Mobilā versija
+2.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
10. maijs, 2017
Drukāt

Kučinskis: labklājība no gaisa nekrīt (11)

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Māris Kučinskis: "Būs grūti atrast tik strauju finansējuma pieaugumu veselībai, jo ekonomika to nevar izvilkt."

Ir naivi domāt, ka, neko nedarot, labklājība mums nokritīs no gaisa, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Neko nedarot, uzlabot valsts konkurēt spēju neizdosies. Viņaprāt, ir jāieklausās skeptiķos, bet reformu procesus bremzēt nedrīkst.

Ministru prezidents ir pārliecināts, ka reformām pamats ir ielikts jau ar līdzšinējo darbu.
Savukārt, par veselības aprūpes finansējumu, viņš teica, ka jāatgriežas pie sarunas par veselības apdrošināšanu kā alternatīvu plānu sistēmas sakārtošanai. Kučinskis uzsvēra, ka šis laiks ir īstais, lai veiktu reformas.

Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.

Valdība atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.

Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb “dzīvesstila” uzņēmējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Kučinski,ne visiem protams,bet izredzētiem ,Astoņkāja locekļiem krit gan !!No kurienes sakrita simti miljoni piem.,jūsu maizes tēvam no Ventspils?No PSRS izsprukām faktiski taču vienādi pliki un nabagi?Papētiet sīkāk cik jau mazajā LV miljonāru.Vai naftu kāds še atradis?Bet 1,5 miljd. nav nomaksāti nodokļi!!Kā tas iespējams?Tad jau sanāk,ka kāds nestrādā pavisam.Pirms domas mētajat,padomājiet labi.

  2. Kam krīt kam nekrīt,ja neesi savā pareizajā komandā!

  3. Labklājībai ar virtuālajiem IKP procentiem vien nepietiek!

  4. Kada apgaismota – intelegenta fizionomija !

  5. Vieniga reforma kura ir steidzigi nepieciesama ir, lai beidzot Latvijas Valsts klust par Tiesisku Valsti,kura tiek ieveroti un izpilditi visi LV Kriminallikumi,un Starptautiskie likumi,to starpa ari okupacijas seku likvidesana,un sods par Valsts nodevibu,pie kuras skaitas ari finansiala darbiba ,ja ta apdraud Valsts ieksejo vai arejo drosibu .Ilgadejs cietumsods ar mantas konfiskaciju.

  6. Kā nekrīt? Tev taču nokrita! Un pārējiem siles dalībniekiem arī!

  7. Labklājība no gaisa nekrīt, bet dažiem krīt no pareizās partijas un darba valsts pārvaldē.

  8. Pirmskara Latvijā tā arī nenokrita no gaisa,bet neapliekamais minimums nebija mazāks par iztikas minimumu,bija slimokases ar savām slimnīcām,sanatorijām,aptiekām,bērnu bezmaksas vasaras nometnēm,maizi nevajadzēja aplikt ar 21% nodokli un pietika ar desmit ministrijām bez valsts un parlamentārajiem sekretāriem viņu vietniekiem,daudzajiem padomniekiem un atašejiem. Jo viens no sistēmas stūrakmeņiem bija progresīvais ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa.

    • Krištopāns nosauca nosauca latviju par muļķu zemi, tātad pie varas ir galveņie muļķi! Un galvenajiem muļķiem jo vairāk ministriju, jo mazāk ir jāstrādā.Bet alga laba!

  9. Tas vēl nav taisnīgi. Atbildēt

    “20% [ienākuma nodokli] ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.”
    – – – – – – – – – – – – – – –
    Nevar likt vienā maisā tos, kas pelna 45 000 EUR gadā at tiem, kas “pelna” 500 000 EUR gadā. Cilvēkiem ar 150 000+ EUR ienākumu gadā ir jamaksā vismaz 45%.

  10. Protams ka nekrīt, tikai nevjag pieļaut ka tā pati mazā kas ir, tiek tikai dažiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+