Mobilā versija
+7.3°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
28. marts, 2017
Drukāt

Kulda: trenerus vairs nedala demokrātos un tirānos, taču Hārtlijam ir savs stils

foto: Juris Kalniņšfoto: Juris Kalniņš

Bobam Hārtlijam ir sava pieeja un darba stils, ar kuru viņš ir sasniedzis lielus panākumus, tāpēc cerams, ka līdzīgi būs arī Latvijas izlasē, atklājis pieredzējušais valstsvienības aizsargs Artūrs Kulda.

Latvijas izlase turpina treniņus pirms maijā gaidāmā pasaules čempionāta, šīs nedēļas beigās aizvadot pirmās divas pārbaudes spēles, “Arēnā Rīga” uzņemot Krievijas olimpisko izlasi.

“Līdz šim treniņi nav bijuši no vieglajiem. Iepriekšējā nedēļā daudz strādājām pie vairākuma un mazākuma, bija smagi, tāpēc labi, ka pēc katras darba nedēļas ir divas brīvdienas, lai varētu atpūsties un sagatavoties nākamajam nedēļas darbam,” atzina Kulda, kurš izlases kandidātiem pievienojās sākot no otrās nedēļas.

Kulda, kurš otro sezonu pavadīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā Helsinku “Jokerit”, iepriekšējos divos pasaules čempionātos veselības problēmu dēļ nespēlēja, taču tagad ir gatavs palīdzēt komandai.
Šosezon man “lipa” klāt vairākas nelielas un arī ne tik nelielas traumas, taču tagad jūtos normāli un ceru, ka kļūs vēl labāk un nekas netraucēs spēlēt,” norādīja aizsargs, kurš septembrī piedalījās arī olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Rīgā, kur Latvija kāroto ceļazīmi uz Phjončhanu neieguva.

Viņam šī ir pirmā saskare ar Hārtliju, kuru viņš raksturoja kā treneri ar savu pieeju un darba stilu. “Tagad trenerus vairs īsti nedala demokrātos un tirānos, taču Hārtlijam noteikti ir sava pieeja un savs stils. Viņš ir pieredzējis speciālists, jo praktiski visās līgās, kur strādājis, ir uzvarējis. Cerams, ka viņa skatījums un pieeja hokejam dos labumu arī mums, ļaujot to parādīt pasaules čempionātā,” atzina Kulda.

Hārtlija lielākais sasniegums karjerā ir 2001.gadā ar Kolorādo “Avalanche” komandu izcīnītais Stenlija kauss.
Katras nedēļas pēdējā treniņā, piektdienā, izlases kandidātiem beigās jāskrien tā dēvētās “līnijas”, jeb atspole, kas ir fiziski smags vingrinājums, pēc kura reti kura spēlētāja sejā ir smaids.
“Šīs līnijas skriet ir ļoti smagi. Pēdējo reizi ko tādu darīju ļoti, ļoti sen. “Jokerit” komandā treniņu process bija veidots tā, ka nav jēgas ko tādu darīt. Šādus “kalnus” pēdējo reizi šķiet skrēju Ziemeļamerikā, kad pirms sezonas trenējos Atlantas “Thrashers” komandā. Amerikā šādas lietas parasti izmanto pirms sezonas treniņnometnē. To labi atceros, jo arī tad bija ļoti grūti. Redz, tagad sanāca vēlreiz ko tādu darīt,” iespaidos dalījās aizsargs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+