Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. februāris, 2016
Drukāt

Kučinskis sāk ar spraigu Eiropadomi (4)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Līdzeni no ceturtdienas pēcpusdienas iestiepjoties piektdienas naktī, Briselē noslēdzies daudzu stundu garš Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju samits, kurā asās sarunās panākts kompromiss par Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām ar pārējo bloku. Kompromiss sasniegts arī divos visgrūtākajos jautājumos – proti, par Lielbritānijas prasībām ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem un viņu bērniem, kuri neuzturas Lielbritānijā, kā arī par britu balss tiesībām eirozonas lēmumos.
“Vienošanās Lielbritānijai dod īpašo statusu,” ne bez uzvaras garšas balsī noslēguma preses konferencē pavēstīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons.

Noteiks referenduma dienu

Par spīti ilgstošām Čehijas, Polijas un citu jauno ES dalībvalstu iebildēm panākta vienošanās, kas paredz iespēju septiņus gadus ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES  dalībvalstīm, kā arī nolemts ierobežot bērnu pabalstus viesstrādnieku atvasēm, kuras dzīvo citā valstī. Bērniem, kuru vecāki strādā Lielbritānijā, bet paši bērni dzīvo citā valstī, sociālie pabalsti samazināsies, sākot no 2020. gada, bet tiem, kuri Lielbritānijā ieradīsies nākotnē,  – tiklīdz likums būs stājies spēkā.

Lielbritānijai būs arī tiesības iebilst pret eirozonas finanšu lēmumiem, kas nebūs Londonas interesēs. “Lielbritānija nekad nebūs eirozonā, nekad nepiedalīsies vienotā Eiropas armijā un ciešāk integrētā Eiropas Savienībā,” uzsvēra D. Kamerons, piebilstot, ka Lielbritānijai tomēr ir jāpaliek blokā vairāku iemeslu dēļ, piemēram, kaut vai tādēļ, ka Lielbritānija var baudīt brīvā tirgus priekšrocības.

Pēc brīvdienās sasauktas valdības sēdes, šodien, pirmdien priekšlikumus iesniegs parlamentam, kad arī noteiks referenduma datumu par palikšanu vai izstāšanos Eiropas Savienībā, kas visticamāk būs jūnijā.

Norāda uz aizmugures trūkumu

“Šī vienošanās vairāk vai mazāk vieš cerības, ka referendumā tomēr nobalsos par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā,” sacīja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kuram šī bija pirmā Eiropadome pēc stāšanās amatā. „Ja mēs kaut kur esam piekāpušies, tad vienīgi jautājumā par cilvēkiem, kuri brauks kādreiz projām, taču, ņemot vērā, ka mēs nevēlamies, lai cilvēki brauc prom no Latvijas, un mēs vēlamies celt savu ekonomiku, tas mums ir mazāk sāpīgi. Mūsu uzdevums ir celt mūsu pašu pabalstus un stiprināt ekonomiku, saukt atpakaļ cilvēkus no Lielbritānijas, nevis raizēties par to, ka viņi būs apdraudēti, ja vēlēsies no muks bēgt projām,” pēc garajām divu dienu sarunām sacīja premjers.

Pēc pusnakts pametot Eiropadomes ēku, M. Kučinskis atzina, ka ir apmierināts ar šo pirmo sanāksmi par spīti tam, ka tā izvērtusies tik gara, un to, kā ticis uzņemts.

M. Kučinskis Briselē uzturējās kopš trešdienas, kad iepazīšanās vizītē pabija pie visiem Eiropas Savienības (ES) nozīmīgāko institūciju vadītājiem – Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska, Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera un Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca. Īsi pirms viņa ierašanās amerikāņu politiskās organizācijas „POLITICO” Eiropas izdevums bija publicējis prognozes pirms gaidāmā Eiropadomes samita, izvērtējot, kuru valstu vadītāju balsis būs visietekmīgākās un mazākietekmīgākās sarunās par migrācijas krīzi un Lielbritānijas reformām. Izdevums Latvijas premjerministru bija ierindojis starp vismazāk ietekmīgākajiem Eiropas valstu vadītājiem, pēc izdevuma domām, tādēļ, ka aiz M. Kučinska muguras un viņa partijas nestāv ietekmīgs ES līmeņa politikas spēks un šī ir Latvijas premjera pirmā Eiropas līmeņa sanāksme. Savukārt kaimiņvalsts Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija izcelta kā ietekmīgākā no Baltijas līderiem.

Pirmo reizi kāpjot uz samita sarkanā paklāja un ienākot pa ES Padomes ēkas durvīm, M. Kučinskis medijiem „POLITICO” prognozes komentēja caur kautrīgu smaidu: „Es esmu jauns savā vietā, es nevaru prasīt, lai man būtu ietekme, ja mani neviens nepazīst.”

Sajūsmina igauņu premjeru

Taču jau pirmajā dienā Latvijas premjerministram nācās „ieplūst” ierastajā Eiropas līmeņa dienaskārtības straumē un iepazīties ar pārējiem pieciem Baltijas un Ziemeļvalstu līderiem, tā kā šo nāciju grupa allaž sanāk kopīgā sanāksmē pirms Eiropadomes tikšanās un izrunā reģionālas lietas. Latvijas valdības vadītājam līdz ar to negaidītā kārtā nācās nevis kā ierasts pēc stāšanās amatā pirmās apmeklēt Baltijas kaimiņienes, bet gan ar Baltijas kaimiņiem iepazīties Briselē. Vēlāk M. Kučinskis tika iepazīstināts arī ar pārējo dalībvalstu līderiem pie ovālā apspriežu galda, kur viņš gluži kā citi sacīja uzrunu, atsaucoties tajā uz Igaunijas premjeru Tāvi Reivasu, kurš, kā to vēlāk „Latvijas Avīzei” apstiprināja vairāki avoti, esot ar to palepojies saviem diplomātiem.

M. Kučinskis pie galda uzrunu sacījis latviski, bet savā dzimtajā valodā no 28 dalībvalstīm runājuši 20 valstu vadītāji, izmantojot tulku palīdzību. Arī ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, ar kuru M. Kučinskim sanāksmes pirmajā dienā bijusi divpusēja nepilnas pusstundas ilga tikšanās, saruna noritējusi dzimtajā valodā, izmantojot tulku. „Ir brīži, kad labāk nevis lauzīties sliktā angļu valodā, bet skaidri izteikties dzimtajā,” „Latvijas Avīzei” sacīja kāds diplomātisks avots, norādot, ka īpaši sarunās, kur dominē Lielbritānijas jautājums, ir svarīgi gan precīzi saprast teikto, gan argumentēt labā angļu valodā, ņemot vērā daudzas būtiskas nianses, kurās „īstam britam arī valodas ziņā ir lielākas priekšrocības”.

Merkele mielojas ar frī kartupeļiem

Šī Eiropadome izvērtās par krāšņu nostāstu, epitetu un negaidītas rīcības pilnu tikšanās reizi. Vēl pirms sanāksmes klīda leģenda, ka Lielbritānijas premjerministram D. Kameronam gatavībā ir trīs krekli, gatavojoties uz garu cīņu, savukārt, baumām pietuvojoties īstenībai, klajā vēlāk nāca viens stāsts, proti, ka Eiropas Komisijas prezidents Ž. K. Junkers bijis spiests no somas izlocīt savu trešo kreklu, ko tur rūpīgi noglabājis, necerot uz tik garām stundām. Līderu tikšanās reizes tika dēvētas par „angļu brokastīm”, „angļu pusdienām”, „tējas laiku” un „angļu vakariņām”, no kurām izdevās tikai pēdējās, jo lielāko daļu laika risinājās divpusējās sarunas dažu valstu starpā, kamēr pārējie līderi gaidīja sarunu iznākumu.

Arī Latvijas premjerministrs bija spiests gaidīt un piektdien sanāksmes mājā varēja ierasties tikai ap vēlu pusdienlaiku, un arī pēc tam līdzīgi kā vairums citu dalībvalstu līderu bija spiests kavēties Latvijas delegācijas telpā, kad Lielbritānija un citi niknākie cīnītāji par savām prasībām, piemēram, Francija, Luksemburga, Čehija, Polija, izrunājas aci pret aci. Neoficiāli avoti vēstīja, ka Baltijas un vēl virkne citu dalībvalstu līderu izmantojuši šo laiku, lai klusām pamestu ēku un izvēdinātu galvu, izmetot līkumu pa tuvāko parku. Medijos bija nonākušas fotogrāfijas arī ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura iepirka frī kartupeļus skvērā netālu no ES Padomes ēkas.

Nākamā līderu tikšanās reize, uz kuru plāno doties arī M. Kučinskis būs 5. marts, kad Briselē notiks ES un Turcijas sanāksme, savukārt 2. un 3. martā premjerministrs apmeklēs Igauniju un Lietuvu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ko var muldēt,viņš taču tur NEKO nesaprata.Apspriedē kur bija 28 premjeri,tulkiem bija ļauts atrasties BLAKUS !! istabā.Viesu grāmatu rakstot pie Šulca Kučinskis izvilka špikeri no kabatas.To Šulcs redzēja.Tāds kauns ko redzēju pirmo reizi !!KĀ var gribēt būt un atrasties ES 28 valstu saeimē,bet atļauties runāt TIKAI savas valsts val.Vai varat iedomāties KAS būtu,ja VISAS 28 valstis un to līderi arī runātu TIKAI savu valstu val.?Būtu jātulko visi ES dokumenti 28 valodās utt.????? MURGI !!Nu jau 21.gs,NEVAJAGB lepoties ar savu provincialo stulbumu.Tad sēdi aizkrāsnē,tusē ar Kremli,jo zini viņu val.,bet tur gan PIEPRASA zināt okupantu val.un neviens “patriots”neprotestē.KO iegūs Kučinskis no šīs vizītes,ko atstāstīs?

  2. Gribauskaite patiesa valsts vaditaja, prot perfekti anglu valodu,var aizstavet savas valsts viedokli un saprot par ko kolegi runa.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+