Kučinskis atskaitās – vai valdībai ir ar ko lepoties? 3
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien Saeimā atskaitīsies deputātiem par valdības paveiktajiem darbiem. Savu ziņojumu premjers dalījis piecās sadaļās atbilstoši valdības deklarācijā norādītājām prioritātēm – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība, demogrāfija, sociālais nodrošinājums, kā arī reformas izglītībā un veselībā.
Tautsaimniecības stiprināšanas jomā premjers lepojas ar Latvijas iekļūšanu Pasaules bankas pētījuma “Doing Business” 20 labāko valstu sarakstā (Latvija 190 valstu konkurencē ierindojusies 14. vietā). Tāpat viņš ziņojumā minēs virkni no jauna izstrādāto dokumentu – Jaunuzņēmumu atbalsta likumu un jauno Publisko iepirkumu likumu, kā arī Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un Maksātnespējas politikas pamatnostādnes. “Minētie pasākumu bijuši veiksmīgi – pērn kopumā nodokļu iekasēšanas izpilde attiecībā pret plānoto ir 100,8% apmērā, bet šā gada pirmajā mēnesī – 104% apmērā,” teikts valdības vadītāja ziņojumā. Dokumentā arī atgādināts par valdības sniegto palīdzību lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kuri cietuši no Krievijas embargo un Āfrikas cūku mēra.
Premjers sola, ka valdība turpinās likvidēt šķēršļus tādās jomās kā uzņēmējdarbības sākšana un izbeigšana, būvniecība un nekustamā īpašuma reģistrēšana, investoru tiesību aizsardzība un tamlīdzīgi.
Drošības jomā uzsvērts, ka šā gada budžetā aizsardzībai atvēlēts par 99,8 miljoniem eiro lielāks finansējums nekā gadu iepriekš, sasniedzot 1,7% no IKP. Apstiprināta jauna Valsts aizsardzības koncepcija, Nacionālās drošības plāns un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2016. – 2028. gadam, notikuši arī praktiski darbi, sagatavojot infrastruktūru NATO daudznacionālā bataljona uzņemšanai Latvijā. Valdībā atbalstītas vairākas Iekšlietu ministrijas iniciatīvas austrumu robežas stiprināšanai.
Ziņojuma drošības sadaļā premjers pievēršas arī nacionālās identitātes stiprināšanai, tostarp faktam, ka valdība apstiprinājusi Mediju politikas pamatnostādnes un to īstenošanas plānu.
Demogrāfijas veicināšanai valdība izveidojusi Demogrāfisko lietu centru, lai izstrādātu un sniegtu priekšlikumus tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanai. Šā gada budžetā ģimenes atbalsta politikas pilnveidošanai atvēlēti 17,8 miljoni eiro. Mājokļu galvojuma programmas kopējais finansējums šogad sasniegšot jau sešus miljonus eiro, ļaujot izsniegt galvojumus vēl aptuveni 3500 ģimenēm ar bērniem. Veikta valsts nodrošināto uzturlīdzekļu sistēmas reforma, tostarp paredzot iespēju aizliegt alimentu nemaksātājiem izmantot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Valdība domājusi ne vien par ģimeņu finansiālo drošību, bet arī attiecību stabilitāti. Tādēļ šogad Tieslietu ministrija sākšot sniegt bezmaksas mediācijas pakalpojumus ģimenēm strīdu gadījumos.
Sociālā atbalsta jomā ziņojumā tiek uzsvērti Pensiju likuma grozījumi, kas ļaus īstenot lielāku pensiju indeksāciju. Pašlaik valdība kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju turpina to pilnveidot, lai pensionāriem ar lielu darba stāžu indeksācija būtu vēl straujāka. Premjers arī sola, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju izstrādāšot iniciatīvas sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Tāpat marta beigās valdībā skatīšot plānu par minimālo pensiju un garantētā minimālā ienākuma palielināšanu.
Reformas izglītībā un veselībā. Izglītības jomā Ministru prezidenta ziņojumā uzsvērta jaunā pedagogu atalgojuma sistēmas ieviešana. Lai nodrošinātu pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu, šogad tikšot sagatavots darba samaksas pieauguma grafiks.
Savukārt veselības jomā valdība konceptuāli atbalstījusi vienu no Veselības ministrijas piedāvātajiem nozares finansēšanas modeļiem, kas paredz finansējumu veselības aprūpei nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Lai mazinātu rindas pie ārstiem, šā gada budžetā piešķirti papildu 10 miljoni eiro veselības pakalpojumu pieejamības palielināšanai, bet kopumā veselības nozarei atvēlēts par 50 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Eksperti: Solis pareizā virzienā
Ilmārs Mežs, demogrāfs: “Demogrāfijas jomā pieņemtie lēmumi sekas radīs ilgtermiņā, tās neredzēsim uzreiz pēc mēneša. Tomēr šoreiz valdību var paslavēt, jo 2017. gada budžetā ģimenēm ar bērniem atvēlēts gandrīz par 20 miljoniem eiro vairāk. Tas ir solis pareizā virzienā, un, līdzīgi turpinot, mēs pēc gadiem pieciem varētu ģimeņu atbalsta jomā pielīdzināties Igaunijai un citām apkārtnes valstīm. No aprīļa vairāk nekā 10 000 ģimeņu saņems par ceturto un katru nākamo bērnu nevis 34, bet 50 eiro. Tāpat valdība atdevusi parādu ģimenēm, kas zaudējušas vienu no apgādniekiem vai pieņēmušas aizbildniecībā bērnu – uzturnauda ir dubultota no aptuveni 50 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Tomēr mani satrauc labi domātā nodokļu reforma, kurā tiek ignorēts bērnu skaits ģimenē. Ja tiks īstenots pašreiz piedāvātais variants, tad nevienlīdzības “šķēres” tikai kļūs platākas, jo strādājošie bez bērniem būs daudz lielāki ieguvēji nekā strādājošie vecāki. Ceru, ka valdība pievērsīs uzmanību šai netaisnībai.”
Pēteris Strautiņš, ekonomists: “Tā kopumā skatoties, valdības darbs tautsaimniecības stiprināšanā ir vērsts pareizā virzienā. Arī par iedzīvoto investīciju kritumu nav īpaša pamata satraukties – tas saistīts ar Eiropas fondu līdzfinansējuma izbeigšanos, bet jaunajā periodā arī investīciju rādītājā sagaidāma augšupeja. Simpātiska ir arī uzmanības pievēršana jaunuzņēmumu attīstībai. Tam varbūt nebūs tūlītēja ietekme, bet tas ir labs un gudrs ieguldījums nākotnē. Diemžēl šajā ziņojumā un Latvijas politikā kopumā man pietrūkst izpratnes par to, ka, lai kaut kur ieguldītu, kaut kam citam ir jāatņem. Tādēļ valdībai vajadzētu ne tikai stāstīt, kam iedos naudu un ko izdarīs, bet arī to, kam nedos un ko vismaz pagaidām nedarīs. Šeit būs nepieciešama nopietna diskusija politiķiem kopā ar ekspertiem un uzņēmējiem.”
