Kultūras darbinieki diskutē par prezidentu: viedokļu līderis vai mazākais ļaunums? 1
Neraugoties uz to, ka drīzumā Latvijā notiks jau devītā Valsts prezidenta vēlēšanas, sabiedrībā aizvien nav pietiekamas skaidrības un izpratnes par šīs augstās amatpersonas funkcijām un lomu, diskusijā par Valsts prezidenta institūcijas un personības lomu Latvijas sabiedrībā secinājuši kultūras darbinieki.
Portāla “satori.lv” redaktors un publicists Ilmārs Šlāpins diskusijā norādīja, ka, vērojot sabiedrības attieksmi, nav pat skaidrs, kam Valsts prezidents īsti vajadzīgs, jo arī vairākkārtīgi piesaukto prezidenta reprezentatīvo funkciju var pildīt atklātā konkursā izvēlēta persona, kura atbilstu izvirzītajiem kritērijiem un kvalitātēm. Vērojot citu valstu prezidentu darbošanos, Šlāpins secinājis, ka patlaban nav redzams Latvijai noderīgs paraugs, tāpēc atliek vai nu “izgudrot kaut ko jaunu, vai arī jāmet miers un jāsamierinās”.
Tomēr situācijā, kāda Eiropā izveidojusies patlaban, nevar atļauties eksperimentēt un kaunēties no tā, kāds ir Valsts prezidents, uzskata Latvijas Nacionālā teātra direktora padomniece literārajos jautājumos teātra zinātniece Ieva Struka. Viņa diskusijā pauda pārliecību, ka neatkarīgi no vajadzības pārzināt svešvalodas Valsts prezidentam būtu bagātīgi jāpārzina latviešu valoda, lai “dzirdot, kā runā prezidents, nevīstu ausis”. Prezidentam jābūt savam viedoklim, kurš ietekmē politisko partiju līderus, nevis otrādi, uzskata Struka.
“Līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts turpināja pastāvēt neatkarīgi no tā, cik maz vai daudz darījis prezidents,” diskusijā uzsvēra publicists Pauls Bankovskis. Viņš norādīja, ka, neraugoties uz sabiedrības sūkstīšanos par nepiepildītajām gaidām attiecībā uz prezidenta darbu, valsts turpina pastāvēt, tāpēc var domāt, ka esošā situācija atzīstama par labu. Turklāt balsošana par “mazāko ļaunumu” diez vai varētu uzlabot situāciju, skaidroja Bankovskis.
Tikmēr dramaturgs Jānis Balodis pauda uzskatu, ka patlaban Valsts prezidenta amata ieguvums ir politiskās atbildības nenešana – viņaprāt, prezidentam jānes morālā atbildība. Balodis uzskata, ka prezidentam ir dota iespēja stāvēt pāri politiskajām partijām un grupām un iedvesmot cilvēkus, aizstāvot pilsoņu intereses.
Savukārt mūziķis Jānis Holšteins diskusijā izteicās, ka latvieši ir savrupi ļaudis, kuriem vajag līderi. “Turklāt mums ir tendence novelt atbildību uz līderi, kuram jāspēj atbildēt, kāpēc esam kādā konkrētā situācijā,” skaidroja mūziķis. Viņš pauda uzskatu, ka Latvijā vajadzētu stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos savas valsts prezidentam.
