Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Kultūras darbinieki grib paplašināt kultūras kanonu (2)

Ekrānšāviņš no kulturaskanons.lvEkrānšāviņš no kulturaskanons.lv

Kultūras darbiniekiem radusies vēlme līdz Latvijas simtgadei, kas tiks svinēta 2018. gadā, paplašināt Latvijas kultūras kanonu.

Kā forumā “Kultūras centru loma ceļā uz Latvijas 100 gadi” norādīja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētniece Anda Laķe, ceļā uz valsts simtgadi ir jāturpina darbs, kas sākts jau 2007. gadā, papildinot kanonu ar jaunām kultūras vērtībām.

LKA pētnieku grupa kā vienu no iespējamiem scenārijiem kanona papildināšanai norādījusi “Zelta kanona” izdalīšanu, kurā būtu neliels kopums izcilo kultūras vērtību. Paralēli pastāvētu arī sabiedrības kolektīvās atmiņas kultūras objektu saraksts jeb “kultūras zīmes”.

Kā norādīja Laķe, lai to izdarītu, būs nepieciešams plašs partneru loks. LKA pētnieki plāno sadarboties ar citām kultūras augstskolām – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju -, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas kultūras centriem, iesaistot arī Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.-12.klašu skolēnus, mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēnus un arī skolotājus.

Kultūras kanona papildināšanas mērķis ir identificēt, raksturot un aktualizēt tās Latvijas kultūras vērtības un artefaktus, ko Latvijas iedzīvotāji skata kā būtiskas Latvijas nācijas identitātes pamatu un tās attīstības priekšnosacījumus nākotnē, norādīja Laķe.

Būtiskākās Latvijas simtgades “kultūras zīmes” plānots iekļaut vienotā digitālā platformā, kas darbojas kā Latvijas nacionālās identitātes digitālais spogulis un tādējādi ir pieejams arī lielai sabiedrības daļai. Digitālā platforma, pēc pētnieces teiktā, apliecinās ne tikai pašreizējo nācijas kultūras vērtību izpratni, bet norādīs arī uz tās aktuālajām kultūras vajadzībām.

Laķe skaidroja, ka vēlas attīstīt Kultūras kanona ideju, iespējams, pat atmetot jēdzienu. Viņa pastāstīja, ka Latvijas simtgades kultūras zīmju projekts atšķirsies ar to, ka tajā tiks akcentēta diskusija par nacionālās kultūras vērtībām, kas neparedz galīgu un noslēgtu kultūras artefaktu un vērtību sarakstu izveidi. Projekta rezultātā būtu atspoguļotas katrā Latvijas simtgades desmitgadē būtiskākās kultūras zīmes reģionālā griezumā. Laķe uzsvēra dažādu sabiedrības grupu iesaistes nepieciešamību “kultūras zīmju” identificēšanā.

Latvijas kultūras kanons ir izstrādāts 2008.gadā, un patlaban tajā ir pārstāvētas septiņas jomas.

Latvijas Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.

Ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām var iepazīties mājaslapā kulturaskanons.lv”, kas pieejama latviešu, krievu un angļu valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja nav ko darīt, tad māžojas ar kanoniem. Tad vēl izcilības balvas. Ir taču visās nozarēs gada balvas, kāpēc vēl un, vēl, un vēl. Naudas pietrūkst Stūra mājai – kaut kādi 80000, tad parēķiniet, cik Rīgas Kultūras Galvaspilsēta pa tirgiem un autoostām u.c. neizplakarēja. Bezjēdzīgi grieza un grieza, un grieza lentītes LNB, ka beigās jau vairs bija grūti sameklēt, kas griež. Būtu vienu ēku izglābuši. Cik ļoti svētīgi būtu vienreiz dzirdēt visaptverošu analīzi un atskaiti par RKG iztērēto naudu. Vairākkārt par to runāts un taujāts, bet, kā nedzird tā nedzird.

  2. Būs vēl viena viltus rosības institūcija, kas sekmēs pseidhierarhijas, sāncensību, mērīšanos nozīmīgumā. Tāpat kā krievu laikos mērījās- kurš nopelniem bagātais, kurš tautas mākslinieks, kurš “leņinordeņotais. Kurš to šodien atceras, kam tas vajadzīgs? līdzekļus ieguldiet pašā kultūrā un jaunradē, attīstiet nepieciešamību pēc kultūras, ne taisiet tabulas un kultivējiet sāncensību.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+