Mobilā versija
+23.0°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
16. marts, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Kučinskis upes krastā (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Galvenais aizrādījums saistībā ar premjera ikgadējo ziņojumu Saeimas ārkārtas sēdē 15. martā – pareizas publiskās komunikācijas loma joprojām nav pietiekami novērtēta.

Māris Kučinskis uzstāšanās sākumā, šķiet, mēģināja mazliet skart teorētiskās fizikas jomu, sakot – “kā apgalvo filozofi – divreiz vienā upē iekāpt nevar. Citi piebilst, ka pat vienreiz nevar, jo ūdens un arī laiks plūst bez apstājas”. Es savukārt nemēģināšu ieslīgt lingvistiskās debatēs, tomēr liekas, ka jēdziens “padarītais” ietver arī pieļautās kļūdas. Un par kļūdām gandrīz 30 lappušu garajā dokumentā nekas nav lasāms.

Taisnības labad jāteic, ka mutiskās uzstāšanās formā valdības vadītājs jau bija tiešāks un paškritiskāks, tomēr problēma ir tā, ka deputāti, gatavojoties debatēm, balstās uz ziņojuma “papīra” tekstu. Un tādējādi teksta nogludinātā, iežūžojošā forma deva iemeslu parlamentāriešiem pilnīgi pamatoti valdību kritizēt par pašapmierinātību.

Jāpiebilst, lai gan kritiskās piezīmes parlamentā parasti balansē uz populisma robežas, šoreiz bija arī konstruktīvi aizrādījumi (Gunārs Kūtris, Juris Viļums, arī koalīciju pārstāvošais Vilnis Ķirsis u. c.). Problēma ar jēdzīgo kritiku savukārt nereti ir tā, ka tās paudēji pievēršas kādai konkrētai jomai (nevis vispārīgam noraidījumam), uzsverot, ka šai jomai ziņojumā nav veltīta pienācīga uzmanība. Vienlaikus ir skaidrs, ka ziņojumā, ja vien tā apmērs nepārsniedz 100 lappuses, vienmēr kaut kā pietrūks. Līdz ar to ieteikums būtu šāds: ja par kādu tēmu X ir plānošanas dokumenti, savukārt tēmas izklāstam tieši ziņojuma tekstā īsti vietas nav, varbūt tajā vismaz var iekļaut norādes uz citur izlasāmo. Lai nav iespaids, ka tēma X vispār tiek ignorēta.

15. maija sēde arī parādīja, ka Saeima kļūst par priekšvēlēšanu kampaņu komunikācijas platformu. Jo ir grūti citādi izskaidrot Armanda Krauzes (ZZS listes nr. 1 Rīgā) dzēlienus Mārtiņam Bondaram (LRA/LA listes nr. 1 Rīgā), piemēram, “viņš arī nav mācījies no mūsu kolēģa Artusa Kaimiņa, jo Artuss Kaimiņš ir profesionāls aktieris, bet Bondara kungs joprojām mācās. Un viņš tā arī mācīsies!” Tas viss, protams, ir aizraujoši, tomēr šī, kā saka, bezmaksas reklāmas iespēja pašvaldību vēlēšanu ietvaros uzlabos debašu kvalitāti Saeimā. Tiesa, ir zīmīgs apvērstais gadījums – debatēs gandrīz nepiedalījās “Saskaņa”, kas liekas neloģiski, ja vien skaidrojums nav tāds, ka “Saskaņas” vēlētājam Latvijas Republikas parlamentā notiekošais nav svarīgs (ja hipotēze pareiza, tas ir ļoti nelāgi un bīstami).

Atgriežoties pie Kučinska snieguma (ņemot vērā viņa amatu, no svara ir arī komunikācijas stils), jāteic, ka no viņa kā politiķa prasmju viedokļa pozitīvi ir tas, ka viņš iemācījies ne tikai nosvērti šņākuļot, bet būt gaumīgi zobgalīgs. Piemēram, noslēguma uzrunā atzīmējot, ka skaļākās runas kaut kā sakritušas ar televīzijas kameru klātbūtni sēžu zālē. Pozitīvi vērtējama arī paša premjera paustā vēlme biežāk tikties ar parlamentāriešiem.

Saglabājas gan viena problēma, kas garantē spokainu sajūtu: lēmēja un izpildvaras pārstāvji var diskutēt, solīt – turklāt, iespējams, pat nemānoties –, tomēr atklāti nepateikts paliek tas, ka ļoti daudz šajā valstī joprojām nosaka t. s. aizkadra spēlētāji. Formulēšu citādi: kamēr netiks atzīta lobiju plašā ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu, politiķu labticīgajiem nodomiem un runām nav ticamības. Vienalga, vai runa ir par veselības aprūpi, enerģētiku vai nekustamo īpašumu tirgu. Turklāt virknē gadījumu lēmumu neoficiālie ietekmētāji nav nekāds milzu noslēpums, tomēr saukt tos, tā teikt, vārdā vairās gan pozīcija, gan opozīcija. Lai gan galu galā sabiedrības dusmas vēršas tieši pret politiķiem, nevis “aizkulisēm”. Šādai iekāpšanai upē drosmes laikam vēl pietrūkst.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. tie nodrāztie citāti…tas vien jau rādītājs. Man patīk tas: sēdi upes malā un drīz upe aiznesīs
    ( pārfrazēšu) visus parazītus.

  2. Pravietot, kas notiks 15. maijā, laikam nav gudri. Kā gan savādāk 15. marta sēde notika 15. maijā, kā rakstīts 24. rindā, Zandera kungs. Bet, ja nopietni par šo rakstu – ko tad īsti lobējat, ja ne Saskaņu… Jebkura labēja partija Latvijā ir demokrātiskāka par kreisajiem, kam aiz muguras stāv Krievijas nauda un vara. To jau gan zina katrs kaut cik politikā esošs komentātors. Lai ko un kā darītu labējās partijas, tām visām ir mērķis – Latvijas palikšana te un tagad. Kā tas sanāk, tas ir cits jautājums. Nezinātāji teiks, ko te partijas ķīvējas, bet visas partijas kaut ko vēlas un naivi domāt, ka saskaņa nevēlas neko, jo klusējot. Vēlas gan. Varu, valodu un mājas sev pietuvinātajiem. Un pārvaldīt ar spēku un stipru roku. Irdināt jau tā sairdināto varas mehānismu, kas veido Latviju, var ļoti mierīgi arī krēslā sēžot urbinot iz sevis komentārus. Ja jau gribas labāku valdību, tad konstruktīvi tekstā arī šos konstruktīvos gadījumus ielikt, nevis tikai kariķēt valdības darbu. Vērot vienmēr ir vieglākais ceļš. Sabiedrisko domu, galu galā, veido šie raksti un , vēlams, analītiski, ja kas, nevis pārdomas pārdomu dēļ.

  3. Labsssss! Loģiski un skaidri formulēts! Ja vēl kučinskis to saprstu, vismaz izlasītu….

  4. Ne tikai lobiji ietekmē procesus – tos noslēdz antikonstitucionāls visaugstākās varas orgāns Latvijā – koalīcijas padome, kurā vislielākais svars ir par smagiem valsts noziegumiem tiesājamai personai.

  5. Ja Zanderam taisnība,tad var sagaidīt latviešu izcelsmes kreisi centrisku partiju ietekmes pieaugumu,kas jau līdzīgā veidā ir noticis Igaunijā.

  6. Zander, vācies!!!!!

  7. Zander, ja esi pārdevies Rīgas Saskņāi un Vienotūibai, tā arīo pasaki. Tev briesmīgin kremt, ka Kučinskis vada darbus tēviš”kīgi , mierīgi. Skaties, ka tevi neizmet no šīs šeftes!

  8. Mans rezumē visam mūsu lēmējvaras un izpildvaras pārstāvju teiktajam – Latvija ir viena no trim visnabadzīgākajām Eiropas valstīm. Un kļuvusi par tādu tieši atjaunotās neatkarības laikā. Un ne jau tādēļ, ka tauta būtu kļuvusi slinka vai strādāt negriboša. Šīs atpalicības iemesli meklējami tikai valsts pārvaldē. Kā zināmajā teicienā – zivs pūst no galvas.

    • Vai tiešām Latvija par nabadzīgu valsti kļuva atjaunotās neatkarības laikā? Ar ko tad tu salīdzini iepriekšējā perioda labklājību?

  9. Vai tiešām šie nejēgas nav sev paši apnikuši,ja nevar izvirzīties citādi ,tad iet politikā…tukši muļķīgi cilvēki domājoši tkai par sevi un oficiāli par mūsu līdzek atrazdamies Valsts postenī.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uz jaunu krastu? Kā vadībā?

“Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatam pieteikts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Kandidatūras uz partijas priekšsēdētāja amatu vēl varēšot izvirzīt arī partijas kongresā 19. augustā, kad notiks “Vienotības” vadības vēlēšanas.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+