Foto-LETA

Kūlas dedzinātājam jāšķiras no zārka naudas 5

“Vainīgais jāpieķer pie rokas un vietā, kur kūlai pielaista uguns,” neiespējamo misiju, kādā Valsts policijai (VP) jācenšas noķert pērnās zāles dedzinātājus, skaidro VP pārstāve Sigita Pildava. Viņa teic, ka lielākā daļa dedzinātāju pielaiž uguni un dodas prom, noķeršanu padarot neiespējamu. Tikai daži atvieglo policijas darbu, dedzināšanu pieskatot.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Viens no šogad sodītajiem par pērnās zāles dedzināšanu ir arī Skultes novada iedzīvotājs Jānis Briedis. Viņš “Latvijas Avīzei” sūdzējās, ka VP nepamatoti uzrakstījusi protokolu. Policijai kungs savu vainu neatzīst, jo savā nodarījumā neko kaitniecisku nesaskatot. “Skāde nav liela – viena grāvmala ceļa malā. Izdega divu metru strīpiņa 100 metru garumā. Stāvēju ar grābekli rokā un pieskatīju degšanu – vienā minūtē uguns pārvietojās apmēram par vienu metru. Piebrauca policisti un man izrakstīja protokolu, kaut neredzēja brīdi, kurā es zāli būtu aizdedzinājis. Pusstundu ar viņiem izklaigājos, un uguns jau bija apdzisusi. Mani izsauca uz administratīvo komisiju, pārbaudīja papīrus un 11. aprīlī piesprieda sodu – jāmaksā 280 eiro. Nācās šķirties no zārka naudas,” atminas Skultes novada iedzīvotājs, kurš uguni pielaidis pašvaldības zemei. “Riņķī apkārt jau gadiem neviens neapkopj zemes gabalus – visi dedzina kūlu,” norādīja J. Briedis. Uz ieteikumu nākamreiz par nesakoptu teritoriju ziņot policijai, viņš atcirta, ka neviens par šādām teritorijām neliekas ne zinis: “Nezvanīšu nevienam! Kāpēc man jādara darbs viņu vietā? Lai paši braukā apkārt un liek sodus.”

Kā izrādās, šī nav pirmā reize, kad J. Briedis dedzinājis pērno zāli, tomēr šī ir pirmā reize, kad viņš saņēmis sodu. “Dažreiz sanācis aizdedzināt kūlu, bet mazus gabaliņus – es tur nesaskatu neko sliktu, jau bērnībā dedzināju, ganos ejot,” atminas kūlas dedzināšanas atbalstītājs. J. Briedi policija pieķēra 12. martā, un viņš uzskata, ka tobrīd neviens putns, kas varētu ciest uguns dēļ, vēl nebija atlidojis. Uz aizrādījumu, ka putni nav vienīgā dzīvā radība, kas varētu ciest no uguns, pensionārs atbildēja, ka nav manījis nevienu dzīvnieku, vien kādu vardi, kuru paglābis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pērn kūlas dedzinātājiem piespriesti naudas sodi kopumā 8420 eiro apmērā, bet nomaksāta ir vien ceturtā daļa – 2220 eiro. Kā pastāstīja administratīvo pārkāpumu un meklējamo personu uzskaites nodaļas vadītāja Margita Kukjāne, naudas sods personai jāsamaksā 30 dienu laikā. “Ja vainīgais nemaksā, tad ie­stāde, kuras lietvedībā ir attiecīgā lieta, to sūta piespiedu izpildei un notiek piedziņas process. Piedziņas process ir dažāds, bet ne agresīvs – citam ir īpašums, no kura sodu var piedzīt vienkārši, citam pietiek aizsūtīt parādu piedziņas vēstuli, bet gadās arī cietāki rieksti,” sacīja M. Kukjāne. Noilgums iestājas pēc pieciem gadiem, bet soda nemaksātājiem jārēķinās, ka summa pieaug – sodam jāpieskaita vēl valsts izdevumi, kas veidojas parādu piedziņas rezultātā.

UZZIŅA

* Šogad par kūlas dedzināšanu sastādīti 25 administratīvā pārkāpuma protokoli. Lēmumi lielākajā daļā lietu vēl nav pieņemti, tāpēc piespriestās soda naudas apmēri vēl nav zināmi.

* 2015. gadā par kūlas dedzināšanu sastādīti 59 protokoli, naudas sods piemērots 34 cilvēkiem: 300 eiro sods – 2 dedzinātājiem; 290 eiro – 1; 280 eiro – 26; 140 eiro – 1; 30 eiro – 3; 20 eiro – 1.

* Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta 4. daļa (Par kūlas dedzināšanu) paredz naudas sodu no 280 līdz 700 eiro.

Avots: Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs