Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. februāris, 2016
Drukāt

Ksenija Sidorova saspēlēsies ar LNSO franču šarma pārpilnā koncertā (1)

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

19. februārī Lielajā ģildē un 20. februārī koncertzālē “Cēsis” notiks koncerti, kur ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) saspēlēsies pasaulslavenā akordeoniste, publikas mīlule Ksenija Sidorova, bet koncertu vadīs jaunais franču diriģents Žiljēns Masmondē, LA.lv uzzināja LNSO.

Programmā slavenās operas “Karmena” autora Žorža Bizē mazāk zināmā Simfonija Domažorā un Albēra Rusela svīta “Bakhs un Ariadne”, savukārt Ksenijas Sidorovas solo varēsim klausīties čehu komponista Vāclava Trojana svītā “Pasakas”, kuru komponists sacerējis 1959. gadā, un tajā zīmētas apburtas princeses, negants pūķis, nerātns karuselis un jūrnieks ar apburtu akordeonu. Šajā mūzikā koši varēs izpausties Ksenijas Sidorovas nepārspējamā virtuozitāte un lieliskā humora izjūta.

Žoržs Bizē (1838–1875) savu Simfoniju Domažorā sacerējis 17 gadu vecumā, studējot pie Šarla Guno Parīzes konservatorijā. Liekas, ne profesors, nedz pats simfonijas autors šim darbam nepievērsa lielu uzmanību, tieši tāpat kā komponists Reinaldo Hāns, kuram pēc Bizē nāves viņa atraitne nodeva glabāšanā simfonijas partitūru. Atvilktnē nonākusī simfonija pacietīgi gaidīja gandrīz 80 gadu, līdz to atkal cēla dienasgaismā un tā kļuva par simfonisko orķestru pamatrepertuāra iecienītu sastāvdaļu. Simfonijas mūzika ir dzidra, gaiša, finālā enerģiska un īsteni līksma.

Dionīsiskā dzīvotkārē plaiksnījošais Albēra Rusela (1869–1937) stāsts par Ariadni un Bakhu pamatveidolā tapa kā balets ar Serža Lifāra horeogrāfiju un Džordžo de Kiriko skatuves ietērpu. Pēc tam komponists izveidoja divas svītas. Otrajā, kuru atskaņos koncertā, Bakhs nolaupījis Ariadni, viņa izmisumā grib mesties jūrā, taču ar runām un vēl jo vairāk ar vīnogu dzērienu Bakhs prot grozīt Ariadnes domas, un viss beidzas ar līksmu bakhanāli, kuras kulminācijas brīdī Ariadnes galvā tiek likts no debesīm ņemtu zvaigžņu kronis.

Kseniju Sidorovu dēvē par modernā akordeona vadošo vēstnesi, presē viņu raksturo kā ārkārtīgi smalku un virtuozu mūziķi, kura lauž joprojām iesīkstējušus stereotipus par savu instrumentu klasiskās mūzikas vidē, programmās atskaņojot Baha, Skarlati, Mendelszona un citu komponistu darbu pārlikumus un laikmetīgas, speciāli akordeonam rakstītas partitūras, no kurām dažas veltītas tieši Ksenijai.

Viens no diriģenta Žiljena Masmondē skolotājiem Pāvo Jervi raksturojis savu asistentu kā uzcītīgu mākslinieku, kuram piemīt ass intelekts un dziļa muzikalitāte. Trīs sezonas pabijis Pāvo Jervi asistents Orchestre de Paris, Masmondē kā viesdiriģents sadarbojas ar vairākiem Eiropas orķestriem, tostarp 2012. gadā Parīzes orķestris izvēlējās Masmondē par festivāla Radio Classique diriģentu.

Koncerts notiks 19. februārī. plkst. 19 Rīgas Lielajā ģildē un 20. februārī plkst. 19 koncertzālē “Cēsis”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. var sadzerties, var saelpoties. saspēlēties ar orķestri -dīvaini, pilnīgi kā Ušakovs būtu relīzi rakstījis

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+