jo studējis Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēcāk pārtraucis strādāt skolā, jo nav spējis skolēniem iestāstīt… Tāpēc pārgājis darbā par šoferi. No šā amata arī devies pensijā. Viņam ir uzticīgi palīgi – meita Gita, kas strādā par bibliotekāri Dunalkas bibliotēkā, un dēls Andris, autobusu vadītājs “Rīgas satiksmē”.
“Pēc insulta Jorēnam neklausa kreisā ķermeņa puse, ar krēsla palīdzību bija jāiemācās staigāt no jauna. Spīts un jaunības sportiskais rūdījums (bijis soļotājs, gargabalnieks) palīdzēja atgūt veselību. Krustvārdu mīklas pārsūtīt elektroniski viņam palīdz mazmeita Sandra,” skaidro dzīvesbiedre Ināra.
Jorēns izmanto enciklopēdijas, neuzticas datora ziņām, un pret mīklu sastādītājiem ir prasīgs: “Bieži jāgaida nākamais avīzes numurs, lai saprastu, kādus brīnumus autors domājis.” J. Raitums parasti izskata vairākas grāmatas un, lai nerastos pretrunas, arī jaunāko literatūru, kamēr kādu vārdu ieliek mīklā. Runājot par krustvārdu mīklu sastādītāju biežāk pieļautajām kļūdām, uzskaitījums ir samērā garš. Izrādās, daudzi izmanto kalendāru, liek vārdadienas. “Tas vienkārši ir fantāzijas trūkums, vieglākā ceļa meklējums,” saka Jorēns.
Daži autori saliek ļoti grūtus vārdus vai arī vienkāršiem vārdiem atrod sarežģītus formulējumus. Gadās, ka vienā mīklā ieliek vienu un to pašu vārdu (gan ar atšķirīgu jautājumu) vai arī no divvārdu jēdziena izrauj vienu vārdu, piemēram, pagastu, daudzu ezeru, salu u. c. nosaukumos. Vārdi netiek lietoti pamatformā, īpaši darbības vārdiem ir visdažādākās formas – arī tas liecina par autora nevēlēšanos piestrādāt. Personām derētu norādīt arī dzīves gadus, citādi jāzīlē, vai tas cilvēks vēl no Senās Ēģiptes vai mūsu dienām. Dažkārt no sinonīmu vārdnīcas nekritiski izņem pilnīgi neatbilstošus vārdus. J. Raitums iesaka autoriem izmantot jaunāko literatūru, jo dažos agrākos izdevumos, it sevišķi Latviešu valodas vārdnīcas 1987. gada izdevumā, ir daudzas neprecizitātes. Un visbeidzot – dažkārt mīklas zīmējums atgādina izšuvuma rakstu, nevis normālu krustvārdu mīklas zīmējumu.
“Kad pats risinu kāda autora krustvārdu mīklu, mani ļoti bieži glābj pieredze un diezgan plašais literatūras krājums ar daudzajām manis tur izdarītājām piezīmēm. Tāpēc, strādājot pie mīklām, cenšos iejusties arī risinātāja ādā,” teic Jorēns Raitums.
