Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. maijs, 2014
Drukāt

Andrejs Žagars: Kultūra ir valsts drošības jautājums (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saruna ar ilggadējo Latvijas Nacionālās operas direktoru, režisoru, partijas “Latvijas attīstībai” biedru Andreju Žagaru.

‒ Zināmai sabiedrības daļai pirmizrāde Operā arvien būs notikums. 30. maijā priekškaru vērs Dž. Verdi opera “Trubadūrs”, kas bija ieplānota vēl jūsu kā Operas vadītāja laikā. Kāds ir jūsu kā režisora stāsta norises redzējums laikā un telpā?


A. Žagars: ‒ No repertuāra politikas viedokļa vajadzēja jaunu Verdi operu. Protams, varējām stāstīt oriģinālo viduslaiku stāstu par diviem karojošiem spēkiem pilsoņu karā kaut kur Spānijā. Bet, tā kā man vienmēr gribējies, lai cilvēku emocionālā uztvere darbotos ar konkrēta vēsturiskā konteksta, vietas un laika piesaisti, manas režisora koncepcijas pamatā ir operas darbības pārcēlums uz Pirmo pasaules karu, uz 1919. gada notikumiem Latvijā. Kad landesvērā dienējošie latvieši sāka apjaust vācu karaspēka patiesos nodomus šeit, Latvijā, viņi atdalījās, taču, kā atradām vēsturiskās bildēs – mugurā palika tās pašas vācu formas, vien vācu zīmīti ķiverē nomainīja ar Latvijas karodziņu. Esmu respektējis autora norādes, ka abi vīriešu kārtas mīlētāji ir augsta ranga militārpersonas, un, tā kā arī Latvijā dzīvoja daudz vācu augstmaņu, tāds ir viens no galvenajiem uzveduma varoņiem grāfs di Luna. Ļoti bieži augstdzimušas sievietes karā nokļuva kā žēlsirdīgās māsas hospitāļos. Tur arī sākas mūsu Leonoras mīlas stāsts ar latviešu izcelsmes vācu landesvērā dienējošo Manriko.

‒ “Trubadūra” pirmizrāde ievērojama arī kā Jāņa Liepiņa debija pie diriģenta pults. Viens no laimīgajiem gadījumiem, kad talantu izdevies laikus ieraudzīt tepat. Vai situācija, kad par mūsu nodokļu maksātāju naudu skoloti solisti, izcilības būtībā dzied svešai publikai, vērtējama vienīgi ar plusa zīmi? 


‒ Ievērojot Eiropas muzikālā darba tirgus normas un kārtību, mēs nevaram atšķirties, mēģinot iegrožot dziedātāja absolūti brīvu izvēli saistīt savu karjeru ar to vai citu Eiropas opernamu. Starptautiski konkurētspējīgos ātri vien pamana pasaulē pazīstamas aģentūras. Manas kadru politikas pamatā vienmēr bijusi jaunu talantu meklēšana, laikus dodot iespēju viņiem sākt veidot savu karjeru, vispirms nodrošinot ar papildu izglītību kā ārzemēs, tā arī mūsu opernamā.

‒ Kādi Latvijas sasniegumi kultūrā vēl, jūsuprāt, ir lepošanās vērti?


‒ Visi mani ārzemju draugi un sadarbības partneri, lai tie būtu holandieši, vācieši vai franči, kas pēkšņi iebrauc Latvijā Dziesmu svētku vasarā, ir pārsteigti – kā mūsdienās var motivēt tūkstošiem jauniešus piecus gadus gatavoties braucienam uz Rīgu, nedēļu nak­šņot skolās uz matračiem un vēl ar tādu fanātismu, vienalga, tveicē saule vai gāž lietus, stundām piedalīties mēģinājumos viena samērā īsa mirkļa dēļ Mežaparka estrādē? Tas ir mūsu apbrīnojamais fenomens, ar ko lepoties. Taču ‒ ja Dziesmu svētkus uzskatām par unikāliem un tie iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, jāaptver – ja nerūpēsimies par adekvātu samaksu amatieru kolektīvu vadītājiem, mūsu ārkārtīgi skaistā tradīcija var izsīkt. Ja plāno paaugstināt vispārizglītojošo skolu pedagogu atlīdzību, būtiski neaizmirst viņu kolēģus mūzikas un mākslas skolās.

Līdzās pasaulē atzītiem dziedātājiem un izpildītājmāksliniekiem, kuriem nav valodas barjeru nokļūšanai pasaules apritē, mums vienmēr bijuši izcili rakstnieki un dzejnieki. Taču, ja nav valsts programmas viņu darbu tulkojumiem svešvalodās, kā tas ir Skandināvijā un citur, mēs kā maza nācija šo sava valsts tēla veidošanas instrumentu nekad nespēsim pienācīgi izmantot. Mūsu tautas unikāls fenomens ir interesanta glezniecība visa 20. gadsimta garumā, taču katastrofāli pietrūkst laikmetīgās māk­slas muzeja kā telpas pēdējās desmitgadēs tapušo darbu krājuma veidošanai un izlikšanai publikas apskatei. Lepojamies ar Gaismas pili, bet būtiski tālāk attīstīt Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas projektu. Mums nav tik daudz turīgu cilvēku kā vecās Eiropas valstīs, taču ir tādas personības kā Boriss un Ināra Teterevi, Jānis Zuzāns un vēl daži, kas sāk dalīties savā labumā ar sabiedrību kultūras nozarē. Tādēļ valstij būtu jādomā par mecenātisma novērtējumu un atbalstu. Noteikti vajadzētu veicināt vasaras festivālu kustību Latvijas novados, kam mums ir gan talanti, gan piemērota vide. Kultūras dzīve nedrīkst koncentrēties tikai Rīgā. Man ir neizprotami, ka Rīgas pašvaldība iztērējusi tik daudz līdzekļu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanai, taču šī starptautiski nozīmīgā notikuma publicitātei un reklāmai piešķirtie 1,3 miljoni eiro neveiksmīgi rīkotā konkursa dēļ tā arī netika izmantoti paredzētajam mērķim, un rezultātā par mūsu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem neuzzina tik daudz tūristu, un tagad pārsvarā par šiem notikumiem varam priecāties gandrīz tikai mēs paši.

‒ Par daudz ko no jūsu teiktā kultūras nozare jau iestājusies, un tur nebūtu ko iebilst, taču – bieži vien labās ieceres atduras uz neatbildētu jautājumu – kur rast līdzekļus?


‒ Uzņēmējdarbības vides sakārtotībā un tai labvēlīgā nodokļu politikā. Diemžēl pie mums līdz šim noticis tā – līdzko valsts sajutusi, ka nākamā gada budžetā pietrūks naudas, tūlīt paceļ nodokļus. Mainīt nodokļus drīkst tikai vienreiz gadā un ieviest – pēc gada. Un redzēsiet – ienākumi no nodokļiem palielināsies.

Einars Repše ir atzinis, ka viņa valdības laikā pieņemtais lēmums pārtraukt Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) sasaisti ar akcīzes nodokli bijusi kļūda. Tagad VKKF finansēšanas princips ir pirmais un svarīgākais mūsu partijas kultūras nozares attīstības programmā. Kultūras finansējumam ir jābūt neatkarīgam no mainīgās politiskās vides situācijas. Daudziem princips, ka lielāks kaitīgo ieradumu īpatsvars sabiedrībā nodrošina pieaugumu kultūras budžetam, var likties amorāls. Tomēr, šķiet, daudz amorālāk ir nācijas identitātes pamata – kultūras – finansējumu dažādu politisku un ekonomisku apstākļu dēļ nolemt samazināt par 72 procentiem, kā tas notika 2010. gadā attiecībā pret 2008. gadu. Eiropā kultūra joprojām tiek uzskatīta par nacionālas nozīmes atbildību un lielā mērā tiek dotēta no valsts. VKKF ir vienīgā institūcija Latvijā, kas centralizēti finansē kultūras satura radīšanu visās kultūras nozarēs. Tāpēc ir nepieciešams garantēt institūcijas finanšu avota neatkarību no politiskās konjunktūras, kā arī panākt ievērojamu budžeta pieaugumu. Pārņemot šobrīd Igaunijā īstenoto modeli – 3,5% no cigarešu un 3,5% no alkohola akcīzes nodokļa, kā arī 46% no azartspēļu nodevas – VKKF budžets pārsniegtu 23 miljonus eiro. Šobrīd tas ir tikai 6,6 miljoni eiro. Lai gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas caur VKKF tiek finansētas arī nacionālas būves un sporta nozare, kultūras budžets Latvijā tik un tā ir apmēram divas reizes mazāks. Turklāt bieži vien VKKF konkursā līdzekļu trūkuma dēļ finansējumu nacionālas nozīmes projektiem spiež meklēt arī Kultūras ministrija. Esmu pārliecināts, ka adekvāts finansējums kultūrai ir arī valsts drošības jautājums, jo tikai kultūra cilvēkā veido tēvzemes mīlestību, kuru nevar radīt melīgiem līdzekļiem kā padomju laikā.

‒ Runājot par naudas avotiem un to izlietošanu, sabiedrībā ir palikusi diezgan sāja pēcgarša pēc Operai nelabvēlīgā finanšu audita. 


‒ Es nepiekrītu, ka tas bija Operai nelabvēlīgs. Jā, nenoliedzu, bija nepilnības, taču – nekādu likuma pārkāpumu. Arī neatkarīgais auditors “Ernst & Young” veica funkciju auditu par 2012. gadu un apstiprināja, ka Opera ir labi pārvaldīta organizācija. Es Operu atstāju bez nodokļu parādiem, ar pozitīviem finanšu rādītājiem. No 2000. līdz pat 2008. gadam Operā valdīja izaugsme, kuru apstādināja krīze. Taču, atklāti runājot, Operas un citu Latvijas teātru juridiskais statuss – Valsts kapitālsabiedrība – ir nekur citur Eiropā nesastopams hibrīds, kas neveicina māksliniecisko attīstību.

‒ Desmit gadu laikā, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, neviens mūsu deputāts nav izteicis vēlēšanos strādāt Kultūras un izglītības komitejā, kā to pašreiz darāt jūs. 


‒ Kultūra ir nācijas pamats. Adekvāts finansējums kultūrai ir tikpat vitāli nepieciešams kā finansējums bruņotajiem spēkiem vai atbalsts jaunajiem uzņēmējiem. Tieši kultūra veido valsts tēlu, kas kā magnēts pievelk investorus, tūristus, ienes naudu valstī.

Kultūra Eiropā un Amerikā parasti piesaista ne vien radošo, bet arī politisko un biznesa eliti, nodokļu maksātājus, kuri ierodas vai uz visām ievērojamākajām pirmizrādēm, festivālu atklāšanām, kur bieži uzstājas Latvijas mūziķi. Šīs izcilības veido visas Latvijas tēlu. Pēdējo mēnešu laikā esmu bijis daudzās Latvijas pilsētās, redzu, cik ļoti nepieciešams finansējums mūsu kultūras projektiem. Piemēram, ES programmas “Radošā Eiropa” 1,4 miljardi eiro gadā uz visām Eiropas Savienības valstīm varbūt nav tik daudz, bet viss atkarīgs no katra paša aktivitātes konkursā. Tā kā minētā programma balstās uz pārrobežu jeb starpvalstu sadarbību un nefinansē tikai nacionālas nozīmes objektus, Latvijas kultūras projektu radītājiem ir būtiski atrast sadarbības partnerus citās valstīs. Kad biju Operas direktors, kopā ar desmit citiem partneriem no Eiropas operteātriem un festivāliem iestājāmies pārrobežu projektā “Eiropas operu akadēmiju tīkls”, saņemot no ES vairākus miljonus uz pieciem gadiem, ko izmantojām jauno talantu izglītošanai. Veiksmīgi piemēri ir arī mūsu Latgales vēstniecība “Gors” Rēzeknē un Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, kas piesaistījušas Eiropas reģionālo fondu finansējumu.

‒ Kādi ir jūsu radošie plāni?


‒ Strādāju pie Riharda Štrausa operas “Salome” iestudējuma, kas faktiski jau ir nodots, un pirmizrāde paredzēta 9. oktobrī Honkongā. Pēc tam 2015. gada janvārī “Salome” kā kopražojums ar Slovēnijas opernamu vērs priekškaru Ļubļanā. Mans aģents patlaban veic pārrunas ar Romas operu par “Pīķa dāmas” vai “Lucia di Lammermoor” iestudējumu. Taču radošo ieceru intensitāte, protams, atkarīga no Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Opera “Trubadūrs”


Režisors: Andrejs Žagars, diriģents Jānis Liepiņš, scenogrāfs Reinis Dzudillo; lomās Jānis Apeinis vai Igors Golovatenko (grāfs di Luna), Juliāna Bavarska vai Anna Ņečajeva (Leonora), Murats Karahans vai Andris Ludvigs (Manriko).

Nākamās izrādes: 31. maijā, 7., 14. jūnijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Žagaram acis spīd, uz PERSONĀLO PENSIJU cerējoties …

  2. Šo kultūras nesēju Žagara kungu atbalsta izbijušais pelēkais kardināls gan pie Godmaņa, gan pie Šķēles un vēl citiem Latvijas nozadzējiem, ekonomikas guru Kehris. Kehris bija Latvijas nozagšanas shēmu veidotājs un viens no galvenajiem Latvijas izlaupīšanas idejiskajiem vaininiekiem. Tagad viņš atkal laužas pie varas, lai Latviju novestu vēl dziļākā bezdibenī un nabadzībā, nekā tajā,kurā tā atrodas pašlaik. Arī mūsu kultūras trēģerim Žagara kungam kultūra interesē tieši tik daudz, cik liela būs viņa paša vieta tajā. Tas ir viens un tas pats Latvijas nozadzēju klans.

  3. Laikam šitā seja autoostās salīmēta bez skalpa. Īsti nevar saprast – Di Kaprio vai Bruss Villis…

  4. tā nu viš’ ir tai lauksaimniecībā – līdz ar jaunajiem karpelīšu asniņiem izlien arī visādi vabuļi.
    Interesanti, ko tas Verdi tomēr savas dzīves laikā darījis tādu, ka kļuva par Hitlera vienu no mīļākajiem komponistiem, tagad Žagars viņa operu uzved?

  5. Pat savā valstī nav pieklājīgi kandidēt uz deputāta krēslu, ja kandidātam ir milzīgi parādi. Var tikai iedomāties šos deputāņus ar parādsaistībām – tie nu risinās eiropiešu labklājības problēmas…

  6. puut, nu kundzinj uz aazijaam vai kur veel taa rinda staav peec perversiem operu iestudeejumiem! Latvijaa tev banaana mizas reputaacija…

  7. Lai taču atpūšas pēc tik saspringta darba Latvijas labā!

  8. Ceru,ka iztiksim bez viņa!

  9. Repše+Žagars=100% drošība!

  10. Ak miljoniņu mētātājs tik patriotiski domājošs kļuvis. Nu neticam, brāl!

  11. Mani uzmanīgu darīja žagara vārdi, ka viņš neatteikšoties no Krievijas ordeņa, ko esot saņemis par kultūras propogandēšanu “Lielajā Krievijā”. Cik tad Jums liela ir tā lielā Krievija Žagara kungs? – varbūt vispirms tomēr vajag pafilmēties kādā kreivu seriālā Putina adjutanta lomā – un tad mērķēt uz Eiropu??

  12. Jā, nu par tiem miljonu miljoniem ( nu mazāk par miljonu taču žagars nav spējīgs no savas mutes izspiest 🙂 ) Euopas operu akadēmiju tīklam – viņam taču jau norādīja, ka Latvija un Žagars dabūja tur kādus pārdesmit tūkstošus. Acīmredzot nabaga cilvēks žagars spējīgs izrunāt tikai vārdu “miljons”. haha!

  13. kaut kas sausmigs- kad tas liskis un lidejs palicis bez regulariem ienakumiem / ar ko apmaksat savus gay ekskorta aktiv puikas//// tagad grib sedet eurosavieniba//// tas ka latvija vinam sen jau neviens netic iznemot tos kuriem vins nodrosinaja ienakumus/// zagaram – kas ir absoluta nulle/// nav skerslis lai krasotu matus un valkatu firmas drebites/ kam nav nekada personibas individualitates sarma

  14. Žagara kungs vēl joprojām nav mēģinājumos pamanījis mūsu operdiriģēšanas metru Aleksandru Viļumani:))))

  15. kokaīna deguna alkatība Atbildēt

    tā nav kultūra bet gan režījumu slavinoša prodaganda un silei pietuvināto barošana … saucam lietas īstajos vārdos …..

  16. kokaīna deguna alkatība Atbildēt

    tā nav kultūra bet gan režījumu slavinoša prodaganda un silei pietuvināto barošana … saucam lietas īstajos vārdos ….

  17. kokaīna deguna alkatība Atbildēt

    tā nav kultūra bet gan režījumu slavinoša prodaganda un silei pietuvināto barošana … saucam lietas īstajos vārdos …

  18. Neviens normaals cilveks nebalsos par sho slimo mahinatoru, kas perversi deformeeja operas un baleta izraades, aplaupija muzikantus un sheemoja , kampa valsts liidzeklus kropliigajaa shkeeles “Tautas Partijas” stilaa

  19. Neviens normaals cilveks nebalsos par sho slimo mahinatoru, kas perversi deformeeja operas un baleta izraades, aplaupija muzikantus un sheemoja , kampa valsts liidzeklus kropliigajaa shkeeles “Tautasa Partijas” stilaa

  20. Lieliski, ka Žagara partijas fūra, kas ceļo pa Latviju, reklamējoties EP vēlēšanām, ietver dažādas kultūras.
    Proti, šoferis logā izlicis Georga lentīti. Tas nozīmē, ka Žagars neatstumj arī krievu cilvēkus. Uz fūras aizmugurē ierosinu izvietot stilizētu sirpi un āmuru – lai veidotu kopēju vēstures izpratni.

  21. nost ar deģenerātiem!!!

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+