Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Shutterstock

Kukaiņu izzušana būtu drauds videi un cilvēcei 0

Komentē – Uģis Piterāns, entomologs.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Novembra aizvadītajās nedēļās divas Vācijas vides aizsardzības institūcijas, Federālā dabas aizsardzības aģentūra un Krēfeldes Entomoloģijas biedrība, publicēja detalizētu pētījumu par lopkopības industrijas ietekmi uz kukaiņu populāciju.

Situācija nav iepriecinoša – entomoloģijas biedrība jau 2017. gadā konstatēja, ka lidojošo kukaiņu kopējā masa samazinājusies par vairāk nekā 75% pēdējo triju gadu desmitu laikā. Īpaši tas attiecas uz savvaļas bitēm, skudrām, lapsenēm, mušām, vabolēm un tauriņiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Uzskata, ka pie vainas ir intensīva lauksaimniecība, kā arī pesticīdu lietošana.

Entomologs Uģis Piterāns komentē, vai Latvijā iespējams līdzīgs scenārijs: “Šāda tipa pētījumi ir ļoti sarežģīti, tāpēc to ir ļoti maz. Uzskatu, ka Vācijā veiktais pētījums šajā sfērā ir labākais un precīzākais. Tomēr es neieteiktu koncentrēties uz tiem 75%, jo šis skaitlis varētu būt ļoti aptuvens. Taču uzsvērt kukaiņu daudzuma sarukšanu noteikti var. Tas, ka rapšu laukā dzīvo mazāk dažādu kukaiņu nekā skaistā, puķēm bagātā pļavā, domājams, ir skaidrs jebkuram. Un, jo vairāk ir rapšu lauku, bet mazāk dažādu pļavu un citu zālāju, jo mazāka kukaiņu daudzveidība dabā.”

“Arī Latvijā tā tiešām ir problēma, jo dabisku zālāju apjoms aizvien sarūk. Pesticīdu ietekme uz kukaiņiem noteikti ir – it īpaši vietās, kur dominē intensīvā lauksaimniecība, piemēram, Zemgalē. Taču tas diemžēl ir sajūtu līmenī, jo Latvijā nav konkrētu pētījumu, kuri tiešām pierādītu, ka kukaiņu mazāk kādā apkārtnē ir tāpēc, ka tur laukus miglo ar kādu ķīmiju,” turpina stāstīt Piterāns.

Kukaiņiem, jo īpaši augu apputeksnētājiem ir liela loma ekosistēmā. Eksperts uzskata: “To izzušana var būt katastrofāla. Vai līdz tam tiešām nonāksim – nemāku spriest. Tas tāds filozofisks jautājums, jo pastāv aizdomas, ka mēs kā cilvēce jau mazliet esam pārkāpuši robežu, kad atpakaļceļa vairs nav. Es personīgi neesmu šajā jomā īpaši optimistisks un neredzu, ka tuvāko 50 – 100 gadu laikā cilvēce varētu attapties un sākt rūpēties par vidi un dabas vērtībām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.