Kultūras darbinieki pauž neapmierinātību par izdienas pensijām 0
Kultūras darbinieki pārmet Labklājības ministrijai (LM) diskusiju trūkumu par virzītajām izmaiņām izdienas pensiju kārtībā, informēja Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs.
LM ir tapis koncepcijas projekts par izdienas pensiju piešķiršanu, ko bija iecerēts ceturtdien izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, bet kas atsaukts, jo vēl ir papildus jāsaskaņo, aģentūrai BNS norādīja ministrijas pārstāve Marika Kupče. Tajā esot izpētīta esošā situācija un doti risinājumi, kas vēl neesot galīgi.
Saistībā ar izdienas pensijām būtisks ir vecums, no kura atsevišķu profesiju pārstāvji var doties pensijā.
“Labklājības ministrija, kurai būtu jārūpējas par valstī nodarbināto personu labklājību, dziļā vientulībā safabricējusi koncepciju, kura nu visātrākajā veidā ir jādabū līdz apstiprināšanai,” kritizēja Misēvičs.
Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija secinājusi, ka tā vietā, lai pagājušajā gadā rīkotu diskusijas, kā labāk īstenot plānoto izdienas pensiju likumu saskaņošanu starp nozarēm, tā padziļināti pētījusi izdienas pensiju vēsturisko attīstību un teorētisko pamatojumu, lai galu galā secinātu, ka, piemēram, kultūras nozarē strādājošajiem kopš 2005. gada 1. janvāra spēkā esošais likums par valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensijām vairs neesot vajadzīgs.
Arodbiedrības vadītājs uzsvēra, ka droši var apgalvot, ka nekā lieka likumā nav, tikai pats nepieciešamākais, lai māksliniekam būtu kaut kādi ieņēmumi, ja viņš vairs nevar pilnvērtīgi uzstāties uz skatuves. Arodbiedrība ir pret esošā likuma maiņu.
Patlaban šis likums paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadu strādājušas attiecīgajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu: baleta un cirka mākslinieki ‒ 38 gadus; solisti vokālisti ‒ 45 gadus; orķestru mākslinieki ‒ 50 gadu; koru mākslinieki ‒ 50 gadu; leļļu teātru aktieri ‒ 50 gadu; teātru aktieri ‒ 55 gadus.
“Ļoti daudzas Eiropas valstis mūs apskauž par šo izdienas pensiju likumu māksliniekiem, Lietuvas kolēģi to ir iztulkojuši un vēlas ieviest arī Lietuvā, bet Latvijas ierēdniecība uzskata, ka mums to nevajag,” sacīja arodbiedrības pārstāvis.
LKDAF uzskata, ka šāda klaji nedraudzīga attieksme pret kultūras nozari pirms 2014. gada, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un pirms 2015. gada, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, liek pārskatīt jautājumu, vai LM vada pietiekami kulturāls cilvēks ar pietiekamu izpratni par sociālo dialogu un norisēm valstī.
LKDAF lūgs palīdzību gan Starptautiskajai Aktieru federācijai, Starptautiskajai Mūziķu federācijai, gan arī Pasaules Kultūras, mediju un izklaides industrijas arodbiedrībai.
LM uzskata, ka arodbiedrības izteiktie pārmetumi par diskusiju trūkumu, izstrādājot koncepcijas projektu par izdienas pensijām, ir nepamatoti. Tikšanās notiekot jau kopš 2011. gada ar to institūciju pārstāvjiem, kurās strādājošiem pašlaik piešķir izdienas pensijas.
Ministrijas mērķis neesot maksimāli ātri apstiprināt izstrādāto koncepcijas projektu, bet gan sagatavot priekšlikumus izdienas pensijas sistēmas pilnveidošanai, no kuriem kopīgās diskusijās varētu izvēlēties vienu valsts interesēm atbilstošāko, pastāstīja Kupče.
Viņa apstiprināja, ka LM rosina noteikt stingrākus noteikumus izdienas pensiju piešķiršanai, aprēķināšanai un izmaksai. Proti, no 2016. gada pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, vienādot pensijas aprēķināšanas kārtību un vēl citas izmaiņas. Par risinājumiem vēl plānotas diskusijas, apliecināja LM pārstāve.
