Kuldīgā atklās Beļģijas kara laika pastkaršu izstādi 0
Ceturtdien, 12. februārī, plkst. 14 Kuldīgas novada muzejā atklās beļģu pastkaršu izstādi “Postwar”, portālam LA.lv pastāstīja muzeja mārketinga speciāliste Krista Jansone.
Izstāde ir Beļģijas Karalistes vēstniecības veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei. Tās atklāšanā viesosies Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnauts ar kundzi un vēstniecības pārstāvjiem. Izstādē iekļautas vēstnieka ģimenes glabātā vectēva Luī Arnautsa-Loksa un viņa dēla Morisa pastkaršu kolekcija. Kolekcijā ietilpst vairāk kā 500 pastkaršu oriģinālu, bet izstādē būs aplūkojamas 150. Tās tematiski aptver laika posmu no 1914. līdz 1920. gadam.
Laikmetā pirms elektroniskajiem medijiem pastkartes bija universāls saziņas līdzeklis. Tās tika ražotas, lai paustu visdažādākos cilvēku viedokļus un nolūkus, tamdēļ ir pieņemts uzskatīt, ka pastkarte pati par sevi ir “pasta sūtījums ar vēstījumu”, ko nereti papildina sūtītāja rakstīts teksts.
“Kara laikā pastkartes atklāja cilvēku pārliecību, motivāciju un emociju esenci. Kopā ar izstādes dizaina autori Ievu Skuju esam izveidojušas tematiski aktuālu izstādi, kas piedāvā unikālu iespēju saņemt simtgadīgu vēstījumu pa laika pastu un atklāt pagātni, ka joprojām rezonē mūsdienu beļģu un eiropiešu dzīvēs,” – stāsta izstādes kuratore Elīna Kalniņa.
Izstādi “Postwar” rīko Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā, tā būs apskatāma līdz 16.martam.
Pastkartēs atspoguļotais beļģu stāsts ir tikpat skaudrs kā citi Pirmā pasaules kara stāsti, tomēr Beļģijas kara pieredze ir īpaša: nežēlīga okupācija, kuru raksturoja gan plaši materiālo un kultūras vērtību postījumi, gan civiliedzīvotāju masveida slepkavības, gan piespiedu darbs un deportācijas; milzīgs bezdarbs un nemitīgs bads; militārā un humānā palīdzība no ārvalstīm; pretošanās kustība un kolaboracionisms, norāda Jansone.
