Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. jūnijs, 2015
Drukāt

Kuldīgā notiks arhitektūras un ainavas fotogrāfijas dienas

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Īsi pirms Jāņiem, 21. jūnijā Kuldīgas Mākslas namā pirmo reizi notiks Kuldīgas arhitektūras un ainavas fotogrāfijas dienas, portālu LA.lv informēja Baltijas arhitektūras centrs.

Atklāšanas programmā – fotogrāfa un mediju mākslinieka Den Marino (īstais vārds – Deniss Porvatkins, 1978) izstādes “Arhitektūra un telpas: Tibeta – Ņujorka – Kuldīga” atklāšana un mākslinieka priekšlasījums, kurā viņš iepazīstinās ar sava darba principiem un pieredzi, kā arī ar mākslas fotogrāfijas tendencēm Latvijā, Krievijā un ASV.

Den Marino dzimis Kazahstānā, bet lielāko dzīves daļu pavadījis industriālajā Jekaterinburgā. Viņa vecāki bijuši militāro objektu būvnieki un strādājuši lielizmēra industriālajās celtnēs. Iespējams, tādēļ Den Marino savos darbos, kas balansē uz robeža starp fotogrāfiju un instalāciju, pievēršas elementiem, kas ietver industriālo arhitektūru, taču nav vienādojami ar to.

Kuldīgā izstādīto darbu kolekcijas pamatā sērija “BeTwin: New York and Tibet”. Den Marino jau iepriekš viesojies Kuldīgā un pilsētu raksturojis ļoti atzinīgi, norādot uz tajā jūtamo vēstures un dabas klātbūtni, sakārtoto vidi, un uzsvēris, ka viņam ļoti svarīgi uztvert katras noteiktas vietas ģeometriju: “Kuldīgas ģeometrija slēpjas pirmkārt bagātīgajā tekstūru klāstā, kuru citur grūti atrast. Kārniņi, koks, aprūsējis metāls – pilsētas pamatfaktūras, kurās neuzmācīgi un nenovēršami iejaucas daba, bez aicinājuma ietērpjot mājas sūnās un vīteņaugos. Atšķirībā no vertikālās, virišķīgās Rīgas, Kuldīgai ir ļoti plūstošas līnijas, viņa savā iekšējā kontekstā, noapaļotībā, mājīgumā un neatdalāmībā no dabas – vairāk ir sieviete.”

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (1)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+