Ekonomika
Bizness

Kukulī maksāti 6,5% no darījuma summas 16

Foto – Shutterstock

Valsts amatpersonu kukuļošana, cigarešu, alkoholisko dzērienu un degvielas nelegāla ievešana ir galvenie iemesli, kas Latvijā aizkavē ēnu ekonomikas straujāku samazināšanos.

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas pētījums par ēnu ekonomiku liecina, ka vidēji 6,5% no darījuma apjoma uzņēmējs spiests samaksāt amatpersonām, no kurām atkarīga atļauja kāda biznesa projekta īstenošanai. Gandrīz tikpat liels ir maksājums (vidēji 3,9%) kukulī, lai tiktu pie izdevīga valsts pasūtījuma. No neoficiāliem avotiem zināms, ka, lai “ātrāk nokārtotu lietas”, atsevišķu valsts pārvaldes amatpersonu likme ir pat vēl augstāka – 10 līdz 20% no darījuma apjoma vai līguma summas. Cits pētījums apliecina, ka 16% no aptaujātajiem uzņēmējiem ir saskārušies ar korupciju tiesvedībā.

Korupciju rada birokrātija

“Korupciju rada pārliekā birokrātija valsts pārvaldes iestādēs,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “vēlme kādam samaksāt vienmēr rodas tad, kad uzņēmējs skaidri redz, ka atļaujas saņemšana kāda projekta īstenošanai aizņems daudz laika. Visiem labi zināms, kādi birokrātijas gaņģi jāizstaigā, lai, piemēram, Rīgā sāktu būvniecību. Turpretī Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD) ar automašīnu reģistrēšanu saistītās procedūras ir sakārtotas tik prasmīgi, ka nevienam pat neienāk prātā kaut ko maksāt.”

Akcīzes celšana veicinās kontrabandu

Pēc vairāku Eiropas valstu pētnieku atzinuma, Latvijā ir vislielākais kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms Eiropas Savienībā. Pagājušajā gadā Latvijā 22,6% no kopīgā patēriņa veidoja kontrabandas un viltotās cigaretes, tādējādi gandrīz katra ceturtā Latvijas iedzīvotāja izsmēķētā cigarete bija ievesta nelegāli vai viltota, apejot akcīzes nodokli.

Vairāk nekā 95% kontrabandas cigarešu tiek ievestas no Baltkrievijas un Krievijas, kur tās ir aptuveni desmit reižu lētākas nekā Latvijā. Populārākie kontrabandas cigarešu zīmoli ir “Premier”, “NZ”, “Winston”, “Bayron” un “Fest”.

Jānis Endziņš spriež, ka uz akcīzes nodokļa rēķina ceļoties cigarešu vai alkoholisko dzērienu cenām, nesmēķēs un nedzers mazāk, drīzāk pieaugs šo nelegāli ievesto preču apmēri. Tāpēc, viņaprāt, diezin vai pats labākais ceļš nodokļu ieņēmumu palielināšanai vienmēr būtu akcīzes nodokļa celšana.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pastiprinot muitas robežkontroli, salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš valstī gan mazliet samazinājies. Tāpat izdevies samazināt arī nelikumīgi ievestā vai nelikumīgi saražotā alkohola patēriņu.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2011. gadā tas bija 15,6%, turpretī 2015. gadā – 10,2%. 2011. gadā Latvijā no pārdotā un izdzertā alkoholisko dzērienu apjoma (5 miljoni litru) aptuveni trešdaļa (32%) bija nelikumīgi ievestā vai viltotā, kas nodokļu ieņēmumos radīja iztrūkumu aptuveni 54 miljonu eiro apmērā.

VID atklāj, ka tikpat liela problēma ir arī narkotisko vielu ievešana, izmantojot pārrobežu pasta sūtījumus.

Aplokšņu algas un neapmierinātība

Pievēršoties citiem ēnu ekonomikas izplatības cēloņiem, pētnieks Arnis Sauka atzīst, ka lielākie joprojām ir algu maksāšana aploksnēs, peļņas slēpšana, viltojot dokumentus, kā arī darbinieku skaita neuzrādīšana. Starp citiem ēnu ekonomiku veicinošiem cēloņiem viņš min arī neapmierinātību ar valstī ieviesto nodokļu politiku, kuru pauž vairāk nekā 75% aptaujāto nodokļu maksātāju.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš spriež, ka izvairīšanos no nodokļu maksāšanas veicina nodokļu naudas nesaimniecisks izlietojums valsts pārvaldes iestādēs, kā arī pārāk biežās izmaiņas nodokļu maksāšanas kārtībā. Viņaprāt, diezin vai uzņēmēju noskaņojumu uzlabos nākamgad paredzētais elektrības cenu pieaugums, paaugstinoties obligātās iepirkumu komponentes (OIK) daļai elektrības rēķinā.

Salīdzinājumā ar finanšu krīzes gadiem, kad ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedza 38% no iekšzemes kopprodukta (IKP,) pašlaik tas gan ir sarucis gandrīz uz pusi – 20 līdz 23% no IKP. Tā nešaubīgi ir laba zīme,” atzīst Arnis Sauka, Latvijā redzamākais ēnu ekonomikas pētnieks, “tomēr par to vēl pāragri priecāties, jo tās īpatsvars joprojām ir liels. Ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmes pazīmes, ēnu ekonomikai vajadzētu sarukt straujākā tempā. Bet tā samazinās pārāk lēni – caurmērā tikai par 1% gadā.”

Kā zināms, Finanšu ministrija (FM) atvēzējusies ambiciozam plānam līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – ierobežot ēnu ekonomiku valstī, samazinot to līdz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējam apmēram. Šo plānu īstenojot, tā cer ievērojami palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Arnis Sauka un Jānis Endziņš atzīst, ka esot labi, ja vispār ir šāds plāns. Tai laikā, kad valdībai vispār nebija nekāda plāna un kad nekāda rīcība nesekoja, ēnu ekonomikas īpatsvars valstī palielinājās.

Ar Rīgas Ekonomikas augstskolā veikto jaunāko ēnu ekonomikas pētījumu un tajā paustajām atziņām šodien tiks iepazīstinātas valsts amatpersonas FM rīkotajā Latvijas nodokļu maksātāju forumā, kurā piedalīsies Latvijas lielākie nodokļu maksātāji un nozaru asociācijas, valdības pārstāvji, valdības sociālie un sadarbības partneri, Latvijas Bankas eksperti.

LA.lv