Kučinskis: jāizmanto visi līdzekļi, lai nosargātu Šengenas zonu 2
Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) sasniegumiem, un mums ir jāizmanto visi līdzekļi tās nosargāšanā, tiekoties ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Martinu Šulcu, pauda Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis.
Kučinskis Briselē, tiekoties ar Šulcu, apliecināja, ka turpinās iepriekšējās valdības kursu, atbalstot ES politisko un ekonomisko vienotību, konkurētspēju un efektīvu darbību. Kā būtiskākās Latvijas valdības darba jomas Kučinskis minēja enerģētiku, iekšējo tirgu, kā arī migrācijas un patvēruma politiku.
Attiecībā uz migrācijas jautājumiem Latvijas valdības vadītājs EP priekšsēdētājam uzsvēra, ka prioritātei ir jābūt jau pieņemto lēmumu īstenošanai, it īpaši ES ārējās robežas stiprināšanai, jo “Šengenas zona ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem, un mums jāizmanto visi līdzekļi tās nosargāšanā.”
Ministru prezidents sarunā norādīja, ka līdzšinējā ES politika attiecībās ar Krieviju ir jāturpina. “Jāsaglabā ierobežojošie pasākumi, vienlaikus uzturot pragmatisku dialogu praktiskās sadarbības līmenī,” teica Kučinskis. Abi sarunu partneri bija vienisprātis, ka Krievijas aktivitātes ES valstu informatīvajā telpā ir satraucošas.
Savukārt runājot par Lielbritāniju, Kučinskis atzina, ka tās dalība ES ir ļoti būtiska gan stratēģiski, gan ekonomiski, gan politiski.Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska priekšlikumus premjers novērtēja kā labu pamatu risinājuma rašanai. Tomēr vienlaikus piebilda, ka šis ir risinājums tieši Apvienotajai Karalistei un šādiem izņēmumiem nevajadzētu kļūt par ierastu praksi ES ikdienas darbā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Kučinskis no trešdienas līdz piektdienai atradīsies Briselē, lai piedalītos Eiropadomes sanāksmē, kurā plānota diskusija par savstarpēji pieņemamiem risinājumiem problemātiskajās jomās saistībā ar Lielbritānijas plāniem rīkot referendumu un migrācijas jautājumi – Eiropadome izvērtēs, kā tiek īstenoti tās pieņemtie lēmumi, reaģējot uz migrācijas un bēgļu krīzi.
Darba vizītes laikā premjeram paredzētas divpusējās tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu, Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Tāpat vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES, bet referendums, domājams, notiks jau šovasar. Premjers ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.
Tusks piedāvājis Londonai piekāpšanos prasītajās ES reformās pirms plānotā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā. Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eiro zonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties “aizvien ciešākas savienības” veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām
Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eiro zonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nepiedalīties “aizvien ciešākas savienības” veidošanā un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.
Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm, tostarp strādājošajiem imigrantiem. Šī prasība tika uztverta kā apdraudējums darbaspēka kustības brīvībai, kas ir viens no ES lolotākajiem sasniegumiem.
Tuska ierosinājumos Londonai teikts, ka šīs tiesības var ierobežot, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības vai veselības labad.
Ierosinājumi paredz “drošības mehānisma” izveidošanu, lai tiktu galā ar lielo un ieilguši darba meklētāju pieplūdumu Lielbritānijā no citām ES valstīm. Tas ļautu valstij ierobežot sociālo atbalstu strādājošajiem imigrantiem līdz četriem gadiem. Tiesa, šim priekšlikumam nepieciešams pārējo ES valstu atbalsts.
Runājot par “aizvien ciešākas savienības” principu, Tuska priekšlikumos norādīts, ka atsauce uz šo konceptu ES līgumos nav ekvivalents politiskās integrācijas mērķim. Tuska priekšlikumos ietilpst arī tā dēvētās sarkano kartīšu sistēmas ieviešana, kas dotu dalībvalstu parlamentiem tiesības nobloķēt vai labot Briseles likumdošanas iniciatīvas.
