Vai par starptautiskiem sasniegumiem līdzīgi sportistiem būtu jāprēmē arī Latvijas kultūras pārstāvji?


Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Lasīt citas ziņas

Ivars Zviedris, režisors: 
”Šī ir runga ar diviem galiem. No vienas puses, nedomāju, ka ir labi kultūru pretstatīt sportam, bet, no otras, kāpēc par uzvaru Eiropas čempionātā sportists saņem valsts atbalstu, bet režisors par balvu Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā ne? Domāju, vismaz par sasniegumiem starptautiskos A kategorijas – Berlīnes, Kannu, Venēcijas, Maskavas, Leipcigas – kinofestivālos valstij būtu jānodrošina prēmijas. Arī tad, ja filma tikai izrādīta kādā no lielo festivālu skatēm vai nominēta balvai, būtu vēlams piešķirt režisoram vismaz finansiālu atbalstu nākamās filmas veidošanai.”

Artūrs Maskats, 
komponists:
 “Sportā rezultāts precīzi izsakāms sekundēs, metros un citā skaitliskā izteiksmē. Mākslā tas nav iespējams. Taču Latvijas kultūra pasaulē ir tikpat pamanāma kā sports. Tāpēc mūsu solistu, koru, instrumentālistu un jebkuru citu kultūras jomu pārstāvju panākumus vajadzētu atbalstīt arī valstij. Būtu vērts sanākt nozares speciālistiem un izspriest – kuri pasaules vai Eiropas līmeņa sasniegumi būtu prēmējami. Manā izpratnē par tādu būtu uzskatāma uzstāšanās jebkurā no pasaules A klases operteātriem, piemēram, vadošās lomas Metropolitēna, La Skalas, Koventgārdena vai Bavārijas Valsts operā, uzstāšanās Berlīnes filharmonijā, Londonas Bārbikena centrā, dalība pasaules mūzikas festivālos – Baireitā, Zalcburgā un virknē citu.”

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un bibliotēkas slēgšana

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri

Baidens paraksta likumprojektu par militāro palīdzību Ukrainai

Kristaps Gulbis, 
mākslinieks:
 “Īsti nevaru piekrist tam, ka Venēcijas biennāli vai Berlīnes kinofestivālu var pielīdzināt pasaules čempionātam bobslejā. Taču, ja domājam par mākslas prestižu un tās vietu sabiedrībā, prēmijas būtu nepieciešamas, jo Latvijā ir uzskats: ja kāds saņem prēmiju – tātad ir labs. Piemēram, Purvīša balva palīdz nostiprināt vizuālās mākslas nozīmi Latvijā. Taču visgudrāk būtu vairāk naudas piešķirt aktīvam kultūras procesam. Nopietni pasākumi ir Kvandžu biennāle Korejā, Ternera balva Londonā, Minsteres tēlniecības izstāde, mākslas forums “Documenta” Kaselē, Venēcijas biennāle, taču daudzos Latvijas mākslinieki nekad nav piedalījušies. Ja nav atbalsta, nopietna izsišanās pasaulē nav iespējama.”

Pauls Bankovskis, 
rakstnieks: 
”Man īsti pareizi nešķiet tik tieši salīdzināt kultūras un sporta sasniegumus, jo kultūra nav sacensība. Protams, novērtējums nepieciešams. Jāmin cita problēma, proti – Latvijā trūkst nozīmīgu balvu, pēc kā kultūras censoņiem tiekties. Nozīmīgākā ir Purvīša balva, faktiski privāti sponsorēta atzinība, valsts līmenī līdzīgas nozīmes novērtējuma nav. Prēmijas par starptautiskiem sasniegumiem kultūrā gan nebūtu jāpiešķir, jo balva jau ir pati starptautiskās atzinības saņemšana. Drīzāk būtu vērts domāt par materiālo un arī idejisko segumu balvām, kuras mums jau pastāv tepat Latvijā.”

Zaiga Gaile, 
arhitekte:
 “Man nepatīk mākslas un arhitektūras salīdzināšana ar sportu. Taču uzskatu, ka starptautiskus panākumus guvuši arhitekti pilnīgi noteikti pelnījuši valsts atbalstu, diemžēl pagaidām mums nav bijuši tāda līmeņa sasniegumi, ko varētu salīdzināt ar uzvaru Berlīnes kinofestivālā vai uzstāšanos Metropolitēna operā. Arhitektūrā augstākie starptautiskie apbalvojumi ir “Mies van der Rohe” balva, “Prickera” balva, kam ASV vēstniecība Latvijā bija izvirzījusi Andri Kronbergu. Pagājušajā gadā divi mūsu projekti bija izvirzīti finālam Pasaules arhitektūras festivālā Singapūrā. Ja mēs būtu uzvarējuši, es būtu priecīga saņemt valsts finansējumu kaut ceļa un piedalīšanās izdevumu segšanai. Gājām citu ceļu – iesniedzām pieteikumu LIAA un saņēmām daļēju kompensāciju.”