Foto – LETA

Kukurūza un Ķīļa digitalizācija 0

Politiķu nelaime ir tā, ka mēs visi vēlamies paradīzi šodien un tagad. Tāpēc reti kurš politiķis var atturēties no kārdinājuma mums to solīt. Hruščovs bija pārliecināts, ka ceļš uz komunismu ved caur kukurūzu.

Reklāma
Reklāma

 

Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Kaut kas līdzīgs sāk veidoties ar R. Ķīļa plāniem skolu digitalizācijā, īpaši jau ar solījumiem digitalizēt darba burtnīcas. Ko tas praktiski nozīmē? To, ka darba burtnīcu drukāšana pārcelsies no tipogrāfijām uz skolām.

Ko vajadzēs skolām? Iepirkt dārgas un jaudīgas drukāšanas un kopēšanas iekārtas, iepirkt vairumā papīru un tonerus. Lielākajām skolām vajadzēs arī algot īpašu drukātāju kopētāju, citādi skolotājiem būs jāpavada liela daļa darba dienas, sagatavojot materiālus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā skolām naudas trūkst, tā būs jāievāc no vecākiem un summas būs lielākas, nekā pērkot darba burtnīcas (vienas izdrukas vai kopijas lapas cena ir 3 – 5 santīmi, darba burtnīcās ir ap 5 – 100 lappusēm; krāsainās kopijas maksā vēl dārgāk).

 

Izdevējiem un tipogrāfijām savukārt būs jāatlaiž darbinieki un jāpalielina bezdarbs. Grūti saskatīt, kur tur ir ekonomisks ieguvums. Izdevniecības var ielikt materiālus diskos. Bet, lai autoriem būtu izdevīgi strādāt, Latvijas apstākļos disks būtu jāpārdod vismaz par 200 – 500 latiem (jo to, cik kopiju no diska mācību iestādes izgatavos, nav iespējams kontrolēt).

 

Eiropas naudu šādiem projektiem var pielaulāt tikai īslaicīgi. Tā kā Latvijas valstij tāpat jāatrod līdzfinansējums, bet datortehnika ir dārga, izdevumi būs lielāki nekā šodien. Nākotnē tie tikai augs, jo, lai sekotu laikam, tehnika būs jāpērk arvien dārgāka.

Jā, digitālās grāmatas ir grāmatniecības nākotne un digitālām grāmatām ir daudz priekšrocību, bet pagaidām šādas grāmatas plašai lietošanai vēl ir pārāk dārgas, jo dārga ir pati tehnika un progammatūra, kas vajadzīga to izgatavošanai un izmantošanai. Tāpēc arī lielās datorfirmas izmisīgi sūta savus aģentus pa visu pasauli un meklē atbalstu.

R. Ķīļa kungs pieder pie paaudzes, kurai puse smadzeņu ir galvā, bet otra – datorā. Iespējams, ka jau vairākus gadus viņš nav redzējis algu, kas nav jāraksta ar trim nullēm. Tāpēc ir dabiski, ka viņam ir grūti novērtēt reālo situāciju. Ministram ir arī labas ieceres, bet tās var noslīkt “kukurūzas” projektos.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.