Krūzs 80. gadu politikas virtuvē filmā “Barijs Sīls: Īstens amerikānis” 0
Toms Krūzs uz brīdi atteicies no misijas glābt pasauli un, iejūtoties pēc patiesiem notikumiem veidotā kinostāstā “Barijs Sīls: Īstens amerikānis”, izdzīvo harismātiska un avantūristiska krāpnieka likteni, kas atbilstoši žanram ir izstāstīts Holivudas izklaides gaumē.
To, ka vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem nav prāta darbs, zina visi, tomēr nereti kārdinājums ir tik liels, ka pat apzinoties sekas, nav iespējams nepamēģināt. Tieši tā notika ar pilotu Bariju Sīlu, kurš ne vien iefiltrējās Dienvidamerikas narkokartelī, kas pazīstams ar bēdīgi slavenā Pablo Eskobara vārdu, bet arī CIP, un katru – nu, gandrīz katru – reizi, kad viņam draudēja reālas dzīvības briesmas, vīrieti glāba veiksme, viņa liktenim piemetot tik daudz aizraujošu notikumu un dinamikas, ka pietiktu veselai sērijai, ne tikai vienai filmai. Tās režisors ir neviens cits kā Dags Laimens – nu jau leģendārās kriminālkomēdijas “Smita kungs un kundze” autors, kurš tādā pašā atmosfērā kā pirms 12 gadiem ampelējas uz nebēdu, skatītāja acu priekšā bārstīdams jokus un uzturēdams spriedzi, kaut 80. gadu notikumus labi zinošajiem ir skaidrs, ar ko beidzās Sīla pārdrošības.
Taču tas nav galvenais, jo pārgalvību un žanram piederošu elementu netrūks, tāpat kā neskaitāmu apliecinājumu, ka Tomam Krūzam ar humora izjūtu viss kārtībā, ja jau viņš no pasaules glābšanas, kas tik daudzus gadus kļuvusi par viņa karjeras vadlīniju, pārmeties izklaidē, kurā, tērpts atbilstoši laikmeta modei, mēģina izlavierēt starp ieročiem, narkotikām un milzīgu naudas kaudzi. Citējot Sīlu, kas gan varējis domāt, ka naudas būs tik daudz, ka tās glabāšana kļūs par problēmu, taču arī Barija maksātā cena par adrenalīnu uzceļošajiem piedzīvojumiem bija gana augsta, lai neapskaustu vīru, kurš mēģināja paglābt savu ādu, klausīdams narkokarteļa vareno, CIP un pat Baltā nama komandās, savās mahinācijās iesaistot daudzus cilvēkus un briesmām pakļaujot arī savu ģimeni.
“Barijs Sīls: Īstens amerikānis” ir jau otrā filma, kuras titros lasāmi režisora Daga Laimena un aktiera Toma Krūza vārdi. Pirmā bija zinātniskās fantastikas filma “Rītdienas robeža”, ko gan augstu vērtēja gan profesionāļi, gan kas sapelnīja ļoti pieklājīgu kasi, un abi, šķiet, ir vairāk nekā apmierināti viens ar otra veikumu. Un kā nu ne – tik daudz “runājošā”, aktīvā un dinamiskā lentē, kāds ir “Barijs Sīls”, ir grūti garlaikoties, turklāt, ja vēl zināms, ka Krūzs ne vien pats izpildījis visus trikus – ar to šis 55 gadus vecais aktieris Holivudā ir labi zināms, un nupat ziņas pāršalca virsraksti, ka viņš savainojies, filmējoties “Neiespējamās misijas” sestajā (!) daļā –, bet filmēšanas laikā pēdējo darbiņu savā mūžā izpildīja divi amerikāņu piloti, un vēl viens tika nopietni savainots.
Realitātes ielaušanās filmas notikumos vai saistībā ar to, protams, piezemē lielā ekrāna ampelēšanos, kuras amorālākais punkts ir šādu izdarību slavināšana un pat glorificēšana, taču politikas ievīšana, kas norāda uz vārgiem punktiem Baltā nama dažādajās izpausmēs, norāda uz kārtējo bandinieku, kas par ēsmu izlikts daudz lielākā un nopietnākā spēlē nekā viena cilvēka dzīvība. Savukārt videokasetes nodeldētā lente uzsver notiekošā autentiskumu, ir tehnisks brāķis, kas aizmirsts kinolentes pēcapstrādes procesā, turklāt, vairākas reizes izmantots stāstījumā, iegūst daudz lielāku nozīmi kopējā bildē, tāpēc viens pēc otra kā lielie vaininieki rindā stājas divi ASV prezidenti Ronalds Reigans un Džimijs Kārters, kā arī vairāki augsta ranga politiķi, kuru vidū ir arī Arkanzasas gubernators un vēlākais ASV prezidents Bils Klintons. Arī viņu sacītais iezīmē valsts ārpolitikas līnijas, bet ik pa brīdim pazibošā Barija Sīla atzīšanās piešķir vēl lielāku autentiskumu, notiekošajam piešķirot arī apzināti manipulētas realitātes bildi, kurā kariķētas Pablo Eskobara un Manuela Norjegas personas.
Barijs Sīls no vienkārša cigarešu krāpnieka kļuva par vīru, kurš, paša riska dzīts, peldējās bagātībā un vienlaikus nevarēja pat zināt, ko viņam nesīs nākamā diena. Dubulto spēli, kurā viņam tik ilgu laiku izdevās noturēt galveno toni, ar puicisku šarmu apveltītais Toms Krūzs izspēlē kā pingponga partiju, ko pavada gan laikmetu raksturojoša mūzika, gan Bēthovena iedvesmota kompozīcija, aktierim, šķiet, jūtoties savā ādā un savā karjerā atgriežot to bezrūpību, kas ne vienā vien viņa varonī iezīmējās arī 80. gadu sākumā un padarīja par superzvaigzni uz tik ilgu laiku. Vien žēl, ka, seksisma pavadā ejot, Krūza filmu partneres paliek arvien jaunākas, un, uzmanību centrējot ap viņa tēlu, kolorītas aprises zaudējuši pārējie stāsta varoņi. Jo īpaši – neizteiksmīgais klerks Donela Glīsona sniegumā.
“Barijs Sīls: Īstens amerikānis” savā ziņā ir stāsts par amerikāņu sapni, kura epilogs ietver arī mācību, kas aizlienēta no septiņiem nāves grēkiem. Negausība, šķiet, ir īstais vārds, kas uz priekšu dzina Bariju Sīlu, kaut viņam labpatikās aizbildināties, ka viņš ir vien puisis, kurš pilda citu pavēles. Savukārt Dags Laimens nenoliedz, ka viņa jaunākajā lentē ir pa atsaucei uz Mārtina Skorsēzes filmogrāfiju, un spilgtākās līdzības nolasāmas no “Labajiem puišiem” (1990) un “Volstrītas vilka” (2013).
“Barijs Sīls: Īstens amerikānis”/”American Made”
ASV, 2017.
Režisors: Dags Laimens
Lomās: Toms Krūzs, Donels Glīsons, Sāra Raita
No 25. augusta “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, kā arī kinoteātros Valmierā, Liepājā, Siguldā, Cēsīs, Madonā, no 1. septembra – Smiltenē.
