Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. marts, 2014
Drukāt

Kūlas dedzināšanas dēļ svilst šķūņi, meldri un meža jaunaudzes

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aizvadītajā diennaktī dzēsis 134 ugunsgrēkus, tajā skaitā 100 kūlas ugunsgrēkus. Sausās zāles dedzināšanas dēļ liesmas postījušas arī šķūņus, meldrus un meža jaunaudzes, liecina VUGD apkopotā informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Rēzeknes novada Sakstagala pagastā un Viļānu novada Viļānu pagastā – tur sausā zāle degusi 30 hektāru platībā. 15 hektāru platībā kūla degusi Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Alūksnes novada Liepnas pagastā.

Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā un Ludzas novada Nirzas pagastā pērnā zāle degusi 10 hektāru platībā, bet Skrundas novada Skrundas pagastā, Kandavas novada Cēres pagastā, Olainē Rūpnīcu ielā kūla degusi astoņu hektāru platībā.

Septiņu hektāru lielā platībā sausā zāle degusi Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un arī Gulbenes novada Daukstu pagastā. Savukārt piecu hektāru platībā sausā zāle degusi vairākās vietās – Daugavpilī Jelgavas ielā, Rēzeknē Bērzgales pagastā, Engures novada Smārdes pagastā, Babītes novada Salas pagastā, Rēzeknes novada Maltas pagastā un Ludzas novada Isnaudas pagastā.

Bolderājā Buļļupē trešdien deguši meldri sešu hektāru platībā.

Sedā, Celtnieku ielā, iespējams, tieši kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis 15 kvadrātmetru platībā. Sausā zāle šajā vietā dega 300 kvadrātmetru platībā. Daugavpilī, Cēsu ielā, kūla dega 100 kvadrātmetru platībā un aizdegās arī šķūnis divu kvadrātmetru platībā.

Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Kocēnu novada Kocēnu pagastā dega bērzu jaunaudze 1,6 hektāru platībā. Iecavas novada Rubeņos dega sausā zāle un jaunaudze 5000 kvadrātmetru platībā.

Vēl Krustpils novada Vīpes pagastā kūla un jaunaudze dega četru hektāru platībā, bet Baltinavas novada Baltinavas pagastā dega jaunaudze viena hektāra un kūla – deviņu hektāru platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību.

VUGD atzīmē, ka kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

“Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi,” atzīmē VUGD.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums, brīdina dienestā.

VUGD arī atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 280 līdz 700 eiro. Savukārt par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildi un zāles nepļaušanu fiziskajām personām var uzlikt no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro lielu naudas sodu.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+