Latvijā
Politika

Kučinskis: Ja vajadzēs, Latvija papildus ieguldīs drošībā 1

Ādažu bāzē

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī “netiktu iziets no noteiktās 2% robežas”. “Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,” skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. “2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam – ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,” pārliecību pauda Vējonis.

Viņš atgādināja, ka Briselē notikušā NATO samita laikā norisinājušās diskusijas par finansējuma novirzīšanu aizsardzībai, jo liela daļa alianses dalībvalstu valstu joprojām neizpildot solījumus savai aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP. Diskusijā iesaistījies arī ASV prezidents Donalds Tramps, norādot, ka aizsardzības izdevumu būtu jāpalielina.

“Attiecībā uz Latviju šie 2% nav slieksnis, ka mēs apstātos ieguldījumos aizsardzībā. Aizsardzībā ir jāturpina ieguldīt, jo vajadzības ir pietiekami plašas. Kā jebkurā jomā šim ieguldījumam jābūt mērķtiecīgam un efektīvam. Manuprāt, ja runājam par papildu finansējuma piešķiršanu, nerunājot par to, vai tie būtu vairāk vai mazāk par 2,5% no IKP, tam jābūt konkrētam pieprasījumam konkrētu mērķu sasniegšanai. Un tad valdībai ir jāvērtē, vai tā var vai nevar atbalstīt šo pieprasījumu,” norādīja Valsts prezidents.

Tikmēr, komentējot pirmdien notikušo Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vējonis atzīmēja, ka NATO ietvaros un arī Eiropas Savienībā dalībvalstīm ir kopīgs viedoklis, ka ir divu ceļu pieeja attiecībās ar Krieviju.

“No vienas puses mēs nodrošinām, lai Minskas vienošanās tiktu ievērota. Kamēr šī vienošanās netiek ievērota, piemērojam dažāda veida sankcijas, bet tajā pašā laikā saglabājam dialoga iespējas ar Krieviju, jo ir daudzi jautājumi, kas starptautiski jārisina un šim dialogam jābūt. Dialogs ir nepieciešams un Tramps ir izvēlējies tikties ar Putinu un runāt par svarīgiem jautājumiem divpusējās attiecībās. Tas, ko viņi runājuši, paliek viņu ziņā, bet kopumā pasaulē tiek atbalstīts tas, ka dialogs ar Krieviju notiek,” teica Valsts prezidents.

Kučinskis piebilda, ka abu līderu tikšanās ir apsveicama, un norādīja, ka pagaidām nekādu indikāciju par izmaiņām abu valstu attiecībās šobrīd neesot.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) iepriekš paudis, ka Latvijai vajadzētu palielināt aizsardzības finansējumu virs NATO prasītajiem 2% no IKP. Pēc Rinkēviča domām, optimāli būtu, ja Latvijas aizsardzības budžets tuvāko piecu gadu laikā pieaugtu līdz 2,5% no IKP.

Tomēr var gadīties, ka gada beigās Latvijas IKP būs lielāks par prognozēto, līdz ar to aizsardzībai atvēlētais finansējums vairs neveidos 2% no IKP, atzina ministrs, skaidrojot, ka tas, kādu daļu no IKP veido finansējums aizsardzībai, ir jāmēra gada beigās pēc faktiskās, nevis plānotās budžeta izpildes. “Mūsu apņemšanās ir viena lieta, bet mēra gada beigās,” akcentēja ministrs.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā tika prognozēts, ir liels risks, ka jau šī gada beigās valsts atvēlētais finansējums aizsardzībai neveidos 2% no IKP, brīdināja Rinkēvičs. “Mums šie 2% [no IKP] nebūs. Varbūt būs kādi 1,9%. Līdz ar to mums būs jāmeklē papildu līdzekļi [aizsardzībai] jau šogad, ja mēs tiešām gribam pildīt savu apņemšanos [pret NATO],” iepriekš intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” uzsvēra ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Briselē notikušajā NATO samitā tika runāts par nepieciešamību dalībvalstīm palielināt finansējumu aizsardzībai.

ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no IKP, nevis līdz 2%, par ko bija panākta vienošanās iepriekš. Vairāki eksperti gan pēc tam pauda viedokli, ka Trampa minētie 4% varētu būt pārspīlēta prasība, kāda realitātē, visticamāk, netiks ieviesta.

LA.lv