Kultūras cilvēki nav vienoti prasībā pēc ministres demisijas 0
Kaislības ap Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi pagājušās nedēļas nogalē uzkarsušas tik ļoti, ka nu šis strīds jau izgājis tālu ārpus sākotnējām robežām.
Pēc tam kad publisku emocionālu sašutumu par situāciju ap Operu, to vispārinot Latvijas politikas līmenī, piektdien pauda arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis (“Visiem Latvijas māksliniekiem, kas savā jomā kaut ko ir sasnieguši, kultūras ministre liekas katastrofa, – līdz šim viņas aktivitātes vienkārši izskatījās anekdotiskas, bet tagad tas jau kļūst bīstami,” Hermaņa teikto citē LETA), atsevišķi sabiedrības pārstāvji sociālajā tīklā “Facebook” sākuši parakstu vākšanu par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes atkāpšanos. Paziņojumu parakstījuši 30 cilvēki – viņu vidū rakstniece Nora Ikstena, dzejniece Liāna Langa, režisors Alvis Hermanis un citi. Arī vairāki LNO solisti un uzņēmējs, kā arī viens no lielākajiem operas sponsoriem “WESS” līdzīpašnieks Aleksandrs Oskins. Paziņojumā minēts, ka “Latvijas valstij vajadzīgs kompetents kultūras ministrs. Mēs vēlamies, lai kultūru Latvijas valdībā pēc iespējas ātrāk pārstāvētu nopietns, spēcīgs kultūras nozares profesionālis”.
Kustībā jau sākotnēji redzamu vietu ieņēmis zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš piektdien medijiem izsūtīja diezgan juceklīgā stilā tapušu paziņojumu. Viņa birojā par ministres atkāpšanos varot arī parakstīties.
Jāpiebilst, ka advokāts A. Gobzems, kurš mediju vidē pazīstams arī ar to, ka regulāri piegādā rakstiskus viedokļus par visdažādākajiem dzīves jautājumiem, ir biedrības “Latvijas attīstībai” biedrs un jau apliecinājis, ka gatavojas startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Konflikta uzkaršanā ap LNO valdi, kurā piedalās arī vairākas ar kultūru tikai pastarpināti saistītas personas un neapstiprinātu pieņēmumu formā ierauts pat Valsts prezidents, liela daļa vainas jāuzņemas arī Kultūras ministrijas dīvainajai nespējai nedēļas laikā nākt ar pragmatiskiem likumīgiem risinājumiem – vai nu dodot zaļo gaismu nākamajai aiz svītras palikušajai LNO valdes kandidātei (pēc aizkulisēs izskanējušās informācijas, tā ir komponiste, pianiste un muzikoloģe, kādreizējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un tagadējā profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” direktore, kā arī vairāku nozīmīgu kultūrvēsturisku pētījumu autore Ilona Breģe), vai rīkojot jaunu nu jau starptautisku konkursu, vai arī panākot kādu kompromisa variantu, vai galu galā ļaujot Operu turpmāk vadīt tās ilggadējam direktoram Andrejam Žagaram.
Kaislību vētra ap Operu kārtējo reizi izgaismojusi arī sašķeltību Latvijas kultūras ļaužu vidū, kad ir gan atsevišķas spilgtas personības, gan klusējošais, bet pēc sava ieguldījuma tikpat nozīmīgais vairākums, par kura domām neviens tā arī neinteresējas.
Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) priekšsēdētāja Dace Bluķe “LA” apliecināja – nevar teikt, ka kultūras cilvēki Latvijā šobrīd būtu vienoti prasībā pēc ministres demisijas. Šādus signālus LRSP ir saņēmusi tikai no Latvijas Rakstnieku savienības, bet kopumā tajā ir apvienotas 12 radošās organizācijas. “Publiskajā telpā šobrīd ir ļoti daudz emociju un maz loģisku argumentu. Daudzi kultūras cilvēki tīši vai netīši ir ierauti šajā konfliktā vairāk kā marionetes,” uzsver D. Bluķe. Viņasprāt, situācijai ap Operas valdi ir jāmeklē loģisks likumisks risinājums. LRSP vadītāja arī uzsver, ka neredz lietderību kultūras ministra maiņai tikai gadu pirms vēlēšanām.
Pati kultūras ministre piektdienas vakarā izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, kurā raksta: “Aicinu laikā, kad jau acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem.
Pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari brīdī, kad vēl notiek nākamā gada budžeta veidošana, var atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes.” Ž. Jaunzeme-Grende raksta arī, ka neplāno kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. “Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi.”
