Latvijā
Sabiedrība

Kūda pašvaldības pret Konkurences padomi 0

Foto – Shutterstock

“Konkurences padome draud ierobežot Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju”, “Konkurences padome apliecina pilnīgu neizpratni par Latvijas novados notiekošo un neieklausās iedzīvotāju viedoklī vai arī tīši un kāda uzdevumā pārkāpj savas pilnvaras un rīkojas pretvalstiski”. Šādiem skaļiem paziņojumiem un biedinājumiem nācis klajā mazpazīstams interneta portāls “Bizness.lv” un dažas personas, kas sauc sevi par “neatkarīgiem žurnālistiem”. Atklātā vēstulē amatpersonām, politiķiem medijiem apgalvots, ka Konkurences padome (KP) gatavojas aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus, tāpēc esot jāizvērtē Konkurences padomes vadītājas atbilstība ieņemamajam amatam. “Neatkarīgie žurnālisti” uz to mēģina sakūdīt arī pašvaldību vadītājus.

Skaidri redzams, ka tā ir organizēta kampaņa pret KP. Pastāv versija, kā tā notiek saistībā ar citām nopietnākām Konkurences padomes darbībām, ne jau pašvaldību avīzīšu dēļ, kuru lieta tikai piekabināta kā “papildpierādījums”. Pašvaldību vadītāji arī uzķeras šādām kampaņām, jo vietējām varām savas avīzītes ir ļoti tuvas pie sirds. Kaut pašvaldības teic, ka ar domju izdevumiem tikai informē savus iedzīvotājus, tomēr bieži vien šie pašvaldību izdevumi ļoti līdzinās neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem – tajos ir ziņas, apraksti un intervijas, kas pasniegtas vietvarai izdevīgā veidā, faktiski – propaganda. Turklāt pašvaldības savos izdevumos ievieto arī komercreklāmas, kas kropļo mediju tirgu. Eksperti uzskata, ka pašvaldībai nebūtu jāveic mediju darbs, bet tikai jāinformē par konkrētām izmaiņām, piemēram, drukājot informatīvas lapas. Pret šīm nostādnēm tad arī notiek organizētā pretestība.

Pseidomedija pseidoparaksti

Portāla “Bizness.lv” pārstāvji sagatavojuši aicinājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kurā apšauba KP vadītājas Skaidrītes Ābramas kompetenci, un piedāvājuši šo vēstuli parakstīt pašvaldību vadītājiem. Parakstīšana gan izpaudusies savdabīgi – domju pārstāvjiem vienkārši jānosūta e-pastā atbilde, ka viņi piekrīt tajā paustajiem secinājumiem. “Ja Jūsu pašvaldības vadītājs piekrīt tur paustajai domai, tad vienkārši par to atbildiet uz e-pastu un uzskatīsim, ka viņš piekristu to parakstīt, kā arī viņa vārdu minēsim pie vēstules parakstītājiem, izsūtot šo vēstuli adresātiem un medijiem. Oficiālu parakstīšanu varam neorganizēt, lai taupītu laiku un pašvaldību resursus,” rakstīts šā Latvijas Nacionālā biznesa portāla (tā sevi dēvē portāla veidotāji) pavadvēstulē. Pēc tam ” Bizness.lv ” paziņojis, ka aicinājumam pievienojušās vairāk nekā 50 pašvaldības.

Sazinoties ar pašvaldību vadītājiem, aina gan izrādās nedaudz citāda. Parakstītāju vidū minēta, piemēram, Auces novada dome, bet tās vadītājs Gints Kaminskis apgalvo, ka nav parakstījis aicinājumu ekonomikas ministrei: “Jā, es uzskatu, ka pašvaldību izdevumi ir nepieciešami. Tie ir neatsverami sabiedrības informēšanai, un neredzu te nekā nosodāma. Taču es nevaru piekrist prasībai par Konkurences padomes vadītājas kompetences izvērtēšanu. Šādas lietas tik pārsteidzīgi nedara. Vispirms būtu jāizdiskutē ar attiecīgo amatpersonu vai iestādi, ko īsti tā centusies panākt. Vismaz es neesmu redzējis nekādu KP lēmumu par pašvaldību preses likvidēšanu.” Savukārt Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns gan esot atsaukušies vēstules aicinājumam. Taču tāpat kā Auces mērs viņi to atbalsta tikai daļā par pašvaldību preses aizstāvēšanu, bet apšauba nepieciešamību izvērtēt S. Ābramas atlaišanu.

Uzaicinājumu iesaistīties “Bizness.lv” kampaņā pret KP bija saņēmusi arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), bet izturējās pret to piesardzīgi. “Aicinājumā paustā prasība saglabāt pašvaldību izdevumus sakrīt ar mūsu nostāju, bet mums nebija skaidrs, kas šis ir par portālu, kas aiz tā stāv. Kaut kā šaubīgi tas viss izskatījās,” skaidroja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš arī informēja, ka LPS valde pieņēmusi lēmumu veikt detalizētu aptauju un izpēti par reklāmu izvietošanas praksi un izmaksām pašvaldību informatīvajos izdevumos, kā arī sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādāt “Labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai”.

Kas ir “Bizness.lv”?

Pašvaldību piesardzība nav bez pamata. “Bizness.lv” par kvalitatīvu žurnālistikas produktu nebūtu saucams. Tā saturu lielākoties veido pārpublikācijas no citiem medijiem un preses relīzes. Mājaslapā kā izdevējs norādīta biedrība “Sabiedrisko procesu pētījumu centrs”. Saskaņā ar “firmas.lv” datubāzē pieejamo informāciju šīs organizācijas vienīgā amatpersona ir reklāmas un sabiedrisko attiecību uzņēmējs Alberts Jodis. Viņš dibinājis padsmit uzņēmumus, kas lielākoties nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām vai mēģina sevi pasniegt kā interneta medijus (gluži tāpat kā pašvaldību izdevumi imitē avīzes). Lai stiprinātu uzticamību, to nosaukumi un noformējums veidots pēc iespējas līdzīgāks jau eksistējošiem pazīstamiem medijiem, piemēram, pēc ziņu aģentūras BNS līdzības veidotā “aģentūra BNA” vai aģentūras LETA produkta “nozare.lv” līdzinieks “nozare.info”. Šie pseidomediji noder brīžos, kad nepieciešams izplatīt kādu īpašnieka vai viņa klientu viedokli. Te regulāri tiek tiražētas arī ziņas par Konkurences padomes “nelietībām”.

Histērijas pamatā rokasgrāmata

Tomēr šajā gadījumā uzbrukumi KP ir baltiem diegiem šūti, jo iestāde nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pašvaldību izdevumiem un nemaz nedrīkstētu to darīt. Savulaik Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pat vērsusies padomē ar lūgumu ierobežot pašvaldību izdevumus, bet saņēmusi atteikumu. “Bizness.lv” saceltās histērijas pamatā ir KP topošās vadlīnijas (rokasgrāmata) valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem. Tajās kā viens no piemēriem aplūkota pašvaldību avīžu izdošana un ar to saistītais risks kaitēt konkurencei, bet tas arī viss.

Reaģējot uz sacelto ažiotāžu, KP izplatīja ziņojumu, kurā norāda, ka nekad nav iebildusi pret pašvaldību izdevumiem. “Tā kā visiem iedzīvotājiem nav pieejams internets, ir saprotami un atbalstāmi pašvaldību centieni atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus viņiem ērti pieejamā veidā, kas bieži var būt arī drukātā formātā,” teikts padomes paziņojumā. Vienlaikus gan iestāde norāda, ka iebilst pret pašvaldību iesaisti mediju biznesā un jo īpaši pret pašvaldību mediju konkurēšanu ar privātajiem medijiem reklāmas un sludinājumu tirgū, jo finansējums no domes budžeta pašvaldības medijus nostāda izdevīgākā stāvoklī nekā privātos. Proti, tie reklāmu un sludinājumu publicēšanu var piedāvāt bez maksas vai par ievērojami zemāku cenu, tādējādi mazinot privāto mediju pastāvēšanas iespējas. Savukārt, ja pašvaldība savā avīzē reklamē vai nepamatoti izceļ sev piederošas kapitālsabiedrības, tiek kropļota godīga konkurence arī starp šīm kapitālsabiedrībām un to konkurentiem.

Vēstule līdz ministrei nav tikusi

Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola šādu vēstuli neesot saņēmusi. “Konkurences padomes vadītājas Ābramas profesionalitāti es augstu vērtēju. Padome pēc mana lūguma ļoti nopietni domā, kā uzlabot komunikāciju ar pašvaldībām,” informēja ministre.

Mēģināju sazināties ar “Bizness.lv” pārstāvi Aneti Jansoni, kas protesta vēstulē norādīta kā kontaktpersona, lai noskaidrotu atbildes uz vairākiem jautājumiem: kādēļ parakstītāju vidū parādās pašvaldības, kas nav paudušas atbalstu šai akcijai? Pret kādu tieši KP lēmumu šis protests vērsts? Vai un kad tas iesniegts ministrei Reizniecei-Ozolai? Kādus solītos soļus portāls spers, ja nesagaidīs vēlamo reakciju no ministrijas? Pa norādīto mobilā telefona tālruni atbildēja “portāla” kāda cita darbiniece, kas samulsa no uzdotajiem jautājumiem un solīja, ka atbildes tikšot atsūtītas e-pastā. Divu dienu laikā gan nekādas ziņas vairs nesaņēmu.

Pašvaldības nesaskata problēmu

Manis aptaujātās pašvaldības neslēpj, ka izdod savus izdevumus, bet nesaskata tur neko sliktu. Tās noliedz, ka šajās avīzītēs tiktu publicētas maksas reklāmas vai privātpersonu sludinājumi.

“Varētu jau domes informāciju publicēt komerclaikrakstos, bet tad mums tāpat būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda vietas pirkšanai. Turklāt, iespējams, tādējādi mēs nemaz nesasniegtu tik lielu auditoriju, jo ne visi var atļauties šos laikrakstus abonēt. Mūsu novada vēstīs publicējam tikai pašvaldības rīkoto pasākumu reklāmas,” teica Smiltenes mērs Gints Kukainis.

“Savu avīzīti “Dundadznieks” izdodam kopš 2001. gada. Šajā laikā nav bijuši nekādi konflikti ar vietējo laikrakstu “Talsu Vēstis”, esam iemācījušies strādāt, viens otru netraucējot. Maksas sludinājumus un reklāmas neliekam,” teica Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns.

Vairāki pašvaldību vadītāji savu preses izdevumu aizstāvībai piesauca faktu, ka valsts taču arī no budžeta finansē Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, kas turklāt joprojām piedalās reklāmas tirgū. Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Sanita Jemberga gan šo argumentu noraida kā absolūti nepamatotu. “Sabiedriskie mediji sniedz ne vien nacionālā mēroga ziņas, bet arī reģionu jaunumus. Līdz ar to pašvaldību tēriņi preses izdevumu izdošanai uzskatāmi par nelietderīgiem,” teica S. Jemberga. LŽA pašlaik apkopo informāciju par zaudējumiem, kas reģionālajiem laikrakstiem radušies pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ, un apsver domu vērsties tiesā.


Grib skaidrus spēles noteikumus

Pašvaldību apgalvojumiem par to, ka viss ir kārtībā, nepiekrīt reģionālo laikrakstu pārstāvji. Laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece informēja, ka avīzes tradicionālā teritorija aptver Alsungas, Skrundas un Kuldīgas pašvaldības, kas visas tagad izdod savus izdevumus drukātā veidā. Turklāt Alsungas izdevumā ik pa laikam tiekot publicēti arī sludinājumi un reklāmas, bet pašvaldības vadība tur problēmu neredzot. Sak, reklāmas esot bezmaksas atbalsts vietējiem uzņēmējiem. “Taču visvairāk mūs sarūgtina, ka savā noformējumā šie izdevumi imitē žurnālistiku un tādējādi maldina sabiedrību. Būtībā tie ir domju sabiedrisko attiecību cilvēku un speciālistu teksti, kas stāsta tikai labo un nevar būt analītiski un pret varasiestādēm kritiski jau pēc definīcijas. Lasot pašvaldību izdevumus, rodas maldinošs iespaids, ka viss ir rožaini, ka problēmu vispār nav. Mēs neesam pret pašvaldību izdevumiem kā tādiem. Tie ir pat ļoti labi, lai informētu par noteikumu grozījumiem, domju vai komisiju lēmumiem, būvatļauju izsniegšanu, sabiedriskām apspriešanām un tamlīdzīgām lietām, ko privātā prese pat gribēdama nevarētu visu nopublicēt. Taču ziņas un fotoreportāžas no pasākumiem varētu palikt reģionālo mediju ziņā,” uzskata D. Bitiniece.

Līdzīgu viedokli pauda arī “Zemgales Ziņu” galvenais redaktors Guntars Gūte. Pirms dažiem gadiem “Zemgales Ziņām” bija izveidojies ass konflikts ar Jelgavas domi tās izdotā informatīvā izdevuma dēļ. Šobrīd situācija esot normalizējusies, bet zināma rīvēšanās vēl pastāv. “Vispareizākais būtu komercmediju un pašvaldību pārstāvjiem apsēsties pie viena galda un vienoties par kopīgiem spēles noteikumiem un robežām,” teica G. Gūte. Diemžēl citviet attiecības starp vietvaru politiķiem un vietējo presi joprojām ir sarežģītas. Kāda reģionālā medija vadītājs, kas sarunas laikā atzina problēmu, vēlāk tomēr lūdza viņa viedokli nepublicēt pat anonīmi, lai neizraisītu pašvaldības dusmas pret laikraksta kolektīvu.

Zināmu skaidrību reģionālās preses un pašvaldību izdevumu spēles noteikumos varētu viest Kultūras ministrijas sagatavotās mediju politikas pamatnostādnes (sk. uzziņu). Tajās paredzēts veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši mediji un komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. “Tas ietvertu arī ierobežojumu publicēt bezmaksas reklāmas, jo arī tāda rīcība kropļo reklāmas tirgu,” paskaidroja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Plāns arī paredz veikt grozījumus normatīvajos aktos, precīzāk paskaidrojot, kādā veidā pašvaldības īsteno savu pienākumu informēt sabiedrību.

VIEDOKLIS

Kā iztērēt jūsu pusmiljonu sevis slavināšanai

Sanita Jemberga, Latvijas Žurnālistu 
asociācijas vadītāja: “Pirms pāris nedēļām Latvijas pašvaldības saņēma aicinājumu parakstīt pret Konkurences padomi vērstu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Parakstus vāca portāls, kas uzdodas par žurnālistiem, bet kam ar žurnālistiku nav nekāda sakara. Tas ir saistīts ar mazzināmu sabiedrisko attiecību kantori.

Pašvaldībām nekas nebija jādara, tikai jānosūta rindiņa, ka piekrīt zem sagatavotā teksta par to tiesībām izdot savas avīzes. “Komercizdevumos publicētā informācija nereti ir apšaubāma un subjektīva, iegūta no nedrošiem avotiem un dažkārt pat no baumām. Pašvaldības izdevumā publicētā informācija vienmēr ir patiesa, tieša un konkrēta – turklāt paša izdevēja sniegta,” pamatoja autori.

52 no 119 pašvaldību vadītājiem to arī izdarīja. Kāpēc ne, ja vienīgais ieguldījums ir smaidošs mēra foto un kaudze preses relīžu, slavējot pašiem sevi. Par iedzīvotāju naudu.

Mazās un vidējās pašvaldībās šādi izdevumi izmaksā ap 50 000 eiro gadā. Aptuveni rēķinot, tam aiziet vairāk nekā pusmiljons eiro gadā. Valstī, kurā hroniski trūkst naudas un kurā ir īsti mediji, kuriem hroniski trūkst naudas. Īpaši reģionos.

Sērga izdot pašvaldību laikrakstus, kas konkurē ar īstām vietējām avīzēm, ir radusies tādēļ, ka pašvaldību vadībai šķiet: prese nepietiekami atspoguļo viņu labos darbus un ir pārāk kritiska. Proti, tā neraksta to, ko gribas pašvaldības deputātiem, un tā, kā viņiem gribas. Pašvaldības nevarot citādi informēt iedzīvotājus par saistošajiem noteikumiem un sabiedriskajām apspriešanām, lai gan internetu un ziņojumu dēli populārākajās vietās neviens nav aizliedzis.

Žurnālistikas uzdevums nav būt patīkamai. Tās pienākums ir iedzīvotāju vārdā prasīt atbildību par lēmumiem, būt kritiskai pret tiem, uzdot nepatīkamus jautājumus. Un, jā, arī vēstīt par lietām, kas ļauj lepoties arī pašiem, taču ne tikai par tām.

Pašvaldību avīzes negodīgi konkurē ar vietējiem laikrakstiem it visā. Ir liecības par pašvaldībām, kur PR avīzes taisītāju algas ir divreiz lielākas nekā īstiem žurnālistiem vietējā avīzē. To tirāža un piegāde nav atkarīga no auditorijas intereses – kāpēc jāmaksā par kaut ko, ko pastkastē sasviež par velti? Pašvaldību darbinieki pietur informāciju, lai tā vispirms nonāktu tieši pie “savējiem”. Daudzi no šiem laikrakstiem arī publicē reklāmu un sludinājumus, atņemot jau tā niecīgās ienākumu iespējas reģionu laikrakstiem.

Konkurences padome ir vienīgā valsts ie­stāde, kas iestājusies pret šo praksi. Tā vadlīnijās pašvaldībām aicina neizdot savus laikrakstus ar reklāmām, jo iedzīvotāju nauda nav jātērē pakalpojumiem, kas tirgū jau ir pieejami.

Tikmēr par pašvaldībām atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards nāk klajā ar absurdiem apgalvojumiem, ka pašvaldības ar savām avīzēm nejaucoties tirgū, jo izdevumus, redz, dala bez maksas un tie peļņu negūst.

Kolēģi “Bauskas Dzīvē” precīzi aprēķinājuši, ka pašvaldības izdevums “Iecavas Ziņas” reklāmas laukumu pārdod 2,46 reizes lētāk nekā īsta avīze. “Iedzīvotāju informēšanai” tas stāsta par Iecavā ražotiem baseiniem, jaunu puķu veikalu un ceļojumu uz Ēģipti turpinājumos.

“Bauskas Dzīves” zaudējumi gadā tādēļ ir 11 731 eiro. Šo skaitli sapratīs katrs mazais un vidējais uzņēmējs reģionā. Tāpat kā viņš sapratīs situāciju, kurā šie laikraksti nonākuši. Vienā jaukā dienā jūsu veikalam, zāģētavai vai frizētavai blakus var atvērt pašvaldības uzņēmumu, kas darīs to pašu ko jūs, bet bez rūpēm par izdevumiem un peļņu. Cik ilgi jūs izturēsiet?

Taču avīze nav parasts uzņēmums. Tā palīdz uzraudzīt ievēlētos pārstāvjus un vēsta par svarīgākajām tendencēm. Ja Latgalē kādā dienā parādītos “zaļie cilvēciņi”, neviens pašvaldības izdevums jums par to nepavēstīs. Bet, šādi turpinot, citu vairs nebūs.

LA.lv