Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. maijs, 2014
Drukāt

Kukaiņi noēd ražu – graudkopji norūpējušies par sēklu kodnes aizliegumu
 (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Lauksaimnieki saistībā ar Eiropas Komisijas aizliegumu izmantot bišu bojāejā vainotos neonikotinoīdu grupas pesticīdus šajā gadā būtiski samazinājuši vasaras rapša platības. Taču izsalušie ziemāji piespieda platības pārsēt ar vasarājiem. Vairākiem saimniekiem, kas sēja nekodinātu rapšu sēklu, sējumi pavasara sausuma vai kukaiņu uzbrukuma dēļ bija jāpārsēj ar citu kultūru.

Tas noved pie tā, ka nākamajā gadā vasaras rapša platības varētu samazināties vēl vairāk, paredz saimnieki. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdzīgi kā Somijā, Igaunijā un Rumānijā pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju šā gada 4. un 14. aprīlī izsniedza vienreizējās atļaujas uz 120 dienām kodinātu vasaras sēklu sēšanai. VAAD direktore Kristīne Kjago teic, ka atļaujas piešķirtas vien veco sēklu krājumu izmantošanai. Ar tām pietiek vairāk nekā 10 000 hektāru sējumu apsēšanai.

Foto - Oskars BalodisFoto - Oskars Balodis

Attēlā redzamais krustziežu spradzis sausā laikā savus posta darbus rapšu laukos paveic ātri vien.

Nekodinātām sēklām – 
ķīmijas vēl vairāk


Jansone2_TS_7Saistībā ar pētījuma secinājumiem par neonikotinoīdu grupas pesticīdu saglabāšanos augos arī nektāra vākšanas laikā, Eiropas Komisija uz diviem gadiem līdz rūpīgākam stāvokļa izvērtējumam pērn aizliedza šīs ķimikāliju grupas vielu izmantošanu rapša sēklas kodināšanā. Līdz ar to, ja rapsis uzreiz pēc izdīgšanas nevar strauji attīstīties, tad to apēd kukaiņi, spradži. Kā daudzviet šā pavasara sausajā laikā. “Vidzemē visvairāk audzē vasaras rapsi. Pērn apstiprinātais aizliegums izmantot kodni visiem bija šoks. Nu jau esam to pārdzīvojuši. Rudenī daudzi saimnieki iesēja ziemas rapsi, kas kailsalā izsala. Šā gada sējai nekodināto vasaras rapša sēklu pārdevām 15 reizes mazāk nekā citus gadus. Vien divas tonnas, ar ko var apsēt līdz 500 hektāriem sējumu,” teic LPKS “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” (VAKS) agronome Zinta Jansone.

Sausuma dēļ aprīļa beigās spradzis vairākiem kooperatīva biedriem apēdis nekodināto rapsi aptuveni 90 ha platībā, atzīst Z. Jansone . “Ja rapši dīgšanas sākuma stadijā spēj labi attīstīties, tad ar papildu trīs četriem miglojumiem pret insekticīdiem kodnes trūkumu var aizvietot. Tomēr insekticīdi un miglošana maksā naudu, tiek arī darīts pāri dabai. Mans subjektīvs viedoklis – daba cieš pat vairāk nekā tad, kad pret kukaiņu uzbrukumu kodinātā sēkliņa ir ielikta zemē,” piebilst VAKS agronome.

VAKS biedri tic, ka pētnieki atradīs alternatīvu neonikotinoīdu grupas preparātu izmantošanai. Kamēr tās nav, saimnieki pielāgojas, vasaras rapša vietā sēj vairāk citas graudaugu kultūras, arī pupas. Naudas izteiksmē zaudējumu tikpat kā nebūšot tāpēc, ka kvieši Vid­zemē esot ienesīgāki. Z. Jansone paredz, ka zaudētāji būšot biškopji tāpēc, ka lielās vasaras rapša platības bija labas ganības nektāra vācējām.

Dažādas versijas


Latvijas Biškopju biedrības vadītājs Armands Krauze nepiekrīt viedoklim par medus vākuma samazinājumu saistībā ar vasaras rapša platību samazināšanos. “Rapšu medus ir īpašs ar to, ka tas ātri kristalizējas, ne visi biškopji prot ar to darboties. Tāpat bites ne visos rapša laukos vāca nektāru, ir rapša šķirnes, kas tām nepatīk. Ikvienam cilvēkam vajadzētu sekot līdzi EK pasūtītajiem pētījumiem tāpēc, ka, piemēram, pēdējie Zviedrijā veiktie pētījumi rāda, ka savvaļas ‘ŌSMIA BICORNIS’ bitei pēc saskares ar neonikotinoīdiem pilnībā zūd reprodukcijas spējas. Viena no neonikotinoīdu grupas vielām ietekmē arī cilvēka nervu sistēmu, kas arī bija komisijas aizlieguma iemesls. Ja vēlamies Latvijā ražot veselīgus produktus, tad vajag arī veselībai nekaitīgas izejvielas,” tā A. Krauze.

Oskars Balodis, agronoms, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītājs, piekrīt Z. Jansonei, ka šogad zemnieki labprātīgi vasaras rapsi nesēj, jo ir ļoti liels risks, ka kaitēklis– krustziežu spradzis – rapsi vienkārši nograuzīs. “Vairākās saimniecībās jau ir ilggadēja pieredze audzēt vasaras rapsi, lietojot ar insekticīdu nekodinātu sēklu. Lai panāktu labu ražu no šādi nekodinātas sēklas, saimniekiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un sējumi rūpīgi jāvēro, jāveic smidzināšana, spradzim parādoties. Aptuveni par 10% jāpalielina arī izsējas normas, rēķinoties, ja atsevišķi augi tiešām aiziet bojā.”

O. Balodis uzsver – šajā sezonā situāciju sarežģī fakts, ka ziemā lielās platībās gāja bojā ziemas rapsis un samērā daudzus laukus pārsēja ar vasaras rapsi. Tāpēc šogad vasaras rapša platības īpaši nesamazināsies. Viņš vērš uzmanību – ja Latvijā sāk audzēt mazāk rapšu (gan ziemas, gan vasaras), bet to vietā audzē graudaugus, tad graudaugu raža no viena hektāra, visticamāk, samazināsies, jo rapši ir lielisks priekšaugs un, audzējot pēc tā graudaugus, ražas pieaugums ir aptuveni 0,8 – 1,0 t/ha salīdzinājumā ar to, ja audzē graudus pēc graudiem.

Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors, teic, ka Eiropas Komisijas lēmums, visticamāk, bija saistīts ar smalki plānotu ģenētiski modificēto kultūru lobija rīcību. Tam izdevīgs ražas samazinājums nemodificētajām kultūrām, lai gūtu atļauju sākt graudkopībā un rapšu audzēšanā izmantot ģenētiski modificētus organismus. “Es Briselē vēl neesmu dzirdējis nevienu pārliecinošu argumentu nikotinoīdu grupas preparātu aizliegumam. It kā sēšanas laikā rodoties bitēm kaitīgie putekļi, tomēr kritiku tas neiztur. Mēs vēl patlaban neesam apjautuši Eiropas Komisijas lēmuma postošo ietekmi. Graudkopjiem no 2015. gada būs jāaudzē trīs kultūras, vasaras rapsi Vidzemē un Latgalē aizvietot nav īsti ar ko. Ja būtu attīstīta lopkopība, varētu sēt āboliņu, stiebrzāles, tomēr pienu un gaļu arī izdevīgi nevar pārdot. Ar pupām lielas rapša platības aizvietot nevarēs tāpēc, ka kritīs cena.”

rapsis_tab

 

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Tieši tā ! Vai zināt kam domāta dārgā bioloģiskā pārtika ? Graudaudzētāju ģimenēm, kuri lieto apšaubāma nekaitīguma pesticīdus, lai nopelnītu daudz naudas !
    Zemnieku Saeimas vadone Maira Dzelzskalēja reiz privātā sarunā pateica: Pēc 17.00 es esmu Maira, kura pērk bioloģiski audzētu pārtiku, bet darba laikā es esmu ZS darbiniece, kura cīnās par intensīvo lauksaimniecību (tai skaitā pesticīdu lietošanu).

  2. Šogad “iekrituši” zemnieki, kuri līdz šim centušies izspiest maksimumu. Resp. jaunas, Latvijas klimatam ne pārāk piemērotas kviešu šķirnes, kuras 5 gadus dos vairāk, kā vecās, bet šādu ziemu netur: liela peļņa – liels risks.
    Runājot par ķīmijām uz lauka – saprotu, ka intensīvajā lauksaimniecībā pilnībā bez tām nevar iztikt, bet visam jābūt saprāta robežās. Kritērijs jau ir pats zemnieks – vai viņš labprāt ēd ko pats ražojis ???
    Man ir pazīstams kāds gaļas kombinātu apgādātājs ar pārtikas apstrādes vielām un uzminiet ko viņš ēd pats ?? Zemnieciņa mājas cūku, kurai savu produkciju klāt nelaiž…
    Varam darīt vienkārši – uztaisam degustāciju ar neonikotinoīdiem un lai audzētāji nāk degustēt – tad jau redzēs vai smaidīdami ēdīs 🙂

  3. Lai sēj griķus!

  4. Krauzes kungs saka: “Tāpat bites ne visos rapša laukos vāca nektāru, ir rapša šķirnes, kas tām nepatīk”… Tad varbūt arī bites nemaz nesaskaras ar neonikotinoīdu grupas vielām???

    • Atkarībā no šķirnes, no laika apstākļiem, no augsnes un gaisa mitruma, temperatūras un vēja nektārs izdalās vairāk, mazāk vai nemaz. No nektāra izdalīšanās intensitātes ir atkarīgs vai bites lido uz rapša ziediem un vāc nektāru vai izvēlas kādus citus augus, kas medo labāk tajā laikā. Ja bites nelido uz rapsi, tad protams,ka viņas nesaskaras ar neonikotinoīdiem.
      Jāatzīmē, ka runa nav tikai par bitēm. Latvijas un ES likumdošana runā par – dabīgajiem apputeksnētājiem tai skaitā bitēm. Bites šajā sarakstā ir pēdējās. Ja bites nelido un nevāc nektāru, tas nenozīmē, ka kaitējums netiek nodarīts dabīgajiem apputeksnētājiem, kas ir daudz jūtīgāki kā medus bites un vāc nektāru no rapša laikā, kad medus bites nevāc..
      Pēdējie pētījumi arī liecina, ka neonikotinoīdi ir kaitīgi cilvēka veselībai, jo ietekmē mūsu nervu sistēmu. Mums ražotājiem ir izvēle – saimniekot videi draudzīgi un ilgtspējīgi vai arī skatītes uz šī brīža labumu un nedomāt par rītdienu lietojot dabai un cilvēka veselībai kaitīgus augu aizsardzības līdzekļus.

  5. varbūt āķis ir citur – lielās ķīmiskās saimniecības nav fleksiblas, tām ir milzīgi dārga tehnika divu vai trīs kultūru audzēšanai, ne tā kā mazajam bioloģiskajām.

  6. Tas nu gan ir sviests, ka biškopji zaudēs, ja nedabūs vasaras rapša medu. Nezaudēs, jau gadiem ie zināms, ka vasaras rapsī daudz bišu iet bojā un nekāda dižā medus raža nesanāk. Ar ziemas rapsi sutuācija ir labāka.

  7. pupām kritīšot cena, it kā Latvijā augkopības produkcijai jau sen nebūtu pasaules cenas! un pupas ir pieprasītas pasaulē.
    kaitē kaut kadām bitēm? – nū, jāāa, diezgan slikti…, kaitē cilvēkam? – nē, nu tas jau vispār nieks!
    par griķiem kā medusaugu ar’ nekas nav dzirdēts, vai ne?

Draugiem Facebook Twitter Google+