Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

Kultūras galvaspilsētas rūgtenā pēcgarša (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Sabiedriskajiem medijiem šogad auditorijai jāpiedāvā kultūras pārraižu apjoms pērnā, kultūras galvaspilsētas zīmē°aizvadītā, gada apjomā, taču tas jāveic par krietni sarukušu valsts finansējumu.

Pēc vērienīgās kultūras satura mobilizācijas sabiedriskajos medijos aizvadītajā gadā kultūras atspoguļojumam 
šogad no jauna būs jārod tikpat aizraujošs ceļš pie aizvien izvēlīgākā skatītāja un klausītāja.

Šogad sabiedrisko mediju kultūras pārraižu veidotāji ir diezgan sarežģītā situācijā – saskaņā ar 2015. gada sabiedrisko pasūtījumu tiem jāpiedāvā auditorijai pārraižu apjoms aizvadītā gada apjomā, taču tas jāuzbur par ievērojami sarukušu valsts finansējumu (sk. tabulas). “2015. gadā finansējuma dēļ būtiski samazināsies dokumentēto kultūras procesu apjoms, kas pēc kultūras galvaspilsētas gada nav labs turpinājums, jo kultūras galvaspilsētas uzdevums bija radīt tradīciju, kas turpinās,” secina arī Nacionālās elektronisko plašsaziņās līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe.

Latvijas Televīzijas (LTV) satura redaktore Gunita Sloga tomēr uzsver, ka LTV šogad uzlabos un attīstīs jau esošos projektus, un kultūra joprojām būs viena no tās prioritātēm. “Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā strādājām ar milzīgu intensitāti, piedāvājot neiedomājamu tiešraižu daudzumu. Šobrīd domājam par to, kā, izmantojot šo pieredzi, LTV radītos produktus turpmāk pārdot citās valstīs, jo esam sapratuši, ka esam spēcīgi un konkurētspējīgi.” LTV šogad iecerēts, piemēram, veidot dokumentālas filmas par pasaulē pazīstamiem Latvijas kultūras cilvēkiem. Turpināšot pērn uzsākto praksi LTV7 rādīt labākās Eiropas filmas, kuru auditorija esot neliela, bet uzticīga.

Kā jau paredzams, LTV un Latvijas Radio (LR) uzmanības centrā šogad būs Eiropas prezidentūras kultūras programma, Raiņa un Aspazijas jubilejas gada notikumi, bet vasarā – folkloras festivāls “Baltica” un Skolēnu dziesmu un deju svētki – tad vairāk uzmanības tikšot pievērsts tradicionālajai kultūrai. Jāpiebilst, cerams – arī daudzajām nemateriālā mantojuma norisēm novados, ar kurām būs īpaši bagāti šis pavasaris un vasara. LTV iecerēts arī regulārs raidījumu cikls “Katram savu tautastērpu”, kurā, gatavojoties Latvijas simtgadei, mudinās skatītājus izzināt tautastērpa nianses. Tikšot pagarināts “Kultūras ziņu” raidlaiks, turpināšot praksi, ka raidījumā “Kultūras personības” parādīto cilvēku loks ir paplašināts. Piedomāšot, kā padarīt saistošāku kultūras diskusiju, kas ir viens no sarežģītākajiem kultūras raidījumu formātiem.

Šeit jāpiebilst, ka, novērtējot kā sekmīgus LTV kultūras raidījumu redakcijas komandas līdzšinējos pūliņus kultūras “restartēšanā”, bažas tomēr raisa pēdējā laikā aktivizējušies centieni kultūras atspoguļojumam tālrādē par katru cenu uzstiept izklaides žanra formātu, šādi apstiprinot stereotipu par kultūras prevalējoši izklaidējošo funkciju, kas jau tā ir apbrīnojami dzīvelīga krietnā daļā sabiedrības. Visi zinām, ka kultūras jēdziens ir ietilpīgs, tomēr – vai, paplašinot tās definīciju no futbola līdz pat pavārmākslai, sabiedriskā televīzija, kuras misija ir būt par “sargsuni un kultūras nesēju” (citāts no “Sabiedriskā pasūtījuma 2015” teksta), neizstiepj kultūras robežas pārāk miglainā tālē?

Savukārt Latvijas Radio, kā apliecina LR1 galvenā redaktore Agita Bērziņa, kā jaunumu klausītājiem šogad piedāvās raidījumu “Talantu galerija”, iepazīstinot ar Latvijas izcilākajām kultūras personībām. Nepiešķirtā finansējuma dēļ neīstenojoties iecerei izveidot lokālu redakciju Latgalē, sabiedriskais radio turpinās attīstīt raidījumu “Kolnasāta”, pievēršot uzmanību Latgales kultūras mantojuma unikalitātei.

Prioritāte – kanāls krievu valodā

Finansējuma samazināšana kultūras atspoguļošanai sabiedriskajā televīzijā 2013. gada apmērā notiek laikā, kad sabiedriskajiem medijiem visā Eiropā un pasaulē vairāk nekā jebkad jācīnās par savu skatītāju/klausītāju, kuru aizvilina digitālā laikmeta (visbiežāk nekvalitatīvās) informācijas ieguves iespējas. Piemēram, pēc TNS ziņām, LTV1, kas pozicionējas kā plaša satura kanāls, pērn vērojuši tikai 9,2% (2013. – 9,4%, 2002. – 14%) auditorijas, ierindojoties trešajā Latvijas skatītāko kanālu pozīcijā.

Lai atgrieztu aizmukušo skatītāju, daudzas Eiropas sabiedriskās televīzijas maina stratēģiju, viena plaša satura kanāla auditoriju “sadalot” un veidojot tā dēvētos papildu “nišas” kanālus (kultūra, jauniešu kanāls utt.), kā arī palielinot to oriģinālsatura īpatsvaru. Iznākums – kombinēto kanālu politika nes kopēju auditorijas pieaugumu. Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Slovēnijā un Čehijā priekšplānā izvirzās tieši kultūras satura kanāli ar nelielu ziņu piedevu ( “ARTE TV” Vācijā un Francijā, “Yle Teema” Somijā, “ČT Art” Čehijā). “Sabiedriskā pasūtījuma 2015” dokumentā secināts, ka LTV nav starp šādiem medijiem – “ar diviem kanāliem LTV tirgus daļa ir vairāk nekā divas reizes mazāka par Eiropas sabiedrisko mediju līmeni” (LTV 13,3%, Eiropa 27,9%).

Par veiksmīgu piemēru šādā virzībā, veiksmīgi atspoguļojot arī kultūras norises un kultūrpolitiku, uzskatāms LTV un LR interneta sinerģijas portāls “Latvijas Sabiedriskais medijs” (“Lsm.lv”), kurā saturu pamatā veido LTV un LR darbinieki, kā vienu no satura fokusiem piedāvājot kultūru. “Mūsu iespējas ir lielākas, jo abos medijos ir daudz profesionāļu, kuri var radīt unikālu saturu,” vērtē NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska. Šī gada jauninājums LTV un LR sadarbībā ir balva “Kilograms kultūras”, kuras noslēgums pirmoreiz noritēs tiešraidē no LR 1. studijas, bet balvas izvirzīšanā katru ceturksni būs iesaistīti LR un LTV eksperti. A. Bērziņa gan atzīst, ka pagaidām LR1 sadarbība ar LTV notiek pēc brīvprātības principa, un citu sadarbības platformu kultūras jomā nebūšot.

Sabiedriskā pasūtījuma mērķos četru gadu griezumā iekļauta arī atsevišķa kultūras kanāla izveide, kā iespējamo laiku minot 2017. – 2018. gadu. “LTV radītais kultūras apjoms ļauj turpināt diskusiju par atsevišķu sabiedriskā medija kultūras kanāla veidošanu tuvākajā nākotnē,” apstiprina G. Grūbe. Tomēr šobrīd piešķirtais finansējums un stratēģiskās plānošanas prioritātes liecina, ka kultūras kanālu no skatuves nobīdījusi krievu valodas kanāla izveide. “Šobrīd aktualitāte ir kanāls krievu valodā. Uzreiz izveidot divus kanālus (kultūras un krievu valodā) ir liels, smags darbs. Tomēr ideja nav nolemta aizmirstībai,” uzskata A. Dulevska. Arī G. Sloga atzīst, ka atsevišķs kultūras kanāls pagaidām ir “sapņa līmenī” un finanšu trūkuma dēļ pašlaik nav iespējams. “Tas nozīmētu papildu satura ražošanu, resursus, cilvēkus, taču tas noteikti ir viens no nākotnes soļiem.”

Tikmēr negaidītu popularitāti aizvadītā gada nogalē izpelnījies “Lattelecom” platformās novembrī un decembrī piedāvātais kultūras kanāls “Kultūra 360 TV”, kura saturu lielā mērā sarūpēja gan LTV, gan Nacionālais kino centrs. Kanāls izrādījies visvairāk skatītais no uzņēmuma piedāvātajiem “īslaicīgajiem” (“pop-up”) kanāliem (vairāk nekā 125 tūkstoši mājsaimniecību). “Īslaicīgie kanāli šobrīd ir tendence Eiropā,” teic “Lattelecom” pārstāve Līga Bite. Tiešs turpinājums kultūras kanālam gan neesot plānots, tā misiju turpinās jauna “Lattelecom” kultūras kanāla iniciatīva – kanāls “Satori 360 TV”, skatītājiem piedāvājot “Satori.lv” publicētās sarunas, gan speciāli tam veidotu orģinālsaturu – literatūras lasījumus un mūzikas klipus. Īpašs piedāvājums paredzēts arī bērnu auditorijai – bērnu literatūras lasījumi un sarunas ar pašiem bērniem par dzīvi un eksistenciāliem jautājumiem. Diemžēl jaunais kanāls darbosies tikai līdz 9. februārim.

Maldoties finansējuma labirintos

Kamēr sapņojam par atsevišķu kultūras kanālu sabiedriskajā televīzijā, NEPLP sabiedriskajā pasūtījumā iztēli rosinošs finansējums piešķirts trim visai raiba satura komerciālajām televīzijām, kas darbojas bezmaksas apraidē: “Re TV”, “OTV” un “Rīga 24 TV” (vairāk nekā 348 000 eiro gadā katrai). Pēc A. Dulevskas teiktā, šādi tiek turpināts pildīt līgumsaistības, kas paredz kopējo piešķīrumu uz trim gadiem – to nosakot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra finansējuma grafiks. “Šī ir nauda, kas būtu jāmaksā par apraidi arī tad, ja kanālos ēters būtu pilnīgi tukšs, tā nav atņemta citiem kanāliem vai aktivitātēm. Citiem vārdiem sakot – sabiedriskā pasūtījuma summa ir adekvāta faktiskajai apraides maksai. Tāpēc nolēmām dot iespēju attīstīties jauniem kanāliem,” skaidro A. Dulevska. Komentējot šo komerciālo televīzijas kanālu kvalitātes kritērijus, viņa uzsver, ka regulāri notiek to sabiedriskā pasūtījuma raidījumu analīze, ko veic profesionāļi, bet pārējie kanāla raidījumi ir komersanta paša atbildība. No kultūras raidījumiem kā pozitīvs piemērs esot novērtēts “OTV” raidījums par bērnu grāmatām “Grāmatu pavēlnieks”. Jautājums – vai ar to vien pietiek? Varbūt bezmaksas apraides kanāls varētu kalpot kā platforma it kā taču par prioritāti izvirzītajam kanālam ar atsevišķu kultūras saturu? ­
A. Dulevska uzsver: “Kultūras kanāla izveides gadījumā noteikti tiktu pārskatīta iespēja to pārraidīt kādā no šiem bezmaksas apraides kanāliem. Vieta tam vienmēr atrastos, tāpat kā krievu valodas kanālam.”

Jaunas nišas kultūras piedāvājumā un atspoguļojumā vēlas iezīmēt arī LR, atjaunojot alternatīvās kultūras kanāla “Radio NABA” darbību “Latvijas Radio 6” viļņos. Tomēr arī šeit valsts piešķirtā finansējuma principi jau labu laiku ir miglaini. Pērn sāka darboties jauniešu auditorijai domātais radio un interneta kanāls “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv”, neveiksmīgi mēģinot jauniešu mērķauditorijai paredzētajā kanālā integrēt uz citu mērķauditoriju orientēto “Radio NABA”, kas, tiek pieļauts, neskaidrā zīmola dēļ noveda pie zemiem kopējās auditorijas rādītājiem. Pēc neveiksmīgā eksperimenta nolemts, ka “Radio NABA” atjaunos suverēnu darbību kā alternatīvs kultūras kanāls. Tomēr izbrīnu rada apstāklis, ka, atgriežoties pie suverēnas raidīšanas, “Radio NABA” kā kultūras kanāls nesaņems ne graša valsts dotācijas.

Viedokļi

Kas ir uzlabojams kultūras piedāvājumā sabiedriskajos medijos?

ANNA RANCĀNE, dzejniece: “Vienīgais visaptverošais un pilnvērtīgais kultūras kanāls šobrīd ir “Latvijas Radio 3 Klasika”, kura programma līdztekus mūzikas pārraidēm sniedz ieskatu arī literatūrā, kultūras norisēs pasaulē. Sabiedriskajos medijos būtu nepieciešama plašāka, regulāra Latgales kultūras dzīves pārstāvniecība.”

DZINTRA GEKA, kinorežisore: “Kultūras raidījumu apvienošanās “100 g kultūras” formātos, manuprāt, piesaista mazāku auditoriju nekā atsevišķu tēmu raidījumi, kā bija agrāk. Pats raidījuma nosaukums ir tam liktenīgs – doza ir par mazu, lai es kā skatītāja būtu “piepildīta””

GINTS GRŪBE, producents, NEPLP padomes loceklis: LTV1 un Latvijas Radio 3, manuprāt, jau tradicionāli ir kultūras procesa atspoguļošanas un veidošanas līderi, un 2014. gadā to apliecināja īpaši. Kā izcilu sasniegumu vērtēju LTV kopā ar “Rīgu 2014” veidoto koncertu “Dzimuši Rīgā”. Arī “LR 3″ jau vairākkārt pildījis Latvijas kultūras popularizētāja lomu ārpus Latvijas un pagājušā gadā tas tika veikts tikpat izcili.”

raidijumi_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vienā katlā ar izklaidi

ANNA GALVIŅA, “Kultūrzīmju” speciāl­korespondente Ūmeo

Vismaz oficiālos dokumentos arī Zviedrijas sabiedriskā televīzija solījusies piedāvāt daudzveidīgas kultūras programmas, aptverot, atspoguļojot un pētot kultūras aktivitātes gan Zviedrijā, gan citur pasaulē, kā arī pašai kļūstot par platformu diskusijām. Pašlaik četros “Zviedrijas Televīzijas” kanālos kultūrai veltīti raidījumi aizņem 8% raidlaika. Tajos ietilpst ikdienas kultūras ziņu apskati, iknedēļas raidījumi par kultūras aktualitātēm, dokumentālās filmas. Zīmīgi, ka nedz “Zviedrijas Televīzijas” mājas lapā, nedz tās interneta platformā “SVT Play”, neatrodu atsevišķu kultūrai veltītu sadaļu. Televīzijas kompānijas mājas lapas galvenās sadaļas ir “Programma”, kur rodamas visas pārraides alfabētiskā secībā, “Ziņas”, “Sports”, “Bērniem”. Savukārt “SVT Play” viena no galvenjām sadaļām ir “Kultūra un izklaide”, kur ziņu un analītiski raidījumi par kultūras norisēm rodami vienkop ar, piemēram, jauniešiem domātiem raidījumiem, popmūzikas koncertiem, komēdiju un erudīcijas šoviem, psihologu sarunām un dievkalpojumiem.

Nozīmīgākais kultūrai veltītais raidījums Zviedrijā ir “Kobra”, kurā kopš 2001. gada trešdienu vakaros televīzijas personība Kristofers Lindstrēms piedāvā intervijas un reportāžas par dažādām laikmetīgās kultūras norisēm visā pasaulē. Savukārt raidījums “Nedēļas priekšnesums” tiecas aptvert norises uz teātru, operas, mūzikas un dejas skatuvēm, katru nedēļu piedāvājot noskatīties kādu izrādi vai koncertu. Iknedēļas pārraide “Viņi sauc mūs par māksliniekiem” piedāvā dažādu jomu kultūras dabinieku portretējumus. Turpretī “Bābele” ir diskusiju raidījums par norisēm literatūrā visdažādākajās tās izpausmēs un jaunākajām grāmatām, sarunām televīzijas studijā mijoties ar sižetiem par personībām, notikumiem un tendencēm pasaules literatūrā. Diemžēl “Zviedrijas Televīzijas” piedāvājumā neizdodas atrast nevienu visaptverošu kultūras procesu vai kultūrpolitikas diskusiju raidījumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. kā I.Beltes TV galvenais trumpis. Zeltiņš un E.Strapcāne Ikstena rullē līdz šķērmi paliek.

  2. Jaunievedums ar Zeltiņšovu, protams, ir ģeniāls. Tāpat kā tas hipsterpuika kedās uz rozā dīvāna. Dažādi ākstīšanās žanra paveidi. Dabas raidījumu likvidēšana un citu 7 kanāla raidījumu par automotolietām kancelēšana arī ir nožēlojama. Un kur 7 kanālā tās pasaules klases filmas? Acīmredzot satura redaktorei ir vājas zināšanas kino jomā. lai pakonsultējas ar Dairu Āboliņu!

  3. Paldies, protams par to, ka tik rūpīgi tiek finansēts kanāls krievu valodā. Protams, ka nav vajadzīgi raidījumi ne latgaliešu, ne poļu, ne ebreju, ne igauņu, ne līvu valodā. Galvenais, lai Latvijas valsts iestatītu kreivam smadzenes pareizā vietā, jo tas taču ir Dieva latviešiem izsenis dotais uzdevums. Vismaz prieks, ka bijušaiss PBK šefs Belte labi jūtas krievu ūdeņos. Dažreiz tiešām jābrīnās, kādēļ cilvēks, kas taču noteikti pelnīja daudz vairā,k bez vērtībām strādājot kreivu PBK propagandas labā, pēkšņi tā iemīlēja LTV.

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+