Foto: Shutterstock

Kūda pašvaldības pret Konkurences padomi 0

“Konkurences padome draud ierobežot Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju”, “Konkurences padome apliecina pilnīgu neizpratni par Latvijas novados notiekošo un neieklausās iedzīvotāju viedoklī vai arī tīši un kāda uzdevumā pārkāpj savas pilnvaras un rīkojas pretvalstiski”. Šādiem skaļiem paziņojumiem un biedinājumiem nācis klajā mazpazīstams interneta portāls “Bizness.lv” un dažas personas, kas sauc sevi par “neatkarīgiem žurnālistiem”. Atklātā vēstulē amatpersonām, politiķiem medijiem apgalvots, ka Konkurences padome (KP) gatavojas aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus, tāpēc esot jāizvērtē Konkurences padomes vadītājas atbilstība ieņemamajam amatam. “Neatkarīgie žurnālisti” uz to mēģina sakūdīt arī pašvaldību vadītājus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Notriektā tautumeita 10
Lasīt citas ziņas

Skaidri redzams, ka tā ir organizēta kampaņa pret KP. Pastāv versija, kā tā notiek saistībā ar citām nopietnākām Konkurences padomes darbībām, ne jau pašvaldību avīzīšu dēļ, kuru lieta tikai piekabināta kā “papildpierādījums”. Pašvaldību vadītāji arī uzķeras šādām kampaņām, jo vietējām varām savas avīzītes ir ļoti tuvas pie sirds. Kaut pašvaldības teic, ka ar domju izdevumiem tikai informē savus iedzīvotājus, tomēr bieži vien šie pašvaldību izdevumi ļoti līdzinās neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem – tajos ir ziņas, apraksti un intervijas, kas pasniegtas vietvarai izdevīgā veidā, faktiski – propaganda. Turklāt pašvaldības savos izdevumos ievieto arī komercreklāmas, kas kropļo mediju tirgu. Eksperti uzskata, ka pašvaldībai nebūtu jāveic mediju darbs, bet tikai jāinformē par konkrētām izmaiņām, piemēram, drukājot informatīvas lapas. Pret šīm nostādnēm tad arī notiek organizētā pretestība.

Pseidomedija pseidoparaksti

Portāla “Bizness.lv” pārstāvji sagatavojuši aicinājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kurā apšauba KP vadītājas Skaidrītes Ābramas kompetenci, un piedāvājuši šo vēstuli parakstīt pašvaldību vadītājiem. Parakstīšana gan izpaudusies savdabīgi – domju pārstāvjiem vienkārši jānosūta e-pastā atbilde, ka viņi piekrīt tajā paustajiem secinājumiem. “Ja Jūsu pašvaldības vadītājs piekrīt tur paustajai domai, tad vienkārši par to atbildiet uz e-pastu un uzskatīsim, ka viņš piekristu to parakstīt, kā arī viņa vārdu minēsim pie vēstules parakstītājiem, izsūtot šo vēstuli adresātiem un medijiem. Oficiālu parakstīšanu varam neorganizēt, lai taupītu laiku un pašvaldību resursus,” rakstīts šā Latvijas Nacionālā biznesa portāla (tā sevi dēvē portāla veidotāji) pavadvēstulē. Pēc tam ” Bizness.lv ” paziņojis, ka aicinājumam pievienojušās vairāk nekā 50 pašvaldības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sazinoties ar pašvaldību vadītājiem, aina gan izrādās nedaudz citāda. Parakstītāju vidū minēta, piemēram, Auces novada dome, bet tās vadītājs Gints Kaminskis apgalvo, ka nav parakstījis aicinājumu ekonomikas ministrei: “Jā, es uzskatu, ka pašvaldību izdevumi ir nepieciešami. Tie ir neatsverami sabiedrības informēšanai, un neredzu te nekā nosodāma. Taču es nevaru piekrist prasībai par Konkurences padomes vadītājas kompetences izvērtēšanu. Šādas lietas tik pārsteidzīgi nedara. Vispirms būtu jāizdiskutē ar attiecīgo amatpersonu vai iestādi, ko īsti tā centusies panākt. Vismaz es neesmu redzējis nekādu KP lēmumu par pašvaldību preses likvidēšanu.” Savukārt Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns gan esot atsaukušies vēstules aicinājumam. Taču tāpat kā Auces mērs viņi to atbalsta tikai daļā par pašvaldību preses aizstāvēšanu, bet apšauba nepieciešamību izvērtēt S. Ābramas atlaišanu.

Uzaicinājumu iesaistīties “Bizness.lv” kampaņā pret KP bija saņēmusi arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), bet izturējās pret to piesardzīgi. “Aicinājumā paustā prasība saglabāt pašvaldību izdevumus sakrīt ar mūsu nostāju, bet mums nebija skaidrs, kas šis ir par portālu, kas aiz tā stāv. Kaut kā šaubīgi tas viss izskatījās,” skaidroja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņš arī informēja, ka LPS valde pieņēmusi lēmumu veikt detalizētu aptauju un izpēti par reklāmu izvietošanas praksi un izmaksām pašvaldību informatīvajos izdevumos, kā arī sadarbībā ar pašvaldību speciālistu darba grupu izstrādāt “Labās prakses vadlīnijas pašvaldību izdevumu veidošanai”.

Kas ir “Bizness.lv”?

Pašvaldību piesardzība nav bez pamata. “Bizness.lv” par kvalitatīvu žurnālistikas produktu nebūtu saucams. Tā saturu lielākoties veido pārpublikācijas no citiem medijiem un preses relīzes. Mājaslapā kā izdevējs norādīta biedrība “Sabiedrisko procesu pētījumu centrs”. Saskaņā ar “firmas.lv” datubāzē pieejamo informāciju šīs organizācijas vienīgā amatpersona ir reklāmas un sabiedrisko attiecību uzņēmējs Alberts Jodis. Viņš dibinājis padsmit uzņēmumus, kas lielākoties nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām vai mēģina sevi pasniegt kā interneta medijus (gluži tāpat kā pašvaldību izdevumi imitē avīzes). Lai stiprinātu uzticamību, to nosaukumi un noformējums veidots pēc iespējas līdzīgāks jau eksistējošiem pazīstamiem medijiem, piemēram, pēc ziņu aģentūras BNS līdzības veidotā “aģentūra BNA” vai aģentūras LETA produkta “nozare.lv” līdzinieks “nozare.info”. Šie pseidomediji noder brīžos, kad nepieciešams izplatīt kādu īpašnieka vai viņa klientu viedokli. Te regulāri tiek tiražētas arī ziņas par Konkurences padomes “nelietībām”.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.